— Desmit, — Roberts atsaucās.
— Jauki, — Paganels turpināja, — es lieku krustiņu un pāreju pie angļiem. 1686. gadā korsārs Viljams Dampjē, viens no slavenākajiem dienvidjūru pirātiem, pēc daudziem gan jautriem, gan bēdīgiem piedzīvojumiem piestāja ar savu kuģi «Gulbis» Jaunās Holandes ziemeļrietumu krastā uz dienvidu platuma 16°50'. Viņš nodibināja sakarus ar iezemiešiem un diezgan sīki aprakstīja viņu tikumus un dzīves veidu. 1699. gadā tas pats Viljams Dampjē, kas vairs nav jūras laupītājs, bet gan ir karaliskās flotes kuģa «Rebuks» komandieris, iegriezās līcī, kur kādreiz bija izkāpis krastā Hertogs. Līdz šim Jaunās Holandes atklāšanai bija vienīgi ģeogrāfiska nozīme. Nevienam nenāca ne prātā to kolonizēt, un veselus trīs gadsimta ceturkšņus — no 1699. līdz 1770. gadam — neviens jūras braucējs nepiestāja pie tās krastiem. Taču pēkšņi pie apvāršņa parādās pasaules izcilākais jūras braucējs Kuks, un jaunais kontinents tiek pavērts ieceļotājiem no Eiropas. Visos trijos slavenajos braucienos Džeimss Kuks apmeklē Jauno Holandi. Pirmo reizi viņš izkāpj šā kontinenta krastā 1770. gada 31. martā. Sekmīgi novērojis Taiti salā, kā Venēra aiziet priekšā saules diskam, Kuks dodas ar savu mazo kuģīti «Centība» uz Klusā okeāna rietumdaļu. Atklājis Jaunzēlandi, viņš kuģo pēc tam gar Austrālijas austrumu piekrasti un izmet enkuru kādā turienes līcī. Šis līcis ir tik bagāts ar jauniem, nepazīstamiem augiem, ka Kuks to nosauc par
. Paganela stāsts.
Lielo Botānisko līci. Arī tagad to sauc par Botany Bay. Tikšanās ar iezemiešiem nemodina sevišķu interesi. No Botāniskā līča Kuks dodas uz ziemeļiem, un sešpadsmitajā platuma grādā iepretim Sāpju ragam «Centība» uzsēžas uz koraļļu rifa astoņus ljē no krasta. Kuģis draud noiet dibenā. Kuks pavēl izmest jūrā lielgabalus un pārtikas krājumus. Jau nākamajā naktī atviegloto kuģi paisums noceļ no rifa. Turklāt kuģis nenogrima vienīgi tāpēc, ka izsistajā caurumā bija iestrēdzis koraļļu gabals, kas mazināja sūci. Kukam izdevās ievadīt kuģi nelielā līcītī. Tajā ietecēja kāda upīte, kurai dots Centības vārds. Seit trīs mēnešus, kamēr tika labots kuģis, angļi pūlējās nodibināt sakarus ar iezemiešiem, taču tas viņiem neizdevās. «Centība» uzvilka buras un turpināja ceļu uz ziemeļiem. Kuks gribēja uzzināt, vai starp Jaungvineju un Jauno Holandi ir kāds jūras šaurums. Pēc daudzām briesmām, kurām tika pakļauts kuģis, Kuks dienvidrietumos ierauga plašu jūras klaidu. Tātad jūras šaurums tiešām eksistē. Kuks izbrauc tam cauri, izkāpj krastā mazā saliņā un pasludina par Anglijas īpašumu visu plašo piekrasti, ko viņš ir atklājis, un nosauc to tīri britāniskā vārdā — par Jauno Dienvidvelsu. Pēc trijiem gadiem drosmīgais jūrnieks jau komandē divus kuģus: «Piedzīvojumu» un «DFosmi». Kapteinis Furno ar «Piedzīvojumu» izpēta Vandimena zemes krastus un atgriežas atpakaļ, pārliecināts, ka tā ir daļa no Jaunās Holandes. Tikai 1777. gadā savā trešajā ceļojumā Kuks pats dodas uz Vandimena zemi. Viņa kuģi — «Drosme» un «Atklājums» — izmet enkuru Piedzīvojumu līcī, no kurienes pēc dažiem mēnešiem Kuks aizbrauc nomirt uz Sendviču salām.
— Viņš bija dižs cilvēks, — Glenervens noteica.
— Visdižākais jūras braucējs, kāds jebkad dzīvojis. Viņa līdzbraucējs Benkss ieteica Anglijas valdībai nodibināt Botāniskā līča krastā koloniju. Pēc tam uz jauno kontinentu devās visu zemju jūrnieki. Neveiksmīgais jūras braucējs Laperūzs savā pēdējā vēstulē, kas uzrakstīta Botāniskajā līcī 1787. gada 7. februārī, ziņo par savu nodomu apmeklēt Karpentārija līci un visu Jaunās Holandes piekrasti līdz pat Vandimena zemei. Laperūzs izbrauc jūrā un vairs neatgriežas. 1788. gadā kapteinis Filipss Portdžek- sonā nodibina pirmo angļu koloniju. 1799. gadā Vankūvers dodas garākā braucienā gar jaunā kontinenta dienvidu krastiem. 1792. gadā Antrkasto, kurš bija sūtīts meklēt Laperūzu, apbrauc apkārt visai Jaunajai Holandei, pa ceļam atklādams rietumos un dienvidos jaunas salas. 1795. un 1797. gadā divi uzņēmīgi jauni cilvēki — Flinderss un Bass, ceļodami astoņas pēdas garā laivā, turpina pētīt dienvidu piekrasti. 1797. gadā Bass viens pats izbrauc starp Vandimena zemi un Jauno Holandi pa šaurumu, kam tagad dots viņa vārds. Tai pašā gadā Flamings, Amsterdamas salas atklājējs, izpēta Jaunās Holandes austrumu piekrastē Svanriveru, kurā peld brīnum skaisti, melni gulbji. Savukārt Flinderss 1801. gadā atsāk savus pētnieciskos braucienus un austrumu garuma 138°58' un dienvidu platuma 35°40' sastopas Satikšanās līcī ar «Ģeogrāfu» un «Naturālistu» — diviem franču kuģiem, kurus komandē kapteiņi Bodēns un Hamelēns.
— A! Kapteinis Bodēns? — majors pārjautāja.
— Jā. Kāpēc tas jūs tik ļoti interesē? — Paganels vaicāja.
— Tāpat vien. Turpiniet, dārgais Paganel.
— Pēc šiem jūras braucēju vārdiem nākamais jāmin kapteinis Kings, kas no 1817. līdz 1822. gadam izdarīja pētījumus Jaunās Holandes krastos starp abiem tropiem.
— Pavisam divdesmit četri vārdi, — Roberts paziņoja.
— Labi, — Paganels noteica. — Puse majora karabīnes ir mana. Bet nu, kad jūrnieki pieminēti, pāriesim pie ceļotājiem pa sauszemi.
— Brīnišķīgi, Paganela kungs! — lēdija Glenervena iesaucās. — Nevar neatzīt, ka jums ir apbrīnojama atmiņa.