- Un,[38]- balss sāka skaitīt.
Bonds atskatījās. Pie viņa nolīkušais vīrs plati smaidīja zem melnajām ūsām, it kā vēlot Bondam veiksmi. Viņš jutās droši paslēpies pūlī un kazino troksnī.
Dzeltenīgie zobi sakļāvās, izrunājot nākamo skaitli.
- Devx. [39]- vīrietis turpināja plati smaidīt.
Bonds paskatījās visapkārt. Le Chiffre vēroja viņu zalgojošām acīm, mute bija pavērusies un elpa paātrināta. Viņš gaidija… gaidija, ka Bonds vai nu dos mājienu krupjē par likmes atsaukšanu, vai ari ar apslāpētu kliedzienu lūpās saļims krēslā.
- Trois. *
Bonds palūkojās tieši preti, kur stāvēja Vespere un Fēlikss Leiters. Viņi sarunājās un smaidīja. Muļķi! Kur bija Metiss? Kur bija viņa dižie vīri?
- Quatre.**
Un pārējie skatītāji? Tarkšķošu idiotu pūlis! Vai tad neviens nav pamanījis, kas noliek? Kur skatās chefde partie, krupjē, zāles pārzinis?
- Cinq. ***
Krupjē jau kārtoja saskaitītās naudas zīmes. Chel' de partie smaidīdams palocījās pret Bondu. Ar likmi viss ir kārtība, un tūlīt viņš paziņos: "Le jeux esi fait." Bet ierocis izšaus. neskatoties uz to, ka vīrietis vēl nebūs aizskaitījis līdz desmit.
- Six ****
Bonds pieņēma lēmumu. Tā bija vienīgā iespēja. Viņš uzmanīgi atvirzīja plaukstas līdz galda malai un, atbalstījies pret to ar abām rokām, cieši piespieda muguru krēslam, sajuzdams starp lāpstiņām šaujamrīka stobru.
-Sept.*
Chefde partie pagriezās pret Le Chiffre un. uzacis pacēlis, gaidīja atbildes zīmi, lai varētu uzsākt spēli.
Pēkšņi Bonds ar visu spēku atgrūdās no galda un gāzās atpakaļ ar visu krēslu. Kritienā krēsla atzveltnes šķērskoks aizķēra spieķi, un tas izšļuka no miesassarga rokām, pirms viņš bija paspējis nospiest gaili.
Bonds atmuguriski apmeta kūleni un palika guļam pie skatītāju kājām. Krēsla atzveltne, skaļi nokrakšķot, ieplīsa. Atskanēja izbaiļu kliedzieni. Skatītāji uz mirkli atkāpās, bet tūlit atkal sāka drūzmēties ap notikuma vietu. Tika sniegtas rokas, kas palīdzēja piecelties kājās un noslaucīt drēbes. Zāles pārzinis un chef de partie klusītēm sava starpā apspriedās - skandālu par katru cenu vajadzēja novērst.
Bonds stāvēja, turēdamies pie misiņa margām, un izskatījās apmulsis un nokaunējies. Ar roku viņš slaucīja pieri.
- Man uz mirklīti noreiba galva, - Bonds teica, - tas noteikti ir no karstuma, bet varbūt arī no uztraukuma.
Tika izteikti līdzjūtības apliecinājumi. Kā gan citādi - ši taču bija tik nopietna spēle. Varbūt mesjē vēlējās mest mieru, varbūt viņam nepieciešams atgulties? Vai labāk nebūtu doties mājās, vai varbūt vajadzētu paaicināt ārstu?
Bonds papurināja galvu. Tagad viņam vairs nekas nekaitēja. Viņš atvainojās visiem spēlētājiem, arī bankas turētājam.
Viņam atnesa jaunu krēslu. Bonds atsēdās un paskatījās uz Le Chiffre. Vienlaikus ar atvieglojuma sajūtu viņš izbaudīja arī uzvaras prieku, jo tuklajā, bālajā sejā bija pamanījis izbaiļu ēnu.
Ap galdu jau tika slēgtas derības. Bonda kaimiņi, pieliekušies tuvāk, saprotoši runāja par karstumu, vēlo stundu, piedūmoto gaisu un skābekļa trūkumu.
Bonds pieklājīgi atbildēja. Viņš pagriezās, lai izpētītu pūli sev aiz muguras. Miesassargs bija pazudis bez pēdām, bet zāles pārzinis meklēja kādu, kam atdot spieķi, kas izskatījās gandrīz neskarts, tomēr tam trūka gumijas uzgaļa. Bonds viņam pamāja.
- Jūs to varētu uzticēt tam džentlmenim tur, pretī, - viņš teica, norādīdams uz Fēliksu Leiteru, - viņš zinās, kam to atdot. Spieķis pieder viņa paziņam.
Zāles pārzinis palocījās.
Bonds sadrūmis cerēja, ka vismaz tagad Leiters sapratīs, kāda iemesla dēj viņam sevi vajadzēja padarīt par apsmieklu publikas priekšā.
Tad, pagriezies atpakaj pret galdu, Bonds pāris reižu uzsita ar plaukstu pa zajo audumu, tādējādi likdams saprast, ka ir gatavs spēlei.
13. nodala
Mīlas skūpsts, naida skūpsts
- La partie continue,[40] - izteiksmīgi izsaucās chel'. - Un banco de trente-deux millions.
Skatītāji paliecās uz priekšu. Le Chiffre uzsita kurpes mēlītei tik stipri, ka tā ietark- šķējās un nespēja uzreiz apstāties. Tad viņš, it kā kaut ko atcerējies, izņēma savu benzedrīna inhalatoru un iebāza tā uzgali nāsī.
- Bezkaunīgais lops, - noteica Dipona kundze, kas sēdēja no Bonda pa kreisi.
Bonda prāts atkal bija pilnīgi skaidrs. Vēl pirms mirkļa viņa dzīvība bija karājusies mata galā - viņš vēl joprojām juta, ka pirkstu gali ir mitri no uztraukuma, - tomēr, pateicoties veiklajam trikam ar krēslu, bija izdevies apmuļķot nāvi. Bet Bonds par to vairs nevēlējās domāt.
Viņš bija pats sevi nostādījis muļķa lomā. Spēle tika pārtraukta vismaz uz desmit minūtēm, kas tik respektablam kazino godu nedalīja, bet nu kārtis atkal bija kurpē un gaidīja viņu. Kaut tikai tās nepieviltu! Viņš juta, ka sirds met kūleņus, domājot par to, kāds varētu būt iznākums.
Pulkstenis jau rādīja otro nakts stundu. Neskaitot tos, kas bija sapulcējušies, lai vērotu šo gadsimta spēli, vairs tikai ap kādiem trim kāršu un tikpat daudziem ruletes galdiem rosījās daži azartiski ļaudis.
Klusumā, kas bija sastindzis ap galdu, pie kura spēlēja viņš pats, pēkšņi skaidri ieskanējās krupjē izsauciens:
- Neuf. Le rouge gagne, impair et man- que.*
Kam bija tēmēts šis pareģojums? Viņam vai Le Chiffre?
Divas kārtis pa zaļo jūru jau kuģoja pie Bonda.
Kā astoņkājis, kas paslēpies zem klints, Le Chiffre viņu vēroja no galda otras puses.