Kad dažas stundas vēlāk Bonds no jauna pamodās, baiļu sajūta bija izgaisusi un viņš sajuta savai ķermeni - siltu un apātiski laisku. Saule bija pielējusi balto istabu ar spožu gaismu, un pa logu tajā ieplūda dārza trokšņi. Fonā varēja saklausīt klusu tuvējās pludmales viļņu šalkoņu. Bonds pakustināja galvu, un tūlīt, apģērbam nočaukstot, piecēlās netālu sēdējusī medmāsa. Glītā meitene parādījās viņa redzeslokā un, mīlīgi smaidot , saņēma aiz rokas.
- Man prieks, ka jūs beidzot esat pamodies, jo nekad mūžā nebiju dzirdējusi kādu tik mežonīgi lamājamies.
Bonds pasmaidīja pretī. .
- Kur es atrodos? - viņš vaicāja, un pats jutās pārsteigts par to, cik stingri un skaidri skanēja balss.
- Jūs esat Rojālas aprūpes centrā, bet mani šurp atsūtīja no Anglijas, lai par jums parūpētos. Mēs šeit esam divas, un mani sauc par māsu Gibsoni. Bet tagad paguliet mierīgi, kamēr es aiziešu pie ārsta un pateikšu, ka esat nācis pie samaņas. Visu laiku, kopš esat šeit, jūs atradāties komā, un tas mums sagādāja nopietnas raizes.
Bonds aizvēra acis un domās izmeklēja savu ķermeni. Visvairāk sāpēja delnu locītavas, potītes un labās plaukstas virspuse, kur krievs bija iegriezis pazišanas zīmi. Ķermeņa vidusdaļa bija nejūtīga. Viņš nosprieda, ka tur noteikti ievadīts kāds vietējās anestēzijas līdzeklis. Visus locekļus lauzīja trula sāpe. Saites spieda un traucēja, bet neskūtais vaigs sāpīgi ķērās palagos, un viņš secināja, ka nav skuvies vismaz trīs dienas, tātad kopš spīdzināšanas rīta varēja būt pagājušas divas.
Prātā viņš gatavoja noskaidrojamo jautājumu sarakstu, kad atvērās durvis un pa tām māsiņas pavadībā ienāca ārsts. Viņiem aiz muguras Bonds pamanīja Metisu, kurš, aiz plata smaida noslēpis savas patiesās rūpes par drauga veselību, klusītēm ieslīdēja istabā un apsēdās pie loga.
Ārsts - jauns inteliģenta izskata francūzis - bija atbrīvots no citiem pienākumiem Otrajā birojā, lai varētu pievērsties vienīgi Bondam. Pienācis klāt un aplūkojis temperatūras likni gultas galvgalī, viņš uzlika roku uz sava pacienta pieres.
Jaunā ārsta runas veids bija tiešs un atklāts.
- Jums noteikti ir vesela virkne jautājumu, - viņš teica lieliskā angļu valodā, - un es varētu izsmeļoši atbildēt uz lielāko daļu no tiem. Tomēr nevēlos lieki tērēt jūsu spēkus, tādēļ aprobežošos ar kailiem faktiem, bet pēc tam dažas minūtes varēsiet aprunāties ar mesjē Metisu, kuram nepieciešams precizēt dažas detaļas. Tiesa, vēl gan ir pāragri risināt šādas sarunas, taču es gribu, lai jums būtu mierīgs prāts un mēs varētu domāt vairs tikai par jūsu fiziskā stāvokļa uzlabošanu.
Māsa Gibsone pievilka pie gultas krēslu, lai ārstam būtu kur apsēsties, un atstāja istabu.
- Jūs esat šeit jau gandrīz divas dienas, - turpināja ārsts. - Negadījumā cietušo auto atrada kāds fermeris, dodamies uz Rojālas tirgu, un tūdaļ ziņoja par to policijai. Drīz vien mesjē Metiss noskaidroja, ka tā ir jūsu mašīna, un tūdaļ kopā ar šo vīru devās uz villu "Les Noctambules". Tur viņi atrada jūs un Le Chiffre, kā arī Lindes jaunkundzi, kura, saskaņā ar pašas sniegto liecību, bija tikusi cauri ar krietnām izbailēm. Viņa, protams, pārcietusi šoku, bet pašlaik ir pilnīgi atlabusi un atpūšas savā viesnīcas numurā. No Londonas viņa ir saņēmusi pavēli palikt šeit, jūsu rīcībā, kamēr būsiet pietiekami atkopies, lai varētu veikt atpakaļceļu uz Angliju.
Abus Le Chiffre miesassargus atrada nogalinātus ar šāvienu pakausī. Izmantots 35. kalibra šaujamierocis. Viņu vienaldzīgās sejas izteiksmes liecina par to, ka tie diez vai no- jautuši slepkavas tuvošanos. Abi tika atrasti tajā pašā istabā, kur Lindes jaunkundze. Le Chiffre ir miris - nogalināts ar šāvienu starp acīm. Vai jūs bijāt šīs nāves aculiecinieks?
- Jā, - Bonds atbildēja.
- Jums pašam ir nodarīti visai nopietni miesas bojājumi, taču dzīvībai briesmas vairs nedraud, lai gan esat zaudējis daudz asiņu. Ja viss ies labi, jūs pilnīgi atlabsiet, un neviena no jūsu ķermeņa funkcijām nebūs pavājināta. - Ārsts plati pasmaidīja. - Baidos, ka dažas dienas jūs tomēr cietīsiet sāpes, bet es pacentīšos sniegt jums visu iespējamo palīdzību. Tagad, kad esat atguvis samaņu, jūsu rokas tiks atbrīvotas, bet jums jācenšas nekustēties. Tomēr, kad kūdīsieties miegā, mēs jūs atkal piesprādzēsim. Vissvarīgākais patlaban ir labi atpūsties un atgūt spēkus. Šai mirklī jūs vēl pārdzīvojat mentālā un fiziskā šoka fāzi. - Ārsts ieturēja pauzi. - Cik ilgi jūs tikāt spīdzināts?
- Apmēram stundu, - Bonds atbildēja.
- Tad atliek tikai pabrīnīties, ka vēl esal dzīvs, ar ko jūs arī apsveicu. Ne katram būtu pa spēkam kaut ko tādu izturēt. Tas lai kalpo jums par mierinājumu. Mesjē Metiss varēs apliecināt - manā praksē ir bijuši vairāki gadījumi. kad vīri piedzīvojuši šādu apiešanos, un diemžēl neviens no viņiem nav to tik labi pārcietis kā jūs.
Ārsts pagriezās pret Metisu.
- Jums ir desmit minūtes laika, un tad jūs bez ierunām liksiet aizraidīts. Ja pēc šīs sarunas pacientam sāks celties temperatūra, jums nāksies par to atbildēt.
Viņš abiem plati uzsmaidīja un atstāja palātu.
Metiss pienāca tuvāk un apsēdās ārsta vietā.
- Patīkams cilvēks, - teica Bonds, - es viņam uzticos.
- Viņš ir no biroja, - teica Metiss. - Īsts profesionālis. Tuvākajās dienās pastāstīšu tev par viņu kaut ko vairāk. Šis virs domā, ka tu esi īsts brīnums, un es viņam piekritu. Bet ne jau tas patlaban ir vissvarīgākais. Kā pats vari iedomāties, vēl daudz kas jānoskaidro, un mani nomoka ar jautājumiem gan Parize, gan Londona un pat Vašingtona mūsu drauga Leitera personā. Starp citu, - viņš uz brīdi apklusa, - es saņēmu ziņu no M. Viņš pats personīgi man piezvanīja. Pateica, ka tava darbība atstājusi uz viņu lielu iespaidu. Es vaicāju, vai tas ir viss, un M. piebilda: "Pasaki viņam, ka Valsts kase jūtas ļoti atvieglota." Tad viņš nolika klausuli.