3. nodaļa Aģents 007
S. nodaļas galvenie uzdevumi saistījās ar Slepenā dienesta operācijām Padomju Savienībā, un tās vadītājs bija ļoti norūpējies par Le Chiffre neitralizēšanas plāna pozitīvu iznākumu, jo pats bija daudz strādājis pie tā sastādīšanas. Tieši tāpēc viņš vēlējās personīgi nogādāt memorandu uz drūmās ēkas augšstāvu, no kura varēja pārlūkot Rī- džentparku visā tā godībā. Viņš izgāja pa durvīm, kas bija tapsētas ar zaļu audumu, un devās uz kabinetu garā gaiteņa tālākajā galā.
Viņš - jauns sapieris, kas šai postenī bija iecelts pēc atveseļošanās 110 1944. gadā sa- botāžas operācijā gūtā ievainojuma, - nu kareivīgi soļoja pie M. štāba priekšnieka. Par spīti videi un iepriekš pārdzīvotajam, viņš joprojām bija saglabājis humora izjūtu.
- Palūk, Bil. man ir kaut kas, ko piedāvāt jūsu šefam. Vai esmu atnācis īstajā laikā?
- Penij, kā jūs domājat? - par Bilu nosauktais jautājoši pagriezās pret M. privātsekretāri, ar kuru abi strādāja vienā telpā.
Mūnpenijas jaunkundzi varētu uzskatīt par tīri iekārojamu sievieti, ja viņai nebūtu tik salts, tiešs un zobgaligs acu skatiens.
- Iespējams. Šorīt šefam bija samērā veiksmīga saruna ar ārlietu ministru, un nākamās pusstundas laikā pie viņa neviens nav pierakstīts, - sekretāre iedrošinoši uzsmaidīja S. vadītājam, jo ne tikai šī vīra vadītā nodaļa, bet arī viņš pats tai likās kas īpašs.
- Te ir svarīga informācija, Bil, - viņš teica, ielikdams kolēģim rokās melnus aktu vākus ar sarkanu zvaigzni, kuras nozīme šeit visiem bija skaidra - dokuments ir uzskatāms par īpaši slepenu. - Dieva dēļ, lūdzu. nerādiet tik skābu ģīmi, kad atdosiet to šefam. Un pasakiet, ka es nekur projām neiešu - sēdēšu tepat un palasīšu likumu krājumu -, ja gadījumā viņam būs nepieciešami šikāki paskaidrojumi. Pie viena pieskatīšu, lai jūs neuzbāžaties priekšniekam ar kaut ko citu, kamēr viņš nebūs ticis galā ar šo.
- Labi, ser, - teica štāba priekšnieks un, nospiedis iekšējā telefona podziņu, pieliecās tuvāk mikrofonam.
- Jā? - atskanēja klusa, rāma balss.
- S. vadītājam ir steidzīgs dokuments, kas jūs varētu interesēt, ser.
Sekoja pauze.
- Ienesiet, - teica balss.
Štāba priekšnieks atlaida podziņu un piecēlās.
- Paldies, Bil. Es gaidīšu ārpusē, - S. vadītājs pateicās.
Štāba priekšnieks atvēra divviru durvis, kas atradās telpas tālākajā sienā, un iegāja M. kabinetā. Kad viņš pēc brīža iznāca, pie ieejas M. kabinetā iedegās neliels zils uzraksts, kas lūdza netraucēt.
Vēlāk S. vadītājs apmierināts dalījās uzvaras priekā ar Otro numuru.
- Mēs gandrīz iekritām ar beidzamo rindkopu. Tā viņam ne visai patika. Sākumā viņš reaģēja atturīgi, teica, ka tas izskatīšoties pēc apvērsuma un šantāžas. Galu galā tomēr piekrita. Ideja viņam liekoties traka, bet esot vērts pamēģināt, ja grāmatvedībā piekritīšot izmaksāt nepieciešamos līdzekļus. Viņš domā, ka spēs to panākt, pasakot, ka lielāks neprāts ir ieguldīt naudu dezertējušajos Krievijas pulkvežos, kuri pēc pāris mēnešiem nobarojas kā cūkas, dzīvodami mūsu maizē. Šķiet, ka viņš pats ir aizrāvies ar domu, ka tieši mums jāpaņem Le Chiffre pie dziesmas. Viņam pat jau esot padomā aģents, kurš varētu sekmīgi izpildīt šo uzdevumu.
- Kurš tas ir? - gribēja zināt Otrais numurs.
- Kāds no dubultnullēm. Laikam 007. Viņš ir diezgan pieredzējis, bet M. domā, ka problēmas varētu rasties ar Le Chiffre bruņotajiem pavadoņiem. Šis puisis noteikti šo to sajēdz no kārtīm, ne jau velti pirms kara divus mēnešus no vietas viņš ar melnām brillēm uz acīm sēdējis kazino Montekarlo, vērodams, kā grupa rumāņu spēlē ar iezīmētām kārtīm. Paskatījies, paskatījies, bet tad kopā ar kādu no Otrā biroja sasituši tos lupatās. Beigās, aplēšot 007 laimestus, izrādījās, ka kopā sanāk miljons franku, kas tajos laikos skaitījās liela nauda.
* * *
Džeimsa Bonda saruna ar M. bija īsa.
- Ko jūs par to domājat, Bond? - jautāja M, kad Džeimss atgriezās no uzgaidāmās telpas, kur vienatnē bija izlasījis S. vadītāja sagatavoto memorandu un kādas desmit minūtes to pārdomājis, pa logu vērdamies parka koku un krūmu zaļumā.
Bonds ieskatījās skaidrajās, vērīgajās acīs, kas raudzījās viņam pretī no galda otras puses.
- Ļoti pateicos, ka esat nolēmis šo uzdevumu uzticēt man, ser. Es centīšos darīt visu, kas manos spēkos, tomēr par iznākumu negalvoju. Izredzes vinnēt tieši bakarā spēlē patiesi varētu būt vislielākās jeb gandrīz vislabākās tūlīt aiz pokera. Vismaz nevienam no spēlētājiem nav nekādu privilēģiju. Tomēr var gadīties, ka man tiek iedalītas īpaši sliktas kārtis un es izkrītu no spēles. Likmes ari nebūs nekādas zemās - es paredzu, ka jau pirmajā solījumā tiks nosaukts skaitlis tuvu pusmiljonam.
Bonds aprāvās, redzot, kā izmainās sarunu biedra acu skatiens. M. to visu zināja tikpat labi kā Bonds. Viņa pienākums bija zināt, kādas izredzes ir katrā situācijā, un pazīt cilvēkus - kā savējos, tā arī pretinieka. Bonds vēlējās, kaut nebūtu pļāpājis kā tirgus sieva.
- Ari pretiniekam var gadīties sliktas kārtis, - teica M. - Es parūpēšos, lai jūsu kapitāls ir vismaz tikpat liels kā viņam - līdz pat divdesmit pieciem miljoniem. Mēs pārskaitīsim vispirms desmit, bet, kad būsiet iepazinies ar situāciju, varēsiet saņemt vēl desmit. Pats sev sagādāsiet piecus. - Viņš pasmaidīja. - Ierodieties, pirms lielie notikumi vēl nav sākušies, un iemēģiniet roku! Aprunājieties ar Q. par operācijas iespējām un gaitu, palūdziet nepieciešamo ekipējumu! Kasieris parūpēsies par pārskaitījumu. Nāksies lūgt Otro biroju mūs atbalstit. Nebūdami informēti, tie var sacelt kņadu nevietā, jo tā tomēr ir viņu darbības zona. Mēģināšu panākt, lai viņi norīko jums palīgos Metisu. Jūs abi, cik atceros, labi saspēlējāties toreiz, pildot uzdevumu Montekarlo. Mans pienākums ir informēt ari Vašingtonu, jo tā daļēji ir NATO sfēra. CIP ir paris spēcīgu viru no izlūkošanas dienesta Fontenblo. Vai neesmu ko piemirsis?