Tiesas ārstu komisija, kurai bija jāizšķir, vai Sveikam, ja ievēro viņa garīgo līmeni, var uzlikt atbildību par visiem tiem noziegumiem, kādos viņu apvaino, sastāvēja 110 trim neparasti nopietniem kungiem, kuru uzskati nesaskanēja ne par mata tiesu, jo viņi pārstāvēja trīs dažādas skolas un psichiatrijas novirzienus.
Ja gadījumā ar Sveiku šīs trīs pretējās zinātniskās nