Kaut kur fonā dimdināja vienmēr klātesošais kazino metronoms, kas tikšķinādams uzlasīja savus vienprocenta dārgumu graudiņus no katra rata iegrieziena, no katras reizes, kad kāršu karavīri atsedza savas sejas.
Bonda pulkstenis jau rādīja desmit minūtes pāri vieniem, kad situācija pie augstā galda krasi izmainījās.
Grieķim, kas spēlēja kā 1. numurs, vēl joprojām neveicās. Gan pirmajā, gan otrajā kārtā zaudējis pa pusmiljonam franku, viņš trešajā reizē pasēja, nepiekrītot divu miljonu lielajai likmei. Arī Kārmela Dileina, 2. numurs, un lēdija Denvera, 3. numurs, to noraidīja.
Diponu pāris saskatījās.
- Banco. - izlēma Dipona kundze un Jāva bankas turētājam pārliecinoši uzvarēt ar astoņiem naturāla punktiem.
- Un banco de quatre millions,* - paziņoja krupjē.
- Banco. - piekrita Bonds, pasniegdams naudas žūksni.
Viņš atkal uzmeta vērtējošu skatienu Le Chiffre un atkal veltīja savām kārtīm tikai paviršu mirkli.
"Banka čelri miljoni.
- Nē, - Bonds noraidīja. Viņa rokā bija izšķirošais piecnieks. Situācija bija bīstama.
Le Chiffre atklāja savas kārtis, un visi ieraudzīja kalpu un četrinieku. Tad viņš uzsita kurpes mēlei, un tā atvēma trijnieku.
- Sept ā la banque,*~ paziņoja krupjē, - et cinq, ** - viņš papildināja, apmezdams otrādi Bonda nelaimīgās kārtis. Tad, parakņājies Bonda naudas kaudzē un izvilcis četrus miljonus, atdeva viņam atlikumu.
- Un banco de huit rnillions.***
- Suivi, - sacīja Bonds.
Un atkal zaudēja naturāla devītniekam.
Divos raundos viņš bija paspēlējis divpadsmit miljonus franku. Kabatās tagad varēja sagrabināt vairs tikai sešpadsmit miljonus franku, kas atbilda tieši nākamās likmes summai.
Pēkšņi Bonds juta, ka plaukstas kļuvušas mitras. Viņa kapitāls bija izkusis kā sniegs pavasara saulē. Laimīga spēlmaņa alkatīgā piesardzībā Le Chiffre bungoja ar pirkstiem pa galdu. Bondam pretī vērās drūmas bazalta acis. Tajās bija lasāms ironisks jautājums: "Vai vēlaties pilnu atvēsināšanās procedūru?"
•Septiņi banka. "Un pieci.
•"Banka astoņi miljoni.
- Suivi, - Bonds klusi teica.
Viņš sagrābstīja atlikumu gan no labās, gan kreisās kabatas un, nolicis visu uz galda, pabīdīja uz priekšu. Bonda izskats neļāva noprast, ka tā varētu būt viņa pēdējā likme.
Tomēr mute pēkšņi kļuva sausa kā nelietots virtuves dvielis. Viņš pacēla acis un ieraudzīja, ka vietā, kur iepriekš bija atradies miesassargs ar spieķi, tagad nostājušies Vespere un Fēlikss Leiters. Viņš nezināja, cik ilgi tie jau viņu 'vērojuši. Leiters izskatījās mazliet satraukts, bet Vespere uzmundrinoši uzsmaidīja.
Aiz muguras viņš izdzirdēja vārgu ķēdes iežvadzēšanos un atskatoties ieraudzīja šķībo, dzeltenpelēko zobu rindu, kas noklabēja zem melnajām ūsām.
- Le jeu est fait, - izziņoja krupjē, un divas kārtis jau slīdēja pa zaļo virsmu Bondam pretī. Šis zaļums vairs neatgādināja gludu mauriņu, bet gan pāraugušu, ērkšķainu un varbūt pat akačainu zāļu klājumu, kur ikviens, kas neuzmanās, nogrimst kā dziļā kapā.
Gaisma, kas krita no satina abažūriem un sākumā bija likusies tik viesmīlīga, tagad šķita tīši žilbinām acis, atstarojoties kāršu virsmās, kad viņš uz tām paskatījās. Tomēr Bonds veltīja tām vēl vienu mirkli.
Sliktāk vairs nevarēja būt - tur bija erce- na kungs un dūzis, piķa dūzis. Kā milzu zirneklis tas miedza viņam pretī savu ļauno aci.
- Kārti! - Viņš vēl aizvien prata slēpt savas emocijas, lai balss tās nenodotu.
An Le Chiffre atklāja savas kārtis - dāmu un melno piecnieku. Viņš paskatījās Bondā un ar rādītājpirkstu izsita vēl vienu kārti. Pie galda valdīja saspringts klusums. Le Chiffre parādīja jauno kārti pārējiem un aizgrūda prom 110 sevis. Krupjē to eleganti pacēla uz lāpstiņas un pienesa Bondam. Kārts bija laba - ercena piecnieks -, bet Bondam tās sirdis likās ka asiņainu pirkstu nospiedumi. Tagad viņa kontā bija sešnieks. Le Chiffre savukārt - piecnieks, bet kā bankas turētājs viņš varēja un, protams, arī ņems vēl vienu kārti. Ja tā dos vienu, divus, trīs vai četrus punktus, viņš būs laimējis, ja gadīsies kāda cita, viņš būs sakauts.
Pie šī rezultāta uzvarētu Bonds, bet Le Chiffre jau izaicinoši blenza viņam tieši acīs 110 galda otras puses, kamēr kārtij veltīja tikai acumirkli, pirms apmeta to otrādi.
Rezultatīva kārts - četrnieks, kaut gan uzvaru varēja gūt pat ar mazāku, - labākais, ko varēja vēlēties bankas turētājs, jo tā deva viņam deviņus punktus. Le Chiffre bija vinnējis - tik negaidīti.
Bonds bija uzvarēts un pilnīgi tukšā.
12. nodala
Nāves spieķis
Bonds klusējot palika sēžam kā sastindzis - viņš bija sakauts. Viņš atvēra plato, melno etviju un izņēma cigareti. Tad, at šķīlis vaļā Ransona šauros žoklīšus, to aizdedzināja un nolika šķiltavas atpakaļ uz galda. Dūmus viņš ievilka dziļi plaušās, bet pēc tam ar tikko sadzirdamu šņācienu izpūta.
Ko tālāk? Steigties atpakaļ uz viesnīcu un palīst zem segas, lai varētu izbēgt no Metisa, Leitera un Vesperes līdzjūtīgajiem acu skatieniem? Zvanīt uz Londonu, tad sēsties pirmajā lidmašīnā, no lidostas ar taksometru līdz Rī- džentparkam, augšā pa kāpnēm, cauri gaitenim, lai sastaptos ar M. salto sejas izteiksmi un liekuļotajiem līdzjūtības apliecinājumiem, ka tas nekas, jo nākamreiz paveiksies, tomēr zināt, ka uzticība zaudēta un nākamās reizes vairs nebūs?
Viņš pavērās skatitājos visapkārt galdam. Tie gaidīja, kamēr krupjē skaitīja naudu un cēla glītus čipu tornīšus bankas turētāja teritorija. Visi gribēja redzēt, vai būs kāds, kurš mestu izaicinājumu šim milzīgajam bankas uzkrājumam - trīsdesmit diviem miljoniem franku, šai neticamajai bankas turētāja veiksmei.