Andris Guļāns
Aktīvākajā veidā (ar konkrētu tiesnešu palīdzību) lobē Grūtupam nepieciešamos spriedumus Augstākajā tiesā. Apmaiņā pret to viņš periodiski saņem neformālu materiālu atlīdzību, kas pārsniedz viņa oficiālo algu, kā arī gadījumā, ja nepieciešams nosegt kādas nevēlamas lietas. Tā, piemēram, Valsts kontrole pārbaudīja līdzekļu izmantojumu Augstākās tiesas remontam 1997. gadā. Šīs pārbaudes rezultātā tika secināts, ka par summu vairāk nekā 200 tūkstošu Ls apjomā no procesā iztērētajiem līdzekļiem trūkst attaisnojošo grāmatvedības dokumentu. Sadarbībā ar līdzbiedriem no "Valmieras grupējuma" iespējamais skandāls tika likvidēts jau aizmetnī, un neviens no nepiederošajiem tā arī neuzzināja par "Guļāna kunga tirgotāja dvēseles plašumu". Būtu vietā atgādināt, ka "kabatas tiesnešu Grūtupa un Guļāna kunga izslavētajā kohortā" ietilpst [..] Senāta, Augstākās un Apgabaltiesas locekļi [..].
Lainis Kamaldiņš
"Jauns, bet centīgs un daudzsološs" uz to, ka viņa piekritēju amatu zaudēšanas gadījumā viņš vienkārši var pārvērsties no "Valmieras grupējuma" locekļa par Valmieras cietuma ieslodzīto. Tomēr pašlaik bez Kamaldiņa pašreizējās piesegšanas iepriekš minētās grupas locekļu darbība jau sen būtu nonākusi varas orgānu uzmanības lokā. Pēc neoficiālas informācijas Kamaldiņš atrodas Grūtupa "īsā pavadā". Pēc informētu personu ziņām, pie Grūtupa glabājas Kamaldiņa vēstule, kurā viņš solās saglabāt lojalitāti Satversmei un "šīs vēstules uzrādītājam" jeb Grūtupam.
Andris Bērziņš
Viens no ietekmīgākajiem grupas locekļiem, kas nodrošina tās finansējumu. Pēc rakstura piesardzīgs un īpaši "neizrādās". Neskatoties uz to, pēdējā laikā Bērziņa pozīcijas sašķobījušās, jo, zviedriem ienākot Unibankā (Svenska Enskilda Banken), Bērziņa esamības dienas prezidenta amatā var būt skaitītas... kas nenovēršami ietekmēs visa grupējuma finanšu stāvokli.
Raimonds Krūmiņš
Galvenais Tautas partiju interešu lobētājs Rīgas domē. Ieņemot domes finanšu direktora amatu, ir viena no atslēgas figūrām, ar kuru palīdzību notiek ne tikai partijas finansēšana, bet arī grupai nepieciešamo pilsētas mēroga lēmumu "virzīšana cauri domei". Savukārt grupējums palīdzēja Krūmiņam "izsist" izmaiņas likumā par budžetu, saskaņā ar kuru domes pašvaldība tika atbrīvota no nepieciešamības pašvaldību izlīdzināšanas budžetos ienest 10 miljonus latu. Galveno lomu šajā smagajā lietā ieņēma mūsu vecais "neredzamās frontes zaldāts" Andris Grūtups. Visinteresantākais šajā stāstā ir tas, ka iepriekš aprakstīto "Krūmiņa un Grūtupa varoņdarbu" rezultātā Rīgas budžetā veidojās pārpalikums, kas tiek izmantots, iegādājoties ekskluzīvas automašīnas domes ierēdņiem un nodrošinot šos pašus ierēdņus ar "lieliskām piemaksām" ar tā saucamo "vadības līgumu" noslēgšanas palīdzību. Tajā pašā laikā liela daļa pašvaldību provincē izjūt paša nepieciešamākā trūkumu, savukārt nomācošais vairākums "barojošo" uzņēmumu, kuri maksā lielāko daļu nodokļu, izvietoti Rīgā un Ventspilī.
Jānis Naglis
Ar boļševikiem raksturīgo tiešumu un pārliecību var droši paziņot, ka neviens nav darījis tik daudz, lai nostiprinātu Ave Lat grupas bijušo varenumu, kā AS Privatizācijas aģentūra ģenerāldirektors Jānis Naglis. Formāli ieņemot partijas Latvijas ceļš locekļa vietu, Nagļa kungs visu savu apzinīgo dzīvi, kas pavadīta šajā amatā, kalpoja Ave Lat grupai un tās avangardam — Tautas partijai. Lai aprakstītu šī kunga varoņdarbus, nepietiktu ne laika, ne spēku. Īpašas vajadzības gan nav, gan ir, jo lielākajai daļai cilvēku, kas seko notikumu attīstībai Latvijā, Nagļa kunga figūra īpašus komentārus neizraisa, jo, kā saka, apsūdzību nav, kur likt... Vietā pieminēt tikai vienu no "divseja Nagļa" pēdējiem varoņdarbiem, kas veltīti dzimtajai Ave Lat, proti — palīdzību "avelatiešiem" privatizēt AS Latvijas Balzams. Ave Lat īpašnieki ir pateicību parādā tieši Naglim par unikālo iespēju iegādāties LB kontrolpaketi, ienesot šī uzņēmuma pamatkapitālā tehnoloģiskās līnijas, kuru cena tik izteikti sakrīt ar bilances vērtību, kā Tautas partijas programma sakrīt ar tās līderu patiesajiem centieniem...
Ivars Strautiņš
AS Turība (bijusī Latvijas Republikas patērētāju biedrība) valdes priekšsēdētājs. Viens no "vispieticīgākajiem" iepriekš minētā grupējuma biedriem. Uzticīgs devīzei "Nelien varoņos, kamēr nepasauks". Tomēr, ja pasauc, tad kā matrozis Žeļezņaks — gatavs "izdzert visu, lai neapkaunotu floti". Izgājis ērkšķaino ceļu no rajona patērētāju biedrības padomju darbinieka, lieliski saprot, ar ko un pret ko jādraudzējas: ar Grūtupu, ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju pret visiem, ar kuriem augstākminētie kungi nevar draudzēties...
3. pielikums
"Es domāju, ka viņa mērķis ir vara."
2006. gada 23. novembrī Jurģis Liepnieks šokēja daudzus — Andra Šķēles pāžs un ieroču nesējs pēkšņi, kā šķita, vienkārši nodeva savu ilggadējo šefu, atklājot viņa lomu bēdīgi slavenajā digitalizācijas lietā. Kas tad tāds bija noticis? Un ko tagad viņš var teikt par savu, šķiet (kaut gan ar Andri Šķēli nekad un ne par ko nevajadzētu būt pilnīgi pārliecinātam), jau izbijušo aprūpējamo?
– Tu esi cilvēks, kas ilgu laiku esi bijis Andrim Šķēlem ļoti tuvu līdzās. Vari atgādināt, kā tas notika?
– Nu, ļoti vienkārši, bija tāda aģentūra EPI, pirmā PR aģentūra Latvijā. Un tad nu mums arī bija visi pirmie PR klienti. Un cita starpā Ave Lat grupa. Ave Lat grupā Andris toreiz bija stratēģiskais konsultants vai kaut kas tāds. Un es kā reiz biju tur projekta vadītājs. Tur, protams, arī citi puikas strādāja, bet tas bija tas, kā es personīgi iepazinos ar Andri Šķēli. Nu, un tad, kad viņš kļuva par premjeru, tad bija skaidrs, ka vajadzēja kādu "piristu", un kur tad citur skatīties, kā vienīgajā PR aģentūrā, un tā nu mēs kopā strādājām. Un tad bija kādas trīs kandidatūras...