Sejā parādījās pārsteigums un bažas. Sieviete un vīrietis aizvien tuvojās. Laiks rīkoties!
Entrims redzēja, ka ceļš ir nogriezts. Vienīgo izeju no Tauera teritorijas bija aizšķērsojuši divi vīri. Dodoties atpakaļ, viņš ieskrietu tieši Denīzas rokās. Viņš noslēdzis vienošanos ar Sātanu, un tagad Daidala biedrība ir nospriedusi, ka arī Entrims ir traucēklis. Tiesa, bankas kontā glabājās vairāki miljoni biedrības pārskaitītu dolāru, taču beigtam viņam no tiem nebūs nekāda labuma. Viņš sirdījās uz sevi par visām kļūdām, ko pats pieļāvis. Operācija, kurai vajadzēja kļūt viņam par glābiņu, bija izvērtusies par murgu.
Vēl ļaunāk acīmredzot tā bijusi murgs no paša sākuma.
Operācijas galvenais mērķis bija atrast kaut ko tādu, ar kā palīdzību varētu izdarīt spiedienu uz britu valdību, kura savukārt liegtu skotiem atbrīvot notiesāto teroristu. Iekšējais C1P novērtējums par operācijas "Karaļa viltība" potenciālu bija parādījis, ka izdošanās gadījumā ar šo informāciju varētu būt pietiekami. Briti lepojās ar savu pakļaušanos likumam. Šī bija vispārējo tiesību dzimtene, un no šejienes tās izplatījušās visā pasaulē. Britu lojalitāte likuma varai bija ne reizi vien izmantota, lai apklusinātu karali, paplašinātu parlamentu vai apspiestu koloniju. "Karaļa viltība" bija uzsākta ar domu šo lojalitāti pavērst pret pašiem britiem. Ja viss būtu noritējis saskaņā ar plānu, Dauningstrītai nekas cits neatliktu, kā apturēt skotu centienus. Vašingtona gribēja vien paturēt slepkavu cietumā. Un pretī ASV apsolītos klusēt par četrsimt gadu veciem notikumiem.
Taču Daidala biedrība bija iejaukusies plānā.
Žēl, ka nekas vairāk par šo organizāciju nebija zināms, taču izmeklēšanai laika pietrūka un šādi pūliņi piesaistītu Lenglijas uzmanību.
Entrima vienīgā doma tagad bija izsprukt no šīs situācijas ar veselu ādu. "Vai mani te nošaus? Ļaužu pilnā vietā? Kas to lai zina? Šie cilvēki ir fanātiķi, un fanātiķu rīcība ir neparedzama."
Mērķis bija nogalināt Kotonu Malonu.
Taču tagad viss bija mainījies.
Nu uz grauda bija paņemts viņš pats.
Gērijs zagās uz priekšu, slapstīdamies aiz japāņu tūristu grupas. Entrimu no abiem vīriem pie vārtiem šķīra divdesmit pēdas, un sieviete ar trešo vīrieti apmēram trīsdesmit pēdas aiz Entrima apstājās, par spīti apmeklētāju straumēm.
"Es esmu vajadzīgs īstajam tēvam un negrasos uzgriezt muguru."
Vīriem, kas stāvēja pie vārtiem, par viņa klātesamību vēl arvien nebija ne jausmas abi visu uzmanību pievērsa tikai Entrimam.
Viņš tuvojās tiem no labās puses. Ja vien viņiem nav acu deniņos…
Pēkšņi izniris no pūļa, Gērijs palēcienā ar visu augumu sāniski uztriecās vīriem virsū.
Abi nogāzās uz zemes, un viņu ķermeņi mīkstināja Gērija kritienu.
Ar dobju dunoņu vīriešu galvas atsitās pret akmens plātnēm. Abi novaidējās, apstulba, apdulla.
Gērijs pielēca kājās.
Entrims aptvēra, kas noticis.
Vienam no vīriem sabrūkot uz zemes, roka ar ieroci izslīdēja no jakas. Bet brīdī, kad vīrieša galva atsitās pret akmens plātni, tvēriens atslāba.
Meties uz priekšu, Entrims satvēra ieroci un tad ieskatījās Gērijam acīs. Mums jādodas prom.
Zinu. Es redzēju to sievieti.
Kā Gērijs var zināt Denīzas saistību ar viņu, Entrims neapjauta, bet nebija piemērots bridis to apspriest.
Pirksts piespiedās pistoles mēlītei.
Viņš pagriezās un pavērsa ieroci tieši pret Denizu. Atskanēja kliedziens: Viņam ir ierocis! Pagāja kāds bridis, kamēr sargi aptvēra situāciju. Abpus vārtiem stāvēja pa bifīteram, un tie atstāja savus posteņus, tuvojoties notikuma vietai.
Denīza nogūlās uz neliela zālāja kreisajā pusē celiņam.
Ar pistoli sekojis lēcienam, viņš vienu reizi izšāva.
Izdzirdot šāviena troksni, pūlis kā vilnis gāzās Entrimam visapkārt, un tas liedza bīfīteriem tuvoties. Viņš pagriezās, pamāja ar roku Gērijam un aicināja doties prom, vienlaikus ievietodams pistoli bikšu kabatā. Viss norisinājās pāris sekunžu laikā, un daži turpmākie brīži būs izšķirošie, tālab viņš dziļi ievilka elpu un izlēma iejukt pūlī un izmantot valdošo jucekli savā labā.
Viņš viegli satvēra Gēriju aiz rokas.
Lēni un mierīgi. Nepiesaistām uzmanību.
Gērijs pamāja. Netālu no Temzas abi nogriezās uz labo pusi un pa betona ceļu devās prom no Tauera. Aiz muguras valdija trakota jezga un skaļas balsis. Satrauktu cilvēku jūra kā aizsarggrāvis sargāja flangus.
Entrima sirds satraukti dauzījās.
Viņi turpināja soļot, līdz nonāca pārpilnā ielā, un Entrims apstādināja taksometru.
Abi iekāpa automašīnā un devās prom.
Aizvediet uz tuvāko metro staciju dažu kvartālu attālumā! Entrims uzsauca šoferim.
Metro bija ātrākais un drošākais ceļš uz noliktavu. Stacija atradās nepilnas pusjūdzes attālumā no tās.
Tu rīkojies drosmīgi, Entrims ierunājās.
Tev vajadzēja palīdzību. Tā sieviete tev sekoja.
Kā tu par viņu uzzināji?
Es iegāju Dārglietu glabātavā un redzēju jūs abus sarunājamies.
"Ko vēl viņš bija redzējis vai dzirdējis?" Entrims prātoja. "Diez vai daudz. Kamēr es runāju ar Denīzu, neviena cilvēka tuvumā nebija. Un Gēriju es ēkā nemanīju. Lai nu paliek."
Entrims maigi apķēra Gēriju ap pleciem. Tu izglābi manu ādu.
Zēns pasmaidīja. Tu manā labā būtu darījis tāpat.
51 nodaĻa
Ketlina pieliekusies nonāca pie skatītāju ložas durvīm un izgāja tenisa kortā. Laiku pa laikam viņa piesardzīgi palūkojās atpakaļ, lai gan bija jāšaubās, ka abi atpūtas telpā noguldītie pretinieki tik drīz atjēgsies. Viņiem būs nepieciešams ārsts. Nervus Ketlīnai kutināja pazīstamais adrenalīna uzpludu vilnis. Viņai tāds patika. Tā vismaz bija apgalvojis psihoterapeits, un viņa varēja vien piekrist. Tagad šāds vilnis rosināja domāšanu un ļāva pieņemt lēmumus, no kuriem varētu būt atkarīga viņas dzīvība.
Bet Ketlīnai tas patika.
Paļauties pašai uz sevi.
Kotons Malons bija nonācis grūtā situācijā. Tomass Metjūss bija viņu iesprostojis. Un no ieroča Malona rokās arī būs maz labuma.
Kas notiks tālāk?.Malons pajautāja, cieši uzlūkodams abus bruņotos vīrus, kas stāvēja desmit metru attālumā.
Metjūss atradās Malonam kreisajā pusē, starp viņu un Ketlīnas paslēptuvi.
Pēc visa spriežot, divus no jums nošaus, un trešais tiks sveikā cauri, atteica Metjūss.
Vecajam vīram bija taisnība. Malons varēja noguldīt tikai vienu no pretiniekiem.
Kāda ir jēga šim visam? jautāja Malons.
Te nav nekā personiska, Koton. Vienīgi bizness. To taču jūs katrā ziņā saprotat.
Man rūp vienīgi tas, lai manam zēnam nekas nekaiš. Viss pārējais ir jūsu pašu putra, ne manējā.
Vai jūs zināt, ka Bleiks Entrims veica savu un jūsu dēla DNS salīdzinošo testu?
Tāda ziņa Malonu šokēja.
Viņš pagriezās pret Metjūsu. Ko jūs nupat, ellē ratā, teicāt?
Es pat zinu testa rezultātus.
Kaut kam tādam bija grūti noticēt.
Kā jau stāstīju, Entrims panāca, lai jūs jau Štatos tiekat iesaistīts īana Danna lietā. Viņš gribēja atvilināt jūs un jūsu dēlu uz Londonu. Tas viņam izdevās, un šeit viņš spēja jūs aizsūtīt Danna meklējumos, kamēr pats uzraudzīja jūsu dēlu.
Viņš sameklēja Gēriju pēc nolaupīšanas.
Koton, vīri, kas jums uzbruka un sagūstīja jūsu dēlu, ir Entrima cilvēki! Tas bija speciāli noorganizēts.
Kādā nolūkā?