Ja žaketei nebūtu spidīga atlasa šallveida atloku, Bondam liktos, ka viņam jācīnās ar platkrūtainu Minotauru, kas izlīdis no leknas zāles ganibām.
Bonds aizslidināja naudas paciņu pa galdu, nemaz nepārskaitot. Ja viņš zaudēs, krupjē pats paņems tik daudz, lai summa nosegtu parādu, bet Bonda kustības tajā pašā laikā pauda pārliecību, ka viņš šeit ieradies, lai uzvarētu, un šī sīkā naudas paciņa ir tikai kā paraudziņš, lai visi saprastu, ar ko pildītas viņa kabatas.
Pārējie spēlētāji laikam sajuta spriedzi, kas strāvoja starp abiem pretiniekiem, un, kad Le Chiffre izņēma no kurpes četras kārtis, ap galdu valdīja pilnigs klusums.
Krupjē, pacēlis Bonda kārtis uz pašas savas lāpstiņas maliņas, aizslidināja tās pāri galdam tieši pie viņa. Bonds, nenovēršot skatienu no Le Chiffre, ar labo roku pasniedzās pēc kārtīm, tad, veltījis tām tikai īsu acumirkli, vēlreiz bezkaislīgi pavērās pretiniekā un ar nievājošu žestu apmeta kārtis otrādi.
Tur bija četrnieks un piecnieks - nesakau- jamais devītnieks.
Atskanēja klusas skaudības pilnas nopūtas, un spēlētāji pa kreisi no Bonda apmainījās nožēlas pilniem skatieniem, ka paši nav piekrituši šai divu miljonu franku vērtajai likmei.
Mazliet noskurinājies, Le Chiffre lēnām apgrieza savas kārtis uz otru pusi un ar knipi aizsita tās prom, atklājot pārējo skatienam divus bezvērtigus kalpus.
- Le baccarat,* - izjustā balsi noteica krupjē un uz lāpstiņas pasniedza Bondam vinnētos čipus.
Bonds iemeta tos labajā kabatā pie vēl neaizskartās naudas paciņas. Viņa sejā nepakustējās ne vaibsts, tomēr sirds priecājās par pirmo uzvaras kausu un to, ka tas iegūts divcīņā ar Le Chiffre.
Amerikāniete Dipona kundze, kas sēdēja pa kreisi, veltīja viņam skaudīgu smaidiņu.
- Kāpēc es atteicos izmantot savu iespēju? - viņa sūkstījās. - Kad kārtis bija izdalītas, es gandrīz nokodu sev pirkstus.
- Šis ir tikai spēles sākums, - mierināja Bonds. - Varbūt jūs pieņemsiet pareizo lēmumu nākamreiz, kad būs jūsu kārta.
Dipona kungs paliecās uz priekšu, lai gar savas sievas plecu palūkotos uz viņu.
- Ja mēs vienmēr rikotos pareizi, tad diez vai te sēdētu, - viņš filozofiski secināja.
- Es nu gan šeit atrastos pilnīgi noteikti. - sieva atsmēja. - Nejau tikai prieka pēc es te esmu.
"Bakarā.
Spēlei turpinoties, Bonds sāka vērot skatītājus, kuri, pārliekušies pāri augstajām misiņa margām, lūkojās, kas notiek pie galda. Pūlī viņš tūlīt pamanīja abus Le Chiffre miesassargus. Tie stāvēja bankas turētājam abās pusēs aiz muguras un izskatījās samērā iespaidīgi, lai gan tajā pašā laikā bija neuzbāzīgi un spēli netraucēja.
Tas, kurš stāvēja pa labi aiz Le Chiffre, bija drūms, gara auguma, izejamajā uzvalkā ģērbies virs. Viņa seja izskatījās pelēka un neizteiksmīga, bet acis šaudījās un zalgoja kā triku meistaram. Garais stāvs likās sastindzis, bet rokas tajā pašā laikā bieži mainīja atrašanās vietu uz misiņa margām. Bondam likās, ka tas lieliski atbilst aukstasinīga slepkavas tēlam, kurš, saņēmis pavēli, bez jautājumiem vai sirdsapziņas pārmetumiem nošauj cilvēku, lai gan pats labprātāk būtu izvēlējies žņaugšanu. Šis cilvēks nedaudz līdzinājās Lemjam no grāmatas "Par pelēm un cilvēkiem", tikai viņa nežēlību neizraisīja infantilisms, bet gan narkotikas. "Droši vien marihuāna," se- cināja Bonds.
Otrs miesassargs izskatījās kā korsikāņu veikalnieks - pamaza auguma, loti tumsnējs, ar plakanu galvu, kuru klāja bagātīgi ieeļļoti mati. "Vai tam virām būtu traumēta kāja, ka sev priekšā uz margām tas uzkarinājis resnu koka spieķi ar gumijas galu? Lai kaut ko tādu ienestu kazino, droši vien ir vajadzīga atļauja," nodomāja Bonds, jo zināja, ka drošības noteikumi aizliedz te ierasties ar nūjām vai citiem šaubīgiem priekšmetiem, kurus varētu izmantot vardarbībai. Vīrietis izskatījās ļumīgs un labi barots. Viņa apakšžoklis atkarājās, atsedzot nekoptus zobus, kurus nespēja nosegt biezās, melnās ūsas. Vīra augšdelmus, kas gulēja uz nožogojuma, klāja melnas spalvas. Bonds iedomājās, ka tāda pati vilna noteikti sedz visu ķermeni. "Bez drēbēm viņš neizskatītos visai estētiski," Bonds sprieda.
Veiksme brīžiem nostājās bankas turētāja, brīžiem - pārējo spēlētāju pusē, tomēr bankas pretiniekiem bija neliels pārsvars.
Trešais raunds ir kā maratona trīsdesmit astotais kilometrs. Pat tad, ja uzveiktas divas trešdaļas, tikai trešā ir īstā izturības pārbaude. Kas tajā paklūp, zaudē vairāk un bieži vairs nespēj piecelties. Ari šoreiz nebūs savādāk. īpaši priecāties gan nevarēja ne kāds no spēlētājiem, ne bankas turētājs, tomēr spēlē tāpat kā laivā bija sūcite, no kuras izplūda bankas kapitāls. Bondam nebija ne jausmas, cik Le Chiffre ieguvis divu iepriekšējo dienu laikā, bet pieļāva, ka tie varētu būt aptuveni pieci miljoni. Pēc viņa aprēķina bankas turētāja kontā tagad nez vai varētu būt vairāk par divdesmit miljoniem. Bonds bija izskaitļojis, ka pēc divām šeit pavadītajām stundām tas zaudējis apmēram desmit miljonus franku.
Patiesībā Le Chiffre tovakar klājās diezgan plāni. Patlaban viņam bija atlikuši tikai desmit miljoni.
Bonds, gluži pretēji, līdz vieniem naktī bija vinnējis četrus miljonus un tādējādi papildinājis savus krājumus līdz divdesmit astoņiem miljoniem, tomēr, būdams piesardzīgs, neatļāvās pārāk priecāties.
Le Chiffre spēlēja kā automāts, viņš sevi nenodeva. Vienīgās skaņas, kas plūda pār viņa lūpām, bija klusā balsī izteiktie rīkojumi krupjē, atverot katru jaunu banku.
Viņi šeit sēdēja kā pie klusuma ezera. Galds atradās uz paaugstinājuma, tāpēc skaņas no citiem kāršu un ruletes galdiem plūda uz augšu. Tās bija dzīvas sarunas, kuras ik pa brīdim pārtrauca skaļāki krupjē uzsaucieni, smieklu vētras vai arī sajūsmas elsas, kas plūda no visiem milzīgās zāles stūriem.