Viņš uzmeta skatienu Metisam, lai redzētu, vai draugs jau garlaicībā nežāvājas, klausoties pārdomās par lietām, uz kurām pats lūkojās vienīgi kā uz pienākumu.
Metiss vērās pretī un smaidīja.
- Turpini, mans dārgais draugs! Angļi ir tik savādi. Gluži kā krievu matrjoškas. Tu tās ver vaļā, un katras vēderā ir cita, mazāka par iepriekšējo, bet pašas pēdējās iekšpusē vairs nav nekā. Tukšums. Tomēr meklēšanas process ir bijis intriģējošs. Turpini! Attisti savu domu līdz galam! Varbūt kādu no taviem argumentiem es varēšu aizņemties un likt galdā savam priekšniekam, ja vēlēšos tikt vaļā no kāda nepatīkama uzdevuma. - Viņš nīgri pasmīnēja.
Bonds izlikās šo īgnumu neievērojam.
- Lai būtu vieglāk atšķirt labo no ļaunā, ļaudis ir radījuši tēlus, kas iemieso šos pretstatus to galējās izpausmēs. Tie atšķiras kā melns no balta, un mēs tos dēvējam par Dievu un Sātanu. Tomēr savā aklumā mēs esam atstājuši nepamanītu kādu niansi. Par Dievu mums šaubu nav - viņa skaidrajā vaigā pazīstam vai katru bārdas rugāju, taču Sātans… Kāds viņš īsti izskatās? - Bonda uzmeta Metisam triumfējošu skatienu.
- Kā sieviete, - Metiss ironiski atsmēja.
- Labi jau, labi, - turpināja Bonds, - tomēr es esmu mēģinājis dziļāk analizēt šo tematu. Esmu jautājis pats sev, kura pusē man būtu jānostājas. Es patiesībā jūtu līdzi Sātanam un tādiem viņa sekotājiem kā vecais, labais Le Chiffre. Sātanam neklājas viegli, un man vienmēr ir bijusi tieksme aizstāvēt tos, kam tiek darīts pāri. Mēs taču nedodam tam nabagam iespēju paskaidrot savu nostāju. Mūsu rīcībā ir mūžsenā grāmata par Dieva likumiem, kas māca būt labiem, bet vai mums ir viena īsta grāmata par Sātanu, par ļaunumu, par to, kā cilvēks kļūst ļauns? Sātanam nav praviešu, kas pierakstītu viņa desmit baušļus, un nav apustuļu, kas uzrakstītu viņa biogrāfiju. Viņa lietas nav mūsu dokumentu skapī. Par viņa isto būtību mēs nezinām nekā. Tikai to, ko vecāki mums vēstījuši vakara pasaciņās. Tomēr, cik interesanti būtu izlasit grāmatu par Sātanu visās tā izpausmēs, alegorijas par ļaundariem, sakāmvārdus par ļaundariem, visa veida folkloru par ļaundariem… Mums ir tikai dzīvo cilvēku piemēri, kuri mūsu acīs nav pietiekami labi, un patiesībā mēs vienmēr sekojam vienīgi savai intuīcijai. Tātad, - turpināja Bonds, manāmi iesilis, - Le Chiffre kalpoja cēlam mērķim, patiesi radošam mērķim, iespējams, pašam nozīmīgākajam mērķim uz zemes. Ar savu ļauno eksistenci, kuru es tik muļķīgā kārtā palīdzēju iznīcināt, viņš izstrādāja tādu uzvedības normu kodeksu, uz kura fona mēs spējam saskatīt tam pretējas vērtības. Tajā īsajā laika sprīdī, kuru Le Chiffre pavadīja dzīvajo vidū, mums tika dāvāta iespēja saskatit un novērtēt viņa mežonīgo dabu, lai no šim attiecībām mēs atdzimtu daudz šķīstāki savā garā.
- Bravo! - Metiss zobgalīgi iesaucās. - Es lepojos ar tevi, draugs! Tevi vajadzētu spīdzināt katru dienu. Mēģināšu paturēt prātā, ka šovakar man jāpaveic kaut kas ļauns. Varbūt sākt tūlīt? Šo mācību priekšmetu neesmu apguvis visai centīgi - esmu saņēmis diezgan vājas atzīmes, - viņš ar nožēlu balsī turpināja, - bet nu man jāatgūst iekavētais. Es jau redzu gaismu tuneļa galā. Drīz es tā kārtīgi izpriecāšos. Jāpadomā, ar ko sākt. Varbūt ar slepkavību, ļaunprātīgu dedzināšanu, izvarošanu? Taču nē, tas nebūtu pietiekami smalki. Būs jāpārlasa marķīzs de Sads, jo man patiešām trūkst pieredzes.
Viņa seja sadrūma.
- Bet ko lai iesākam ar savu sirdsapziņu, dārgais Bond? Kur to lai liekam, kamēr būsim aizņemti, tīksmi strādājot kādu grēka darbu? Tā mums var radit neērtības. No tās nebūs viegli atbrīvoties, jo sirdsapziņa ir mūžīga, tā dzimusi tajos laikos, kad mums tik līdzīgo pērtiķveidīgo radījumu ģimenē radās pirmais cilvēks. Ja nepratīsim ar to tikt galā, tā mums var sabojāt izklaides prieku. Mums jāizdomā, kā tai piegriezt skābekli, lai gan viņa, maita, ir sīksta. Tomēr, ja beigu beigās tiksim ar to galā, būsim pārspējuši pašu Le Chiffre. Tev, dārgo Džeims, padoms jau bija rokā. Tu vari sākt tieši ar atlūgumu. Tas būtu smalks veids, kā uzsākt savu jauno ceļu. Turklāt tur nav nekā sarežģīta. Ikvienam kabatā var atrasties atlūguma ierocis. Tev tikai atliek nospiest gaili, un līdz ar to tu būsi izšāvis lielu caurumu savas valsts paļāvībā uz tevi un pie reizes arī savā sirdsapziņā. Ja runājam par mani, tad ari man būs jāmaina daži ieradumi.
Metiss uzmeta skatienu pulkstenim.
- Lieliski. Esmu spēris pirmo soli, jo patlaban par pusstundu kavēju tikšanos ar policijas priekšnieku.
Viņš izplūda smieklos un piecēlās.
- Bija interesanti ar tevi patērzēt, dārgo Džeims. Varbūt tev vajadzētu pārkvalificēties par tiesnesi. Bet, kas attiecas uz tavu neizpratni, kā atšķirt labo no sliktā un varoņus no ļaundariem, tad jāteic, ka grūtibas sagādā tikai abstraktie tēli. Tev taču pašam būtu jāzina, vai esi ists anglis vai tāds kā krievu matrjoška.
Pie durvim viņš apstājās.
- Atzīsti, ka Le Chiffre tev personīgi sagādāja lielas ciešanas. Domāju, ka tu tomēr ķertos tam puisim pie rīkles, ja viņš vēlreiz nostātos tavā priekšā. Tad nu piemini manus vārdus: Londonā tu sastapsi citus le chiffre, kas mēģinās izrēķināties ar tevi un kaitēt lavai valstij. M. tev par viņiem pastāstīs. Tieši tagad, kad esi pieredzējis īstu nežēlību, tu tos uzreiz pratīsi atšķirt no pārējiem un rūpīgi sekosi, lai viņi tiktu iznīcināti, jo tu gribēsi pasargāt gan pats sevi, gan ari sev tuvos. Neticu, ka tava roka nodrebēs. Tu tos saodīsi pa gabalu un zināsi, ko tādi var nodarīt. Varbūt tu mazliet patirgosies, pirms piekritīsi pildīt nākamo uzdevumu. Varbūt tu gribēsi būt pārliecināts, ka tas velns patiesi ir tik melns, kā viņu mālē, tomēr vienalga redzēsi, ka apkāri lēkā simtiem velnēnu un ka tev ir daudz darāmā. Un tu turpināsi cīnīties. Bet, kad tu iemīlēsies, kad tev būs sava sirds karaliene vai jauka sieva un bērni, par ko rūpēties, izšķirties būs daudz vieglāk.