Tikpat gausi viņš atbrīvoja no biezā iesaiņojuma kārtis, kuras tam priekšā starp abām gaļīgajām, atslābušajām rokām bija nolicis krupjē. Kad krupjē ar vienu veiklu kustibu bija ievietojis sešas kāršu kavas no metāla un stikla gatavotajā kurpē. Le Chiffre tam kaut ko klusu pateica.
- Mesieurs, mesdames, Ies jeux sont fails. Un banco de cinq cent mille,* - krupjē ierasti
'Kungi, kundzes, likines ir izdarītas. Bankā piecsimt tūkstoši.
uzsāka un, kad 1. numurs nometa uz galda kaudzi ar simts tūkstošu žetoniem, piebilda, - le banco est fait.
Le Chiffre pieplaka pie kurpes un viegli pa to uzsita. Pa blāvi rozā mēli, kura rēgojās no kurpes ieslīpās alumīnija mutes, izslidēja pirmā kārts, parādīdama klātesošajiem savu raibo muguriņu. Le Chiffre ar resno, balo rādītājpirkstu maigi nospieda rozā mēliti, un. izņēmis kārti, aizslidināja to lidz grieķa labajai rokai. Tāpat viņš iedalīja arī sev vienu kārti, tad vēl viena tika aizslidināta grieķim un vēl viena - pašam.
Le Chiffre sēdēja, nekustēdamies un ne- pieskardamies savām kārtim. Tad paskatījās grieķa sejā.
Ar plakanu koka lāpstiņu, kas atgādināja mūrnieka ķelli, krupjē eleganti pacēla abas grieķa kārtis un ar ierastu kustību nometa tās tieši starp viņa bālajām, spalvainajām rokām, kas gulēja uz galda, sastingušas kā divi sārti krabji, kuri uzglūn medījumam.
Abi sārtie krabji uzklupa kārtīm. Grieķis satvēra kārtis kreisajā rokā un uzmanīgi pārliecās tām pāri, lai paša roku izveidotā cietokšņa ēnā varētu saskatīt, kas uz kārtīm attēlots. Laikam nespēdams īsti' labi saskatīt, viņš ar labās rokas rādītājpirkstu pabīdīja apakšējo kārti uz malu, lai nebūtu šaubu par tās vērtību.
Vīrieša seja neko nepauda. Viņš uz bridi piespieda kreiso roku galda virsmai un tūlīt atkal pacēla. Kārtis palika guļam, uzgriezušas muguras, vēl nevēlēdamās atklāt savu noslēpumu.
. Viņš pacēla galvu un paskatījās Le Chiffre tieši acīs.
- Non,[30] - grieķis absolūti bezkaislīgi noteica.
Viņš. nepieprasīja jaunu kārti, bet palika pie divām iedalītajām, tāpēc varēja secināt, ka to kopējā vērtība ir pieci, seši vai septiņi. Ja bankas turētājs gribēja būt drošs par savu uzvaru, viņam bija jāuzrāda astoņi vai deviņi. Ja bankas turētājs to nevarēja, arī viņam bija tiesības ņemt vēl vienu kārti, kas varētu kontu uzlabot, bet tikpat labi ari paputināt.
Le Chiffre bija saspiedis kopā rokas, bet viņa kārtis stāvēja dažus sprīžus tālāk. Ar labo roku viņš pacēla tās un ar vārgu kustību apmeta otrādi.
Tur bija četrnieks un piecnieks, tātad - ne- sakaujamais naturāla devītnieks.
Le Chiffre bija uzvarējis.
- Neuf ā la banque,[31] - klusi paziņoja krupjē, ar savu lāpstiņu apmezdams ari grieķa kārtis uz-otru pusi. - E( le sept.[32] - viņš vēsi noteica un lēni pacēla zaudējušo septītnieku un dāmu, ieslidinādams tās platā spraugā galda virsmā netālu no sava krēsla. Tur, apakšā, bija metāla kārba, kurā nokļuva visas izspēlētās kārtis. Le Chiffre kārtis sekoja pa pēdām cīņu neizturējušajām, mazliet nograbēdamas, jo metāla kārbā vēl nebija izveidojies kāršu spilvens, kas spēles beigās troksni klusinās.
Grieķis pastiepa uz priekšu piecus čipus simts tūkstošu vērtībā, un krupjē tos pievienoja Le Chiffre pusmiljonu Vērtajai čipu kaudzei, kas gulēja galda centrā.
No katrām derībām kazino iekasēja nelielus procentus, bet lielajās spēlēs bankas turētāji parasti to uzņēmās nokārtot paši, vai nu iemaksājot jau iepriekš pirms spēles sagatavotu summu, vai arī ziedojot sīkāku summu pēc katras rokas izspēles. Le Chiffre bija izvēlējies otro variantu.
Krupjē ieslidināja saņemto naudu tai paredzētajā galda atverē un klusu pavēstīja:
- Un banco d un million.[33]
- Suivi,[34] - nomurmināja grieķis. Tas nozī mēja, ka viņš realizē savas tiesības turpināt spēli, lai labotu zaudēto.
Bonds aizdedzināja cigareti un ērtāk iekārtojās sēdeklī. Cīņa bija sākusies, un šāds scenārijs atkārtosies atkal un atkal, lidz būs palikuši tikai visizturīgākie un veiksmīgākie. Tad nezināmie kāršu kareivji tiks sadedzināti, pār galdu kā liķautu pār- vilks pārsegu un zāles zaļais kaujas lauks kā pavasara lietu uzsūks savu upuru asinis.
Grieķis tomēr izvēlējās trešo kārti, bet ieguva tikai četrus punktus. Bankas turētājam šoreiz bija septiņi.
- Un banco de deux millions,[35] - teica krupjē.
Spēlētāji pa kreisi no Bonda klusēja.
Tas deva viņam iespēju uzsaukt:
-Banco!
11. nodala
Patiesības brīdis
Le Chiffre vienaldzīgi pavērās Bondā. Viņa acu baltumi - katrā no tiem kā ezerā peldēja maza varavīksnenes saliņa - darīja redzokļus līdzīgus nedzīvām lelles acīm.
Viņš lēnām nocēla gaļīgo roku no galda un ieslidināja savas izejamās žaketes kabatā. Kad roka atkal iznira, tajā bija mazs metāla cilindrs, kura vāciņu Le Chiffre tūdaļ atskrū- vēja. Viņš nekautrīgi iestūma tā snīpīti savās tumšajās deguna alās - pa divām reizēm katrā - un izlaidīgi ievilka nāsīs benzedrīna garaiņus.
Nesteidzīgi noslēpusi inhalatoru kabatā, roka atkal iznira no galda apakšas, un pirksts noteiktā sitienā trāpīja pa kurpes mēlīti.
Bonds visas šīs nekaunīgās pantomīmas laikā pacietīgi izturēja baņķiera skatienu, vērodams, kā tas plūst no milzīgā bālās sejas tuksneša, kura pamalē slējās rudu matu mežs, bet lejāk vīdēja iespaidīgs sarkanās mutes krāteris un milzīgie plecu kalni, kas bija iesaiņoti neticami lielā žaketē.