2) ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieņemšanas–nodošanas akta parakstīšanas pircējs iemaksā privatizācijas fondā apgrozāmo līdzekļu vērtības pieaugumu;
3) 85% no uzņēmuma nosacītās cenas pircējs apmaksā sekojošos termiņos — līdz 01.07.95. 25%, līdz 01.07.96. 30%, līdz 01.07.97. 30%.
Kā maksāšanas līdzekli, apmaksājot šo uzņēmuma nosacītās cenas daļu, pircējs izmanto latus vai privatizācijas sertifikātus pēc saviem ieskatiem un iespējām. Īpašuma tiesības uz uzņēmumu pircējs iegūst no brīža, kad valsts privatizācijas fondā izdarīta pirmā iemaksa — 15% no uzņēmuma nosacītās cenas. Atsavinot sev piederošo uzņēmumu, pircējs apņemas nodot to jaunā ieguvēja īpašumā, ar nosacījumu, ka pēdējais garantēs šī līguma 6. punkta izpildi, kā arī pilnībā nodrošina maksājuma saistību ar valsti izpildi šī līguma noteiktajos termiņos. Līgums paredzēja, ka līgums tiek korroborēts Zemesgrāmatā pēc pirmās iemaksas — 15% no uzņēmuma nosacītās cenas — izdarīšanas privatizācijas fondos pilnīgas samaksas.
1994. gada 14. jūlijā LR Zemkopības ministrija ar pavēli Nr. 243 "Par valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks pirkumu–pārdevumu", pamatojoties uz Augstākās padomes 1992. gada 7. jūlija lēmuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. pantu, LR Ekonomikas ministrijas 1994. gada 12. aprīļa iesniegumu par zemes īpašnieka pirmpirkuma tiesību izmantošanu privatizācijas procesā, pavēlēja pārdot valsts uzņēmumu Rēzeknes maiznieks pilsonei Annai Borisei, kurai ir atjaunotas zemes īpašuma tiesības uz zemes gabalu Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 173, 4300 kvadrātmetru platībā, uz kura atrodas minētais valsts uzņēmums.
Secinājums
Pirkuma līguma ar Annu Borisi, kuru parakstīja Zemkopības ministrija, noslēgšanas iespēju un noteikumus likums "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" un likums "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" nereglamentēja.
Noslēdzot šo līgumu, Zemkopības ministrija ignorēja minēto likumu prasības:
1) līgumu vajadzēja parakstīt privatizācijas komisijas priekšsēdētājam;
2) pirkuma objektam bija jābūt akcijām, nevis uzņēmumam;
3) noteikumi par sertifikātu izmantošanu bija piemērojami uz akciju pārdošanu;
4) nomaksas termiņa noteikšana trīs gadu laikā tika paredzēta attiecībā uz akcijām.
Pirkuma līguma 3. punktā norādītais līguma noslēgšanas tiesiskais pamats, t. i. LR Augstākās padomes 1992. gada 7. jūlija lēmums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. pants, LR Ekonomikas ministrijas 1994. gada 6. janvāra izskaidrojums Nr. 3–10, pilsones Borises 1994. gada 12. aprīļa iesniegums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uzņēmuma privatizācijas procesā, ir apstrīdams, jo atsauce uz lēmumu ir nepamatota un kļūdaina — šis likums piešķīra bijušajiem zemes īpašniekiem un to mantiniekiem pirmpirkuma tiesības nevis uz uzņēmumu, bet uz ēkām un būvēm. LR Ekonomikas ministrijas izskaidrojuma juridiskais spēks ir apstrīdams, jo ministrija tolaik darbojās bez apstiprināta nolikuma, likums nepiešķir ministrijām tiesības sniegt likuma paplašinātu iztulkojumu, kā tas tika izdarīts minētajā izskaidrojumā, kurā uzņēmums pielīdzināts ēkām un būvēm. Annas Borises iesniegumam likums valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācijas procesā nepiešķīra nekādu juridisku nozīmi.
Par pirkuma līgumā noteiktās pirkuma maksas samaksu 1
994. gada 22. jūlijā Anna Borise nodibināja SIA Lejas Ančupāni. Sabiedrības darbības virzieni bija maizes un maizes izstrādājumu ražošana un realizācija, tirdzniecība un starpniecība, tai skaitā tirdzniecība ar alkoholiskiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pašražotās un iepirktās produkcijas realizācija un citas darbības. Sabiedrības statūtu fonds bija noteikts 100 lati. Sabiedrība tika reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1994. gada 26. jūlijā ar Nr. 000320742.
1994. gada 29. jūlijā LR Uzņēmumu reģistrā tika reģistrētas izmaiņas SIA Lejas Ančupāni statūtos. Tika mainīts sabiedrības nosaukums, sabiedrība tika pārdēvēta par SIA firma Rēzeknes maiznieks. Tika mainīta sabiedrības adrese. Sabiedrības adrese bija noteikta Rēzekne, atbrīvošanas aleja 173. Tika palielināts statūtu fonds, kurš sastādīja 680 100 latus.
LR Zemkopības ministrija 1994. gada 9. augustā ar vēstuli Nr. 3–698 informēja LR Uzņēmumu reģistru, ka valsts uzņēmums Rēzeknes maiznieks ir pārgājis Annas Borises īpašumā un sācis veikt saimniecisko darbību kā viena īpašnieka sabiedrība ar ierobežotu atbildību, un sakarā ar šo lūdza izslēgt no Uzņēmumu reģistra valsts uzņēmumu Rēzeknes maiznieks.
1994. gada 15. septembrī valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks mantas un saistību nodošanas–pieņemšanas komisija parakstīja aktu, kurā vienojās ar Annu Borisi par mantas, naudas un saistību nodošanu–pieņemšanu, pamatojoties uz inventarizāciju par valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks mantas, naudas un saistību stāvokli uz 1994. gada 1. augustu.
1994. gada 15. decembrī SIA Rēzeknes maiznieks vienīgais dalībnieks Anna Borise pārdeva no viņai piederošajām 100 kapitāla daļām 46 daļas SIA Ave Lat un 50 daļas akciju sabiedrībai Hanzas maiznīca.
1994. gada 23. decembrī SIA firmas Rēzeknes maiznieks dalībnieku pilnsapulce pieņēma lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, pieaicinot jaunu dalībnieku — somu firmu Kultur Ltd.
1994. gada 23. decembrī LR Uzņēmumu reģistrs reģistrēja SIA firmas Rēzeknes maiznieks statūtu jauno redakciju. Saskaņā ar SIA firmas Rēzeknes maiznieks dalībnieku vienošanos par pamatkapitāla daļu sadalījumu, akciju sabiedrībai Hanzas maiznīca piederēja 50 daļas jeb 34,48% pamatkapitāla, SIA Ave Lat piederēja 46 daļas jeb 31,73% pamatkapitāla, Kultur Ltd piederēja 45 daļas jeb 31,03% pamatkapitāla, Annai Borisei piederēja 4 daļas jeb 2,76% pamatkapitāla.
Tātad tas, ka valsts firmas Rēzeknes maiznieks pircēja Anna Borise ieguldīja valsts uzņēmumu Rēzeknes maiznieks sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā un pēc tam atsavināja šīs sabiedrības daļas trešajām personām, nav pretrunā ar 1994. gada 7. jūnija pirkuma pārdevuma līguma noteikumiem, jo līguma 11. punktā bija ierakstīts, ka atsavinot sev piederošo uzņēmumu, pircējs apņemas nodot to jauna ieguvēja īpašumā ar nosacījumu, ka pēdējais garantē šī līguma 6. punkta izpildi, kā arī pilnībā nodrošina maksājuma saistību ar valsti izpildi šī līguma 9.3. punktā noteiktajos termiņos. Līguma 6. punkts paredzēja, ka uzņēmums tiek pārdots ar nosacījumu, ka pircējs pilnībā pārņem visas valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks kreditoru saistības, kā arī ir visu pārējo uzņēmuma tiesību un saistību pārmantotājs, kuras fiksētas pieņemšanas–nodošanas aktā. 9.3. punktā tika paredzēta samaksas kārtība. Pēdējā iemaksa bija jāizdara līdz 1997. gada 1. jūlijam. Nekādu citu ierobežojumu rīkoties ar mantu 1994. gada 7. jūnija līgums neparedzēja.
1997. gada 15. maijā Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija (protokols Nr. 77) konstatēja, ka SIA Rēzeknes maiznieks ir pilnībā norēķinājies.