Kamēr Leiters tukšoja nākamo viskija glāzi, Bonds paspēja viņam pastāstīt par Munciem un savu īso šīrīta izlūkbraucienu gar krastmalu. Bija jau pusastoņi, un viņi nolēma, ka laiks doties uz viesnīcas pusi. Pirms abi pameta kazino, Bonds noguldīja caisse* visu savu kapitālu, kas sastāvēja no divdesmit četriem miljoniem, atstājot kabatā tikai dažas naudaszīmes sīkiem izdevumiem.
Tuvojoties "Splendide", viņi redzēja, ka strādnieku brigāde jau rosās ap bumbas eksplozijas vietu. Vairāki koki bija izcelti ar visām saknēm, un vietējās pašvaldības norīkoto speciālo mašīnu šļūtenes mazgāja bulvāri un ietves. Bumbas izrautais krāteris bija pazudis, un tikai nedaudzi ziņkārīgie apstājušies vēroja šo rosību. Bonds nodomāja, ka droši vien tāda pati plastiskā operācija tika izdarīta pie "Hermitage" un veikaliem, kuri bija pazaudējuši logus.
"Kase.
Rojāla-Lezo atkal mierīgi gulēja siltajā, zi lajā dūmakā.
- Kā labā darbojas concierge? - vaicāja Leiters. Bonds to nezināja un tā arī pateica.
Ari Metiss neko nebija izdibinājis. "Ja tu nevari uzpirkt concierge pats, tad tas nozīmē, ka viņu jau ir pasteidzies uzpirkt kāds cits. Visi concierges ir piekukuļojami. Tā nav viņu vaina, jo viņi tiek apmāciti visus viesnīcu klientus, izņemot maharadžas, uzskatīt par potenciāliem krāpniekiem un zagļiem. Viņiem tava veselība rūp tikpat maz kā krokodiliem." Bonds šo Metisa teikto bija atminējies bridi, kad concierge ieskrēja pie viņa apjautāties, vai kungs esot atguvies pēc nelaimīgā pēcpusdienas atgadījuma. Bondam bija licies, ka labāk būs, ja viņš teiks, ka jūtas vēl mazliet nedroši. Ja šī ziņa nāks ausis pretinieka izlūkiem, tad Le Chiffre droši vien uzsāks spēli jau šai pašā vakarā, maldīgi domādams, ka sāncensis nav formā. Concierge bija piedāvājis atsūtīt kādas zāles, kas varētu palīdzēt Bondam ātrāk atlabt.
Leitera istaba atradās vienā no augšējiem stāviem, un tādēļ viņi atvadījās pie lifta, iepriekš norunājuši tikties kazino ap pusdivpadsmitiem, kad parasti sākās īstā spēle.
8. nodala
Sārtās gaismas un šampanietis
Bonds iegāja savā istabā, kur atkal nemanīja nekādu pazīmju, kas liecinātu par ielaušanos, nometa drēbes, izkarsējās vannā, bet pēc tam noskalojās ledainā dušā un atlaidās gultā. Bija atlikusi viena stunda pirms tikšanās ar meiteni "Splendide" bārā. Pa šo laiku jāpagūst apkopot domas, izanalizēt katru sava plāna detaļu. Jāizlemj, kā rīkoties pēc spēles gan uzvaras, gan sakāves gadījumā. Viņš gribēja izplānot visas rīcību kombinācijas Metisam. Leiteram un meitenei, kā ari apsvērt pretinieka iespējamo reakciju dažādās situācijās. Bonds aizvēra acis, un viņa galvā kā kaleidoskopā parādījās dažādas situācijas un dažāds cilvēku izvietojums.
Divdesmit minūtes pirms deviņiem viņš nolēma, ka ir apsvēris jebkuru reakciju, kas varētu sekot viņa un Le Chiffre duelim. Viņš piecēlās, saģērbās un izdzēsa visas nākotnes projekcijas no sava prāta.
Siedams šauro melna satina kaklasaiti, viņš uz mirkli apstājās spoguļa priekšā, lai kritiski novērtētu tajā redzamo. Pretī rāmi raudzījās zaļganzilas acis ar mazliet ironiski jautājošu izteiksmi, bet pāri labajai uzacij kā dūšīgs komatiņš krita, īsa melna matu cirta, kas nemūžam nebija piedabūjama paklausīt. Šaurās rētas dēļ, kas bija vertikāli iegūlusi labajā vaigā, vīrietis spogulī mazliet atgādināja pirātu. "īpašu līdzību ar Hogiju Kārmaiklu es te nesaskatu," Bonds nodomāja un piepildīja plakanu viegla metāla etviju ar piecdesmit "Morland" cigaretēm, kurām bija trīs zelta joslas. Metiss bija viņam atstāstījis meitenes vārdus.
Bonds ieslidināja bikšu kabatā cigarešu etviju un, iepriekš pārbaudījis, vai tām pietiek degmaisījuma, savas "Ronson" šķiltavas. Atradis turpat vietu arī plānai desmit miljonu franku paciņai, viņš atvilka lādi un izņēma vieglu zamšādas ieroču maksti, pārlika pār plecu un piesprādzēja, lai tā karātos apmēram trīs collas zem paduses. Pēc tam plauktā zem krekliem sataustīja vēl vienu lādīti, kurā glabājās ļoti plāna 25. kalibra automātiskā "Beretta"ar kaula rokturi. Viņš izņēma aptveri un lodi, kas bija ielādēta stobrā, un tad vairākas reizes pavirpināja ieroci ap pirkstu, beigās nospiezdams gaili. No jauna ielicis aptveri, viņš uzlika drošinātāju un iemeta ieroci seklajā makstī zem pleca. Beidzot, uzmanīgi pārlaidis acis istabai, lai redzētu, vai nekas nav aizmirsts, un pāri smagajam zida kreklam pārslidinājis elegantā vakara uzvalka žaketi ar vienrindu pogu aizdari, Bonds sajutās ērti un viegli. Viņš vēlreiz nopētīja sevi spogulī, lai pārliecinātos, vai tomēr nav manāms zem apģērba paslēptais ierocis, vēlreiz piekārtoja kaklasaiti un atstāja istabu, aizslēgdams aiz sevis durvis.
Ticis līdz pagriezienam kāpņu apakšā, kas veda uz bāru, viņš izdzirdēja, kā aiz muguras atveras lifta durvis un melodiska balss uzsauc:
- Labvakar!
Tā bija viņa. Meitene stāvēja un gaidīja, kad viņš pienāks tai klāt.
Bonds nebija aizmirsis, cik daiļa viņa bija, tādēļ nebrīnījās, atkal izjūtot saviļņojumu, kuru viņā spēja izraisīt tikai šīs sievietes klātbūtne vien.
Viņai mugurā bija vienkārša piegriezuma melna samta kleita, kura tomēr bija darināta ar tādu meistarību, kas ir pa spēkam tikai augstākās klases couturier.[24] Ap kaklu rotājās šaura dimantu kaklarota, un sīka dimanta piespraudīte, mirguļojot elpas ritmā, pievērsa uzmanību viņas krūšu izcilnišiem zem kleitas. Uz saliektās rokas elkoņa locitavas bija uzvērta melnas, vienkāršas vakara somiņas rokturis. Viņas taisnie, piķa melnie mati, brīvi izlaisti, krita uz leju lidz zodam, kur maigi piekļāvās sejai.