Kad, krietni apdullis un tuvu bezsamaņai, Bonds tomēr mēģināja piecelties uz viena ceļgala, pār viņu nolija asiņainu audu un apģērba drisku lietus, kas sajaucās ar gaisā uzsviestiem koku zariem un granti. Tiem sekoja sīkāki zariņi un lapiņas. No visām pusēm gāzās plīstoša stikla šķindoņa. Debesīs pacēlās melnu dūmu sēne un izkusa zilgmē. Gaiss smirdēja pēc sprāgstvielām, degoša koka un - ak, jā, - gruzdošas gaļas. Piecdesmit jardu rādiusā kokiem bija norautas lapas un pārogļojušies zari. Divi koki gulēja šķērsām pāri ielas braucamajai daļai. Tos vienu no otra atdalīja dūmojošs krāteris. Abi vīri salmu cepurēs bija pazuduši bez miņas. Bet uz ceļa rēgojās sarkana sliede, uz ietves, uz koku stumbriem un pat augstu zaros karājās košas skrandas.
Bondam nāca vēmiens.
Metiss uzgāja draugu, kad tas jau bija piecēlies kājās un stāvēja, ar abām rokām cieši apķēris koku, kurš bija izglābis viņam dzīvību.
Bonds pakļāvīgi ļāva sevi balstīt līdz viesnīcai "Splendide", no kuras neziņā un izbīlī, nesaprazdami, kas notiek, gāzās ārā viesi un apkalpotāji. Kad tālumā atskanēja ātrās palīdzības un ugunsdzēsēju automašīnu signāli, viņiem jau bija izdevies izspraukties cauri pūlim, tikt augšā pa kāpnēm un pa gaiteni aizkļūt līdz Bonda istabas durvīm.
Metiss uz īsu bridi apstājās, lai ieslēgtu radio, kas atradās kamīna priekšā, un, kamēr Bonds atbrīvojās no asiņu traipiem notašķītajām drēbēm, apbēra viņu ar jautājumiem.
Kad Bonds jau grasījās aprakstīt, kā izskatījušies divi aizdomīgie vīri, Metiss paķēra telefona klausuli, kas stāvēja blakus gultai.
- …un pasaki policijai, - viņš nobeidza, - pasaki viņiem, ka to angli no Jamaikas es nogādāju drošībā. Lai gan trieciens viņu nogāza no kājām, tam nekas nekaiš. Pēc pusstundas es būšu tur un izstāstišu visu sīkāk. Vajadzētu iestāstīt presei, ka tā ir bijusi savstarpēja izrēķināšanās starp diviem bulgāru komunistiem un viens no viņiem otru nogalinājis ar bumbu. Par trešo nevajag minēt ne vārda. Tas droši vien nekur tālu nav ticis. Mums par katru cenu jādabū viņš rokā. Es domāju, viņš ir ceļā uz Parizi. Jābloķē ceļi, vai saprati? Alors. bonne chance!*
Metiss pagriezās pret Bondu un noklausījās viņa stāstu lidz galam.
•Vēlu veiksmi!
- Merde* tu taču esi dzimis laimes krekliņā, - viņš teica, kad Bonds apklusa. - Skaidrs, ka ši dāvana bija domāta tev. Tieši tā - bumbu viņi bija paredzējuši tev, cerēdami paši patverties aiz kokiem, bet notika pilnīgi otrādi. Mēs noskaidrosim visus faktus. - Bridi klusējis, viņš domīgi turpināja. - Šī lieta šķiet interesanta. Viņi tevi uztver visai nopietni. Tomēr ka tie sacrē** bulgāri bija iedomājušies nosargāt sevi? Un kāda loma te ir fotosomu krāsām? Vajadzētu pameklēt tās sarkanās fragmentus.
Metiss grauza nagus. Viņa acīs parādījās dīvains, satraukts mirdzums. Šī lieta vērtās negaidīti nopietna, un viņš bija kļuvis par tās aktīvu līdzdalībnieku. Viņš vairs nebija tikai vērotājs no malas, kurš gaida, kad Bonds uzsāks cīņu pie spēļu galda ar Le Chiffre. Metiss pielēca kājās.
- Iedzer kaut ko, iekod lenču un atpūties, - viņš pavēlēja. - Man jāaposta pēdas, kamēr tās svaigas, citādi atbrauks policija un izbradās visu ar saviem lielajiem, melnajiem zābakiem.
Metiss izslēdza radio un atvadoties silti pamāja. Aizcirtās durvis, un istabā iestājās klusums. Bonds uz brīdi palika sēžam pie loga, atskārtis, cik labi tomēr ir būt dzīvam.
♦Mēsli. "Sasodītie.
Vēlāk, kad Bonds bija iztukšojis pirmo glāzīti viskija ar ledu un ķērās pie patē de foie gras* un auksta langouste,** ko viesmīlis jau viņam bija salūkojis, iezvanījās telefons.
- Šeit runā Lindes jaunkundze.
Balss izklausījās klusa un noraizējusies.
- Vai jums nekas nekaiš?
- Nē, viss kārtībā.
- Priecājos dzirdēt. Lūdzu, esiet uzmanīgs!
Un viņa nolika klausuli.
Bonds pats sevi apsveica, tad paņēma nazi un izvēlējās biezāko sausiņu.
Pēkšņi viņš nodomāja: "Divi no viņiem ir pagalam, bet trešais būs manā pusē. Ar to ari jāsāk."
Viņš iemērca nazi glāzē ar verdošu ūdeni, kas stāvēja blakus Strasbūras porcelāna tējkannai, un atgādināja pats sev. ka par tik garšīgu maltīti jāiedod viesmīlim divtik liela dzeramnauda.
7. nodala
Rougeetnoir***
Bonds mēģināja nomierināties, lai būtu gatavs gaidāmajai spēļu partiju virknei, kas
•Zosu aknu pastēte. "Juras vēzis. •"Sarkanais un melnais.
varēja vilkties gandrīz visu nakti. Trijos viņš pie sevis bija uzaicinājis masieri. Kad lenča trauki bija novākti, viņš apsēdās pie galda un vienkārši skatījās laukā pa logu uz jūru tik ilgi, līdz pie durvīm atskanēja klauvējieni. Izrādījās, ka masieris ir zviedrs.
Viņš darbojās ap Bondu klusēdams, sākot ar kāju pēdām un virzoties augšup lidz sprandai, lai izlīdzinātu visus saspriegto nervu un muskuļu mezglus, kas pēc piedzīvotā vēl ik pa brīdim raustījās. Pat garie nobrāzu- mi uz pleciem un sāniem pārstāja smelgt, un, kad zviedrs bija aizgājis, Bonds iegrima ciešā miegā.
Viņš pamodās vakarā un jutās pilnīgi mundrs.
Pēc vēsas dušas Bonds devās uz kazino. Lai gan pārdzīvotais bija laupījis noskaņojumu spēlēt, vajadzēja saņemties un atgūt tādu stāvokli, kad vienlaicīgi darbojas gan analītiskais prāts, gan intuīcija, gan iedzimtais temperaments. Bonds apzinājās, ka tie ir viņa visvērtīgākie trumpji, kas palīdzēja būt veiksmīgam spēlmanim.