Sieviete viegli pamāja. Mani sūtīja novērot tavas aktivitātes. Un es to darīju gandrīz gadu.
"Šoks. Es esmu noplūdes avots?" Entrims nespēja to aptvert.
Uz brīdi viņa skatiens aizklīda uz spožo stikla vitrīnu, kurā glabājās četrsimt gadu vecais Svētā Edvarda kronis, tas pats, kuru Kenterberijas arhibīskaps svinīgi liek monarham galvā, kamēr Vestminsteras abatijā skan himna "Dievs, svētī karali" (vai "karalieni"). Kas te īsti norisinās?
Entrims sakopoja domas.
Visa tā jezga ar vīrieti, kura sabiedrībā es tevi redzēju Briselē, bija inscenējums?
Pienāca laiks mums šķirties. Tālab mēs sagatavojām iemeslu, kuru tu neapšaubītu. Mēs zinājām, cik nežēlīgs tu kļūsti attiecībās ar sievietēm. Aiz tevis, Bleik, stiepjas visai pamatīgas pēdas. Mums bija nepieciešams, lai tu pats nolem pārcelties citur. Uz vietu, kur tu justos ērti.
Kas tad notiktu? Tavu vietu ieņemtu cita sieviete?
Denīza paraustīja plecus. Ja vajadzētu. Bet mēs nospriedām tevi motivēt ar citu līdzekļu palīdzību.
Nogalinot manu aģentu Svētā Pāvila katedrālē?
Tajā brīdī Lordi vēlējās tev apliecināt, ko spēj paveikt. Tev ir būtiski pilnībā aptvert, cik liela ir viņu mērķtiecība.
Pamājusi ar roku, Denīza lika viņam nokāpt no eskalatora lentes vietā, kur varētu uzkavēties. Viņš īsi nopūtās un paklausīja.
Šie ir pagājības simboli, Denīza sacīja. Atgādinājumi par laiku, kad karaļu un karalieņu rokās bija īstā vara. Nevis tikai ietekme, kā mūslaikos.
Mūsu attiecības tev bija tikai tēlošana?
Viņa pasmējās. Kā gan citādi?
Dzēlīgums sāpēja.
Sieviete norādīja uz dārgumiem. Es allaž esmu uzskatījusi, ka Anglijas monarhija sev pamatīgi ierieba, atsakoties no reālās varas, lai izdzīvotu. Tā ļāva valdīt parlamentam un pretī saņēma atļauju palikt tronī. Šī lejupslīde sākās tūkstoš seši simti trešajā gadā, kad par karali kļuva Džeimss Pirmais.
Entrims atsauca atmiņā Ferova Karija stāstīto. Džeimss, pirmais Stjuartu nama pārstāvis Anglijas tronī, bija vājš, nevarīgs vīrs, kuru vairāk interesēja izrādīšanas, ārišķības un izpriecas, nevis valsts pārvaldīšana. Pateicoties Roberta Sesila stingrajai rokai, pirmie deviņi karaļa valdīšanas gadi vēl bija ciešami, taču atlikušos trīspadsmit pēc Sesila nāves tūkstoš sešsimt divpadsmitajā gadā raksturoja tīša vienaldzība, kas vājināja monarhiju un beigu beigās noveda pie viņa dēla Čārlza I nāvessoda divdesmit trīs gadus vēlāk.
Elizabete Pirmā bija pēdējā valdniece, ko varam nosaukt par īstu monarhu, Denīza piebilda. īsta karaliene no galvas līdz kājām.
Tikai vienā ziņā ne.
Denīza pavērsa pret vīrieti slaidu pirkstu ar koptu, manikirētu nagu.
Re, laiku pa laikam tev izdodas izrādīt gudrību un asprātību. Žēl gan, ka citādi tu esi nevērtīgs mesls.
Viņa ķircinājās. Pilnībā valdīja pār situāciju.
Un Entrims bija bezspēcīgs jelkā reaģēt.
Ko Daidala biedrība grib? viņš jautāja.
Diemžēl vēlmes ik pa brīdim mainās. Tavs Kotons Malons aizbēga no Hemptonkortas. Viņš vēl ir dzīvs. Abiem taviem aģentiem gan tā nelaimējās.
Tagad Entrims atskārta, ka ir palicis viens.
Es strādāju CIP. Atradīsies arī citi aģenti.
Acīmredzot Denizai netika lielīties. Bet, tev par nelaimi, neviena nav šeit. Mums vajadzīgs īans Danns.
Varat viņu savākt. Viņš sēž noliktavā, kuras atrašanās vietu jūs noteikti zināt, jo jūsu Lords pastāstīja man, kas tajā glabājas.
Zinām gan. Tomēr es aizdomājos, Bleik… Es pazīstu tavu krāpniecisko dabu. Esmu to pieredzējusi. Es ziņoju Lordiem, ka tu neesi draugos ar patiesību. Tātad viena iespēja, viena izdevība. Ko vēl mēs nezinām?
Un piepeši Entrims attapa, ka viņam tomēr ir trumpis azotē.
Cieto disku kopijas.
