- Tu esi jucis!
- Es tev saku…
- Bet cs tev saku, ja viņi gatavo sazvērestību, tad tā ir viņu pašu darīšana!
- Pareizi, - Kokonna piekrita. - Es taču vairs neesmu Alansonas hercoga kalps. Lai viņi dara, ko grib.
Un tā kā irbes, kuras Kokonna atzina par lielāko gardumu pasūtītajās vakariņās, jau bija izcepušās atbilstoši viņa gaumei, viņš pasauca la Hurjēru un palūdza noņemt izceptos putnus no iesma.
Pa to laiku Indriķis ar de Muī iekārtojās viņiem ierādītajā istabā.
- Sire, vai jūs Ortonu satikāt? - jautāja de Muī, kad la Hurjērs bija uzklājis galdu un atstājis istabu.
- Nē, bet cs saņēmu zīmīti, ko tas bija nolicis aiz spoguļa. Izrādās, ka māte karaliene viņu iztraucējusi. Nabadziņš, viņš droši vien ļoti pārbijās un steidzās pazust. Dariola stāstīja, ka Katrīna ar viņu ilgi sarunājusies un pirmajā brīdī man radās šaubas.
- Nav ko baidīties. Šis viltnieks ir ļoti veikls. Kaut gan māte karaliene māk rīkoties, esmu gatavs zvērēt, ka viņai nekas neizdevās.
- Bet vai jūs Ortonu redzējāt? - Indriķis vaicāja.
- Nē, bet šovakar cs viņu satikšu. Pusnaktī viņš ieradīsies šeit un atnesīs krūšu bruņas. Pa ceļam viņš man visu izstāstīs.
- Bet cilvēks, ka stāvēja Matirēna ielas stūrī?
- Uz. viņu var paļauties. Bez tam viņš jūsu majestāti nepazīst un nenojauš, ar ko apmainījies parolēm.
- Tātad mēs varam aprunāties pavisam mierīgi.
- Protams. Bez tam lejā visu uzmana la Mols.
- Jauki!
- Nu, ko saka Alansonas hercogs, sire?
- Alansonas hercogs, de Muī, negrib atstāt Parīzi. Viņš man to pateica atklāti. Anžū hercoga ievēlēšana par Polijas karali un karaļa Kārļa slimība mainījušas viņa apņemšanos.
- Tātad mūsu nodoms neizdevās vina dēl?
- Jā.
- Un viņš palicis mums neuzticīgs?
- Pagaidām vēl ne, bet, kad radīsies pirmā izdevība, viņš katrā ziņā to izdarīs.
- Gļēvulis! Nodevējs! Kāpēc viņš neatbildēja uz manām vēstulēm?
- Lai iegūtu pierādījumus, bet pats neiekristu. Tātad visam ir beigas, de Muī!
- Tieši otrādi, sire! Viss noris ļoti teicami. Jūs zināt, ka, izņemot Kondē partiju, visas pārējās ir jūsu pusē. Un tās sadraudzējās ar hercogu tikai tāpēc, ka cerēja - viņš būs to aizstāvis. Tagad arī šī partija ir jūsu piekritēja. Bēgšanai es jums varu dot pusotru tūkstoti vīru. Astoņās dienās sagatavošanās būs pabeigta un mūsu ļaudis, pulkos sadalīti, stāvēs ceļā uz Po. Tā būs nevis bēgšana, bet atkāpšanās. Vai jums pietiks ar lik daudz karaspēka, sirel
Indriķis smaidīdams uzsita dc Muī uz pleca.
- Tu zini, dc Muī, - viņš teica, - tu vienīgais zini, ka Navarras karalis nav tas gļēvulis, par kādu viņu iedomājas.
- Protams, es zinu, sirel Un ceru, ka drīz vien to zinās arī visa Francija!
- Bet, ja rīko sazvērestību, nepieciešami arī panākumi. Un te pirmā prasība ir apņemšanās. Lai kaut ko ātri un noteikti apņemtos, ir jātic sekmēm.
- Sire, jūs bieži kopā ar karali izjājat medībās?
- Mēs medījam ik pēc astoņām vai desmit dienām.
- Kad notika pēdējās medības?
- Vakar.
- Tātad pēc astoņām vai desmit dienām jūs atkal dosities medībās?
- Protams, bet varbūt arī agrāk.
- Man liekas, tas būs visizdevīgākais laiks. Anžū hercogs ir prom un jau aizmirsts. Karalis ar katru dienu vairāk atveseļojas. Mums vairs nemaz neseko. Izturieties laipni pret māti karalieni un Alansonas hercogu! Apgalvojiet, ka bez viņa jūs nebēgsit, un parūpējaties, lai viņš jums notic. Tas, protams, nebūs viegli.
- Neraizējaties, viņš noticēs.
- Vai jūs domājat, ka viņš jums pilnīgi uzticas?
- Man - nē, bet manai sievai gan.
- Un karaliene ir gatava jums palīdzēt?
- Jā. Bez tam viņa ir godkārīga un domas par Navarras kroni nedod viņai mieru.
- Labi. Kur jūs nākamo reizi medīsit: Bonī, Senžermenā vai Rambuijē? Paziņojiet par to trīs dienas iepriekš, piebilzdams, ka esat sagatavojies. Medībās jums garām pajās la Mols. Piespiediet piešus un auļojiet viņam pakaļ. Ja māte karaliene gribēs jūs aizturēt, viņai būs jāizsūta ķērāji. Bet normandiešu zirgi nekad nepanāks mūsu berberu un spāniešu skrējējus.
- Labi, de Muī.
- Nauda jums ir, sire?
Indriķis savieba seju.
- Mazliet, - viņš atbildēja - bet var būt, ka Margo būs.
- Lai nu kā, paņemiet pēc iespējas vairāk.
- Kā jūs pavadīsit atlikušās dienas?
- Ja jūsu majestāte atļauj, gribētu mazliet nodarboties ar personīgām lietām.
- Labprāt, de Muī, labprāt. Kas tā ir par lietu?
- Sire, Ortons vakar man teica, ka arsenāla tuvumā saticis nelieti Morvelu, kas ar Renē palīdzību atveseļojies un tagad sildās saulē kā čūska, kurai viņš ir tik ļoti līdzīgs.
- Saprotu, - Indriķis sacīja.
- Jūs saprotat? Jauki! Jūs reiz būsit karalis un, ja gribēsit kādam atriebties, tad atriebsities, kā karalim pieklājas. Es esmu kareivis un man jāatriebjas kā kareivim. Kad es nokārtošu mūsu lietas, iešu uzmeklēt nelieti Morvelu un ar pāris zobena cirtieniem izbeigšu viņa netīro dzīvi. Tikai tad es ar vieglu sirdi varēšu doties projām no Parīzes.
- Nokārto, nokārto savas lietas, mīļais draugs, - sacīja Indriķis. - Kā tu esi apmierināts ar la Molu?
- Viņš ir skaists jauneklis, uzticīgs ar sirdi un dvēseli.
Jūs varat viņam uzticēties. Viņš ir varonīgs…
- Un pats galvenais - kautrīgs, - Indriķis piekrita. - Mēs viņu ņemsim līdzi uz Navarru, de Muī, un padomāsim, kā viņu apbalvot, - viltīgi smaidīdams, viņš piebilda.