Bonds ar stingru labās rokas tvērienu pasniedzās pēc kārtīm un pievilka tās sev klāt. Vai tās nesīs laimīgo devītnieku vai astotnieku, kas ļaus viņa sirdij priekā gavilēt?
Viņš paslēpa abas kārtis aiz savas rokas priekškara. Žokļu muskuļi savilkās, kad Bonds satraukumā sakoda zobus. Ķermenis bija sastindzis, kā uzbrukumu gaidot.
Viņam bija divas dāmas, divas sarkanās dāmas.
Plaukstas mestajā ēnā likās, ka abas viņam šķelmīgi uzsmaida. Viņš tās ienida. Tas bija tukšums. Nulle. Bakarā.
- Kārti! - lūdza Bonds, cenšoties apslāpēt bezcerību savā balsi. Viņš juta Le Chiffre caururbjošo skatienu, kas centās ielauzties pretinieka smadzenēs.
Bankas turētājs lēnām atklāja savas kārtis.
Viņam kopā sanāca trīs - kungs un melnais trijnieks.
Bonds savaldīgi izpūta cigaretes dūmus. Vēl bija cerība. Tagad jau viņš pats bija kārts kādās citās rokās. Le Chiffre uzsita kurpei, izslidināja no tās kārti - Bonda likteni - un apmeta to otrādi.
Tas bija devītnieks, brīnišķīgais ercena devītnieks, kārts, kuru čigāni zīlējot sauca par "mīlas skūpstu, naida skūpstu", kārts, kas gandrīz pilnīgi noteikti nozīmēja Bonda uzvaru.
Krupjē to liegi pārslidināja pāri galdam. Le Chiffre tas nenozīmēja neko. Bondam, iespējams, rokās bija vieninieks, kas dotu desmit punktus, jeb neko - bakarā, kā to mēdza dēvēt. Viņam varēja būt arī divi, trīs, četri vai pat pieci. Tādā gadījumā, summējot to ar deviņi, viņš būtu ieguvis četrus punktus.
Kad pašam rokās ir trijnieks, bet otram atdodams devītnieks, situācija var būt ļoti maldinoša. Lēmums ņemt vai neņemt jaunu kārti var būt patiešām izšķirošs. Bonda nodoms bija likt bankas turētājam pasvīst. Bija jānotiek brīnumainai sakritībai, lai tas izvilktu sešnieku un rezultāts būtu neizšķirts. Draudzīgā spēlē Bonds jau uzreiz būtu atklājis savu punktu skaitu.
Tā nebija draudzīga spēle, un Bonda kārtis tagad gulēja uz galda, atklājot tikai divas vienaldzīgas muguras un starojošo ercena devītnieku, kas pretiniekam varēja paust patiesību vai visdažādāko melu stāstu variācijas.
Noslēpumu glabāja divas sārtas muguriņas, likdamas abām dāmām skūpstīt zaļo pārklāju.
Gar bankas turētāja knābjveida deguna nāsīm aumaļām plūda sviedri. Resnā mēle izmanīgi uztvēra tekošās straumītes, kad tās sasniedza sarkanās mutes kaktiņus. Viņš skatījās te uz Bonda kārtīm, te - savējām, te - atkal uz Bonda.
Le Chiffre ķermenis spēji nodrebēja, un viņš izslidināja no kurpes čabošās mutītes kārti.
Viņš atklāja tās seju. Skatītāji snaikstīja kaklus. Tā bija brīnišķīga kārts - piecnieks.
- Huit ā la banque,*~ teica krupjē.
Tā kā Bonds vēl joprojām sēdēja klusēdams, Le Chiffre jau atņirdza zobus. Viņš būs vinnējis.
Krupjē lāpstiņā sniedzās pāri galdam gandrīz kā atvainodamās. Šeit nebija neviena, kas neticētu, ka Bonds ir sakauts.
"Bankā astoņi.
Lāpstiņa apmeta kārtis uz muguras. Jautrās dāmas gaismā starojoši smaidīja.
- Et leneuf. [41]
Skatītāji pārsteigumā tvēra pēc gaisa. Skanēja satrauktas balsis.
Bonda acis vērās Le Chiffre, kurš saļima krēslā, it kā to būtu ķērusi lode. Viņa mute pāris reižu atvērās, kā protestējot, bet labā roka ķēra pie rīkles. Taču tad viņš saņēmās, lai gan lūpas bija kļuvušas pavisam pelēkas.
Kad lielās čipu kaudzes tika pārbīdītas pāri galdam Bonda pusē, bankas turētājs, pa- taustījies žaketes iekškabatā, uzmeta galdā naudas paciņu.
Krupjē pārskaitīja naudu.
- Un banco de dix millions, [42] - viņš paziņoja un sadalīja savu attiecīgā daudzuma čipu kapitālu desmit vienādās kaudzītēs pa miljonam katrā.
'Tās ir beigas," domāja Bonds. Tas vīrs neatkāpsies. Viņš liek uz pēdējo, kas tam ir. Nu viņš atrodas tādā pašā situācijā, kādā es biju pirms stundas, un rīkojas tieši tāpat, kā riko- jos es. Tomēr, ja zaudēs viņš, neviens to nenāks atpestīt, brīnums viņam netiks dāvāts."
Bonds atlaidās krēslā un aizsmēķēja. Viņam blakus uz mazā galdiņa bija parādījusies pudele "Cliquot" un glāze. Nepūlēdamies noskaidrot, kurš to viņam uzsaucis, Bonds piepildīja glāzi līdz malām un izdzēra divos lielos malkos.
Tad viņš atkal noliecās uz priekšu un uzlika elkoņus uz galda kā cīkstonis, kas meklē atspērienu savam cīņas paņēmienam.
Spēlētāji pa kreisi no viņa klusēja.
- Danco, - viņš teica, vērdamies tieši Le Chiffre acīs.
Jau atkal krupjē viņa izstiepto roku izveidotajā zaļajā lagūnā ieslidināja divas kārtis.
Bonds piesedza kārtis ar plaukstu, ātri tās aplūkoja un turpat galda vidū pagrieza ar zīmējumu uz augšu.
- Le neuf, - teica krupjē.
Le Chiffre kā nemaņā blenza uz saviem diviem melnajiem kungiem.
- Et le baccarat, - un krupjē aizstūma pāri galdam čipu torņus.
Le Chiffre noskatījās, kā tie tiek piepulcināti iepriekš iegūtajiem miljoniem, kas slēpās Bonda roku ēnā, tad piecēlās un, ne vārda neteicis, izspraucās cauri pūlim līdz nožogojuma izejai. Viņš atkabināja ar samtu apvilk- io ķēdi un atstāja to karājoties. Vērotāji pašķīrās. Viņu skatieni bija ziņkārības, bet reizē ari baiļu pilni, jo visiem šķita, ka pār ši vīra plecu raugās nāve. Tad viņš pazuda no Bonda redzesloka.
Bonds piecēlās. Viņš paņēma simts tūkstošu čipus no kaudzes sev blakām un aizslidināja pāri galdam pie chef de partie. Tad, izteicis vien tik daudz pateicības vārdu, lai neizskatītos nepieklājīgs, lūdza, lai krupjē nogādā viņa laimestu uz caisse. Pārējie spēlētāji atstāja savas vietas. Bez bankas turētāja spēle nevarēja turpināties, un pulkstenis arī jau rādīja pustrīs. Pārmijis dažus sirsnīgus vārdus ar partneriem, Bonds palīda zem ķēdes tai vietā, kur stāvēja Vespere un Fēlikss Leiters.