Viņu pavadīja liels ļaužu bars, pamazām izveidojies no nelielā pulciņa, kas bija radies pie mājas, no kuras Sveiks devās karā.
Sveiks konstatēja, ka daži policisti ielu krustojumos salutēja viņam.
Vaclava laukumā pūlis ap ratiņiem bija pieaudzis līdz vairākiem simtiem, uri Krakovas ielas stūrī tas piekāva kādu korporeli, kas, burša cepuri galvā, uzsauca Sveikam:
— Heil! Nieder mit den Serben! 1
Vodičkas ielas stūri piesteidzās jātnieku policija un izklīdināja pūli.
Kad Sveiks polici jas inspektoram pierādīja melnu uz balta, ka viņam, Sveikam, šodien jāierodas ārstu komisijā, inspektors mazliet samulsa un, lai novērstu traci, lika diviem policistiem jāšus pavadīt Sveika ratiņus līdz Stršelecu salai.
1 Lai dzīvo! Nost ar serbiem? (Vāc.)
Par šo notikumu avīze «Pražske Uredni Noviny» [8] iespieda šādu rakstu:
«Kropļa patriotisms
Vakar pēc pusdienas Pragas galvenajās ielās ļaudis bija aculiecinieki ainai, kas spilgti rāda, ka šai dižajā un nopietnajā laikā arī māsu tautas dēli prot jo spoži apliecināt savu uzticību un padevību sirmā monarcha tronim. Likās, ka atgriezušies senie grieķu un romiešu laiki, kad Mucijs Scevola devās kaujā, kaut ciri viņam bija sadedzināta roka. Svētās patriotisma jūtas vakar vispilnīgāk izpauda kroplis ar ķeģiem, kuru veca māmiņa stūma slimnieku ratiņos. Šis čechu tautas dēls, kaut ari kropls būdams, brīvprātīgi devās uz ārstu komisiju rekrušu pieņemšanas punktā, lai ziedotu savas asinis un dzīvību ķeizaram. Un, ja viņa saucienam: «Uz Belgradu/» bija tik plaša atbalss Pragas ielās, tad tas tikai apliecina Pragas pilsoņu bezgalīgo un karsto mīlestību uz tēvzemi un valdošo namu.»
Tādā pašā garā rakstīja arī «Prager Tagebiatt», kas savu rakstu noslēdza ar vārdiem, ka brīvprātīgi pieteikušos kropli pavadījis bars vāciešu, kas, riskēdami ar savu dzīvību, sargājuši viņu no Antantes aģentiem — čechiem, kas gribējuši šo brīvprātīgo nolinčot.
«Bohemie», ievietodama šo ziņu, pieprasīja, lai kroplo patriotu apbalvo, un paziņoja, ka avīzes administrācijā pieņems vācu pilsoņu ziedojumus nepazīstamajam varonim.
Ja, pēc šo trīs laikrakstu domām, čechu zeme nevarēja radīt neviena cēlāka pilsoņa, tad ārstu komisijas kungi, diemžēl, nebija vis tādos pašos uzskatos. Tas sevišķi sakāms par vecāko kara ārstu Bauci. Viņš bija nepielūdzams vīrs, kas visur saskatīja viltīgu mēģinājumu izvairīties no karaklausības, no frontes, lodes un šrapneļa.
Plaši pazīstams viņa izteiciens: «Das ganze tschechische Volk ist eine Simulantenbande.» [9]
Savā desmit nedēļu ilgajā darbības laikā viņš no vienpadsmit tūkstošiem iesaucamo izskauda desmittūkstoš deviņsimt deviņdesmit deviņus simulantus un būtu ticis galā arī ar vien- padsmittūkstošo, ja šo laimīgo tieši tai brīdī, kad ārsts viņam uzbļāva: «Kehrt euch!» [10] — nebūtu ķērusi trieka.
— Aiznesiet projām šo simulantu! — Dr. Bauce sacīja, kad bija pārliecinājies, ka iesaucamais miris.
Un nu viņa priekšā šai ievērojamā dienā gluži kails kā visi pārējie nostājās Sveiks, kautri aizsegdams savu kailumu ar ķeģiem, uz kuriem viņš atbalstījās.
— Das ist wirklich ein besonderes Feigenblatt, [11] — Bauce sacīja, — paradīzē tādu vīģes lapu nebija.
— Atbrīvots no karaklausības kā plānprātiņš, — ziņoja feldfebelis, ieskatījies Sveika dokumentos.
— Un kas jums vēl par kaiti? — jautāja Bauce.
— Padevīgi ziņoju, ka slimoju ar reimatismu, bet kalpošu kungam un ķeizaram līdz savai pēdējai stundiņai, — Sveiks pazemīgi atbildēja un piebilda: — Man sapampuši ceļgali.
Bauce uzmeta krietnajam kareivim Sveikam drausmīgu skatienu un uzbrēca:
— Sie sind ein Simulant! [12]
Un, pievērsies feldfebelim, ledainā mierā noteica:
— Den Kerl sogleich einsperren! [13]
Divi kareivji ar uzspraustiem durkļiem aizveda Sveiku uz garnizona cietumu.
Sveiks gāja, balstīdamies uz ķeģiem, un ar šausmām manīja, ka vina reimatisms sāk mazināties.
Kad Millera kundze, kas augšā uz tilta pie ratiņiem gaidīja Sveiku, ieraudzīja viņu durkļu apsardzībā, tā sāka raudāt un pameta ratiņus, lai vairs neatgrieztos pie tiem.
Bet krietnais kareivis Sveiks divu apbruņotu valsts sargu pavadībā soļoja tālāk. Durkļi mirdzēja saulē.
Malostranā pie Radecka. pieminekļa Sveiks, pagriezies pret pūli, kas viņam sekoja, uzsauca:
— Uz Bel grādu! Uz Belgradu!
Bet maršals Radeckis domīgi noraudzījās no sava pieminekļa pakaļ krietnajam kareivim Sveikam, kas ar rekrušu puķu pušķi pie svārkiem, balstīdamies uz vecajiem Ķeģiem, kliboja tālāk, kamēr kāds cienījama izskata kungs paskaidroja apkārt stāvošajiem ļaudīm, ka tur aizvedot «dezentieri».
VIII
Šveiks simulanta lomā
Tais diženajos laikos kara ārsti darīja visu, lai izdzītu no simulantiem sabotažas velnu un piespiestu viņus atgriezties armijas klēpī.
Bija paredzētas vairākas spīdzināšanas pakāpes simulantiem un tiem, kurus uzskatīja par simulantiem, kā, piemēram, diloņslimniekiem, reimatiķiem, tiem, kas slimo ar bruku, nieru kaiti, tifu, cukurslimību, plaušu karsoni un citām likstām.
Spīdzināšanas paņēmieni bija sistematizēti un sekoja cits citam šādā kārtībā:
1. Stingra dieta, proti: trīs dienas no vietas pa glāzei tējas rītos un vakaros, turklāt visiem, lai viņi sūdzētos par ko sūdzēdamies, aspirins svīšanai.
2. Chinina pulveris milzīgās devās, lai neviens neiedomātos, ka karadienests ir medus. Šī procedūra saucās «chinina laizīšana».
3. Kuņģa skalošana divreiz dienā ar litru silta ūdens.
4. Klistirs ar ziepjūdeni un glicerinu.