Bonds apmierināti pasmaidīja. Visvairāk viņu ieinteresēja ziņa, ka M. pats zvanijis Metisam. Tas bija kaut kas nedzirdēts. Neviens neko nedrikstēja zināt pat par M. eksistenci, kur nu vēl nonākt ar viņu tik tuvos kontaktos, kas varētu atklāt šī cilvēka personību. Džeimss iedomājās, kāds tracis tagad sacēlies Londonas slepenajā dienestā.
- Tajā dienā, kad tevi atrada, no Londonas ieradās kāds tievs, garš vīrs ar vienu roku, - turpināja Metiss, nojauzdams, ka šādas sīkas detaļas Bondam sagādās vairāk prieka nekā viss cits, - un nolīga medmāsas, kā arī parūpējās par visu pārējo. Pat tava mašīna tiek atjaunota. Šķiet, tas ir Vesperes priekšnieks. Abi kopā pavadīja krietnu laiku, un viņš deva tai rīkojumu par tevi rūpēties.
"S. nodaļas vadītājs," nodomāja Bonds. "Viņi man sniedz karalisku aprūpi."
- Tagad ķersimies pie lietas, - teica Metiss. - Kas nogalināja Le Chiffre?
- SMERŠ, - atbildēja Bonds.
Metiss iesvilpās.
- Dieviņ tētiņ, - viņš ar cieņu noelsās, - tātad viņi tam tiešām bija uz pēdām. Kādi tie izskatījās?
Bonds īsi pārstāstīja notikumus lidz Le Chiffre nogalināšanas brīdim, atmezdams visu lieko un sniegdams tikai svarīgākās ziņas. Vārdi vēlās pār lūpām ar lielām grūtībām, un viņš jutās atvieglots, kad stāsts bija galā. Bonds juta, kā, atceroties visu pārdzīvoto murgu, miesa pārklājās ar sviedriem, kas straumēm sāka līt pār pieri. Augšup pa ķermeni kāpa pulsējoša sāpe.
Metiss saprata, ka ir pārāk aizrāvies. Bonda balss bija sākusi skanēt vārgāk un skatiens apmiglojās. Metiss pārtrauca iztaujāšanu un uzlika roku Bondam uz krūtīm.
- Piedod, draugs, - viņš teica. - Murgs ir beidzies. Tagad tu esi drošās rokās. Viss būs labi. Savu uzdevumu esi veicis spīdoši. Mēs esam izziņojuši, ka Le Chiffre pats nošāva abus savus miesassargus un pēc tam izdarīja pašnāvību, jo saprata, ka nespēs atskaitīties par izsaimniekoto naudu. Strasbūrā un Ziemeļos sacēlies liels troksnis. Tur viņš tika uzskatīts par īstu varoni un komunistiskās partijas stūrakmeni Francijā. Šis notikums ar bordeļu biznesu un azartspēlēm ir izsitis viņu organizācijai pamatu zem kājām, tāpēc tie tagad skraida apkārt kā apsviluši. Pašlaik komunisti cenšas palaist baumas, ka Le ChilTre pēdējās dienās esot cietis no vājprāta lēkmēm. Tomēr pēc Torēza nāves šie mēģinājumi vairs nav ipaši auglīgi. Liekas, viņi tomēr centīsies visu nokārtot tā, lai izskatās, ka Le Chiffre lielie plāni ir bijuši plānprātiņa murgi. Redzēsim, vai tas galu galā izdosies.
Metiss redzēja, ka viņa stāstītais ir radījis cerēto iespaidu. Bonda skatiens jau kļuva gaišāks.
- Vēl tikai pēdējais noslēpums, - Metiss teica, - un tad apsolu, ka iešu. - Viņš paskatījās rokaspulkstenī. - Kuru katru bridi ārsts ieradīsies, lai mani patriektu. Kas ir ar naudu? Kur tā ir? Kur tu to noslēpi? Mēs ari pārmeklējām tavu istabu sprīdi pa sprīdim. Tās tur nav.
Bonds smaidīja.
- Ir gan, - viņš teica, - varbūt ne gluži istabā. Pie katras istabas durvīm ir pieskrūvēta numura plāksnīte. Protams, gaiteņa pusē.
Kad Leiters mani tajā nakti atstāja, es vienkārši atvēru durvis un atskrūvēju šo plāksnīti, aizliku aiz tās salocīto čeku, tad atkal numuru pieskrūvēju atpakaļ. Tam tur vēl joprojām jābūt. - Viņš smaidīja. - Man prieks, ka tomēr ir kaut kas, ko muļķa angļi var pamācīt gudrajiem francūžiem.
Metiss jautri iesmējās.
- Tā laikam ir atmaksa par to, ka es tev iedzēlu ar to Muncu lietu. Tad jau laikam būsim kvīti. Starp citu, viņus mēs jau saņēmām ciet. Izrādās, ka nekādu lielo lomu tie nespēlē, tomēr dažus gadus viņiem šis solis būs jāpārdomā.
Viņš steidzīgi piecēlās, jo istabā ienāca ārsts un stingri paskatījās Bondā.
- Ārā! - viņš uzsauca Metisam. - Ārā, un atpakaļ vairs nerādieties!
Metiss paguva pamāt atvadu sveicienu un uzsaukt dažas uzmundrinošas frāzes, bet tūlīt tika izstumts laukā pa durvīm. Bonds dzirdēja stridā iekarsušas balsis attālināmies pa gaiteni un pārguris atslīga spilvenos, bet viņa sirds līksmoja par visu uzzināto. Bonda smadzenēs uz mirkli uzzibsnīja domas par Vesperi, bet tūlīt pat viņš iegrima nemierīgā miegā.
Vēl bija daži jautājumi, uz kuriem viņš vēlējās saņemt atbildes, bet tie varēja pagaidīt.
20. nodala Sātana daba
Bonds strauji atlaba. Kad Metiss trīs dienas vēlāk atkal ieradās apraudzīt draugu, Bonds jau bija uzstutēts gultā sēdus, un viņa rokas vairs nebija piesprādzētas. Ķermeņa lejasdaļa vēl joprojām atradās baltajā, zārkam lidzīgajā teltī, taču viņš pats izskatījās līksms, un sāpju lēkmes vairs tikai paretam lika viņa acīm samiegties.
Metiss izskatījās sadrumis.
- Te būs čeks, - viņš teica. - Sajūta, ka tev kabatā ir četrdesmit miljoni franku, nav slikta, tomēr labāk paraksti to, un es ieskaitīšu naudu tavā Lionas kredītbankas kontā. Mūsu draugs no SMERŠ nav atstājis nekādas pēdas. Nekā, kur pieķerties. Domājams, ka uz villu viņš braucis ar velosipēdu vai gājis kājām, jo tu taču nedzirdēji piebraucam mašīnu un abi miesassargi acīmredzot arī. Tas nekādu prieku nesagādā. Man nav gandrīz nekādu vērā ņemamu faktu par šo SMERŠ organizāciju, un arī Londona man nevar palīdzēt. Vašingtona gan teica, ka viņiem kaut kas ir, bet tās izrādījās parastās muļķības, kas iegūtas no gūstekņiem, un tu jau pats zini, ka tām ir tikpat liela vērtība, kā Anglijas iedzīvotāju aptaujai par viņu valsts slepeno dienestu vai ari ierindas francūža zināšanām par Otro biroju.