— Man Cechijā visur patīk, — Šveiks atbildēja. — Ceļā visur gadījās ļoti labi ļaudis.
Vachtmistrs piekrītoši pamāja.
•— Jā, ļaudis mums tiešām ir krietni un jauki. Retu reizi gadās kāda zādzība vai kaušanās, to pat nav ko ņemt vērā. Es, piemēram, jau piecpadsmit gadu dzīvoju šajā apvidū, bet, ja saskaita visu, kā ir, tad gadā iznāk trīsceturtdajslepkavības.
— Jūs domājat, nepilnīga slepkavība? — Šveiks jautāja.
— Nē, tā es nedomāju. Bet piecpadsmit gadu laikā mums notikušas tikai vienpadsmit slepkavības. Piecas bija laupīšanas nolūkos, bet pārējās sešas pilnīgi parastas, tīrie nieki.
Vachtmistrs apklusa un tad atkal atgriezās pie savas nopratināšanas sistēmas.
— Bet ko jūs gribējāt darīt Budejovicē?
— Kalpot 91. puikā.
Vachtmistrs uzaicināja Šveiku atgriezties atkal sardzes istabā, lai pats neaizmirstu pierakstīt pie ziņojuma apriņķa žandarmērijas pārvaldei Pisekā: «Pilnīgi pārvalda čechu valodu. Nolēmis iestāties Budejovicē 91. kājnieku pulkā.»
Vachtmistrs sajūsmā berzēja rokas, priecādamies par savākto materialu un savas nopratināšanas metodes precīzajiem rezultātiem. Viņš atcerējās savu priekšgājēju, vachtmistru Bir- geru, kas vispār nerunāja ar arestētajiem, neko tiem nejautāja, bet vienkārši nosūtīja tos pie apriņķa tiesneša ar īsu ziņojumu: «Aizturēts par klaidonību un ubagošanu uz žandarmu uzrauga liecības pamata.» Vai tā ir nopratināšana?
Un vachtmistrs pašapmierināti pasmaidīja, pāršķirstīdams sava ziņojuma lappuses, tad izņēma no rakstāmgalda Pragas apgabala žandarmērijas pārvaldes slepeno apkārtrakstu ar parasto atzīmi «Stingri diskrēti!» un pārlasīja to vēlreiz:
«Visiem žandarmērijas iecirkņiem loti stingri uzdots sevišķi uzmanīt visas personas, kas dodas cauri viņu rajonam. Mūsu karaspēka pārgrupēšana Austrumgalicijā devusi iespēju dažām krievu karaspēka vienībām, kas pārnākušas pāri Karpatiem, ieņemt pozīcijas pie mūsu valsts robežām, ]<āpēc fronte pārvietota tālāk uz impērijas rietumiem. Šī jaunā situācijā, ievērojot kaujas līniju kustīgumu, atvieglojusi krievu spiegiem dziļāku iespiešanos mūsu ķeizar- valsts aizmugurē, it sevišķi Silezijā un Moravijā, no kurienes saskaņā ar slepeniem ziņojumiem liela daļa krievu spiegu devusies uz Čechiju. Konstatēts, ka to vidū ir daudz Krievijas čechu, kas izglītojušies krievu ģenerālštābā karaskolās un ir visai bīstami spiegi, jo, pilnīgi pārvaldot čechu valodu, spējīgi vest čechu tautības iedzīvotāju vidū noziedzīgu propagandu, ko arī droši vien dara. Tāpēc apgabala žandarmērijas pārvaldēm pavēlēts aizturēt visus šaubīgos elementus un sevišķi palielināt uzmanību tanīs vietās, kur tuvumā garnizoni, karaspēka apmetnes vai dzelzceļa stacijas ar caurbraucošiem militarvilcieniem. Aizturētie nekavējoties jānoklaušina un jānosūta augstākām instancēm.»
Žandarmu vachtmistrs Flanderka atkal apmierināti pasmaidīja un novietoja šo «visai slepeno» apkārtrakstu pie citiem tamlīdzīgiem vākos ar uzrakstu «Slepeni rīkojumi».
To bija daudz, šo rīkojumu, ko bija izstrādājusi iekšlietu ministrija kopīgi ar aizsardzības ministriju, kuras pārziņā atradās žandarmērija.
Apgabala žandarmērijas pārvaldē Prāgā nespēja vien tos pavairot un nosūtīt pēc piederības. Tur bija:
Rīkojums: novērot vietējo iedzīvotāju noskaņojumu. Pamācība: kā ar sarunu palīdzību noskaidrot, kā vietējo iedzīvotāju noskaņojumu ietekmē ziņas no karalauka.
Anketa: kā vietējie iedzīvotāji izturas pret ziedojumiem karam un kara aizņēmumiem.
Anketa: kāds noskaņojums valda starp iesaucamajiem un tiem, kas vēl var tikt iesaukti.
Anketa: noskaņojums vietējās pašvaldības un inteliģences vidū.
Rīkojums: nekavējoties noskaidrot, pie kādām politiskām partijām pieder vietējie iedzīvotāji un cik stipra ir katra atsevišķa partija.
Rīkojums: novērot vietējo politisko partiju lideru darbību un noteikt lojalitates pakāpi vietējām politiskajām partijām, ko atbalsta vietējie iedzīvotāji.
Anketa: kādi laikraksti, žurnāli un brošūras tiek izplatīti attiecīgā žandarmērijas rajonā.
Instrukcija: kā noskaidrot, ar ko satiekas personas, ko tur aizdomās par nelojalitati, un kā šī nelojalitate izpaužas.
Instrukcija: kā piesaistīt algotus aģentus un ziņotājus no vietējo iedzīvotāju vidus.
Instrukcija par algotiem aģentiem un ziņotājiem 110 vietējo iedzīvotāju vidus, kuri sastāv žandarmērijas dienestā.
Katra diena nesa jaunas instrukcijas, direktīvas un rīkojumus, ar ko Austrijas iekšlietu ministrija bija tā pārplūdinājusi vachtmistru Flanderku, ka viņam bija uzkrājies liels daudzums neatbildētu rakstu un viņš tikai stereotipiski atbildēja uz pieprasījumiem, ka viņa iecirknī viss kārtībā un vietējo iedzīvotāju lojalitate atrodas Ia pakāpē.
Austrijas iekšlietu ministrija bija izgudrojusi šādas pakāpes, lai noteiktu iedzīvotāju lojalitati un padevību ķeizaram: Ia, Ib, Ic, Ila, Ilb, IIc, Illa, Illb, IIIc, IVa, lVb, IVc. Romiešu četri kopā ar «a» nozīmēja valsts nodevību un pakāršanu, kopā ar «b» — ieslodzīšanu koncentrācijas nometnē, kopā ar «c» — policijas uzraudzību vai apcietināšanu.
Žandarmu vachtmistra rakstāmgaldā glabājās visvisādas anketas un reģistri. Valdība gribēja skaidri zināt, ko par viņu domā katrs pilsonis.
Vachtmistrs Flanderka bieži lauzīja izmisumā rokas pie šiem iespieddarbiem, kuru krājumi nepielūdzami pieauga ar katru pasta sūtījumu. Tiklīdz viņš ieraudzīja pazīstamo aploksni ar spiedogu «Portofrei dienstlich», viņam uznāca sirdslēkme, un, kad dažreiz naktī viņš to visu pārdomāja, tad guva pārliecību, ka nepiedzīvos kara beigas, ka apgabala žandarmērijas pārvalde atņems viņam pēdējās prāta paliekas un viņš vairs nespēs priecāties par Austrijas ieroču uzvaru, jo tikmēr viņam galvā būs par dažu labu skrūvīti mazāk. Bet apgabala žandarmērijas pārvalde bombardēja viņu katru dienu ar pie-