Tās neviens nebija pieminējis.
Jūs zināt visu, ko zinu es.
Denīza pagriezās promiešanai, taču vēl uz brīdi sastinga un notrausa lūpas gar viņa vaigu. Maigs žests. Vairāk domāts apkārtējo acīm.
Dārgo Bleik, viņa čukstēja. Mēs jau esam nokopējuši tos cietos diskus, kurus tu atstāji pie sava cilvēka. Es jau teicu Lordiem, ka tu samelsīsi. Viņa uzkāpa uz eskalatora.
Visu gaišu, dārgais! viņa sacīja un pameta gaisa skūpstu.
46. NODAĻA
Malons tuvojās Tomasam Metjūsam. Viņi stāvēja korta centrā, plašā taisnstūri, kur tos ieskāva no augšējiem logiem krītošā spožā saules gaisma.
Neesam tikušies kopš Londonas, viņš ieteicās. Cik gadu pagājis? Septiņi?
Es atminos.
Es arī, Malons attrauca un tiešām tā arī domāja. Metjūsa dēļ viņš toreiz bija gandrīz šķīries no dzīvības.
Sakiet, Koton, vai jūs atgriezāties vienīgi Ketlīnas Ričardsas dēļ?
Tātad jūs vērojāt mūs?
Bez šaubām.
Pēc jūsu teiktā sanāk, ka esmu rīkojies nesaprātīgi.
Metjūss paraustīja plecus. Atkarīgs no katra paša viedokļa.
Varēja manīt, ka Metjūss sper apdomīgus soļus, meklēdams atbildes uz daudziem jautājumiem vismaz ciktāl tas saistīts ar atvaļinātu amerikāņu aģentu, kas sastapts aktīvas CIP operācijas laikā.
Jūs uzbrukāt maniem vīriem pie grāmatveikala, Metjūss aizrādīja.
Jūsu vīriem? Neatceros kādu apliecinām, ka būtu jūsu cilvēks. Tomēr izskatījās, ka Ričardsai nepieciešama palīdzība. Viņš brīdi klusēja. Un tā tiešām bija.
Svarīga ir atbilde uz jautājumu, kālab jūs uzskatījāt par vajadzīgu nākt viņai talkā.
Taču Malonam nebija nodoma pagodināt šo jautājumu ar atbildi.
Pats Henrijs Astotais spēlēja šeit tenisu, Metjūss norādīja. Stāsta, ka par Annas Boleinas nāvessoda izpildi viņš uzzinājis mača laikā. Spēle gan tolaik atšķīrusies no mūsdienu tenisa, taču bijusi tikpat aizraujoša.
Apkārtne, lai arī senlaicīgā ietvarā, izskatījās modernāka, un atjaunoto laukumu izmantoja vēl tagad. Šo spēli dēvēja par "īsto tenisu", un tajā bumbiņu drīkstēja raidīt pāri tiklam, atsitot to ne tikai no grīdas, bet ari no sienām un griestiem.
Iespaidīgi, ka tik seni notikumi vēl šobaltdien var būt tik nozīmīgi, novilka Metjūss, izmezdams vēl vienu ēsmu, uz kuras šoreiz Malons nolēma uzķerties.
Piemēram, fakts, ka Elizabete Pirmā bijusi vīrietis?
Metjūss veltīja viņam vēsu, pētošu skatienu. Šis cilvēks
bija viens no vadošajiem spiegošanas dižgariem visā pasaulē. Pat Stefānijā Nelle runāja par viņu godbijīgi un ar cieņu. Malons ļoti skaidri atcerējās abu tikšanos pirms septiņiem gadiem. Metjūss izrādījās bīstams. Un tagad Malons atkal bija nonācis šī angļa redzeslokā.
Jūsu aiziešana no dienesta mani apbēdināja, Metjūss teica. Jūs bijāt izcils operatīvais darbinieks. Stefanijai jūsu dotību noteikti pietrūkst.
Viņai ir daudz citu aģentu.
Un pieticīgs. Allaž pieticīgs. Arī tas man palicis atmiņā.
Runājiet par lietu, Malons uzstāja.
Jūsuprāt, četrsimt gadu vēlāk nav nozīmes faktam par viltvārdi troni, taču, Koton, es varu jums apliecināt, ka tas ir gaužām būtiski.
Tik būtiski, ka nācās nogalināt Ferovu Kariju?
Vai zēns jums to stāstīja?
Malons pamāja. Tāpēc jūs viņam dzenat pēdas. Ne jau /.ibatmiņa jums vajadzīga. Jums vajadzīgs zēns. Viņš ir aculiecinieks. Jūs gribat viņu apklusināt.
Par nožēlu, šajos apstākļos nepieciešami ārkārtēji pasākumi. Tādi, kurus es parasti nesankcionēju. īpaši šeit, uz britu zemes.
Jūs neaizskarsiet ne matiņa uz tā zēna galvas. To es garantēju.
No jebkura cita mutes tas izklausītos pēc nepamatotas bravūras. Taču jums es ticu. Bet jūsu paša dēls? Vai viņa dzīvība ir tikpat vērtīga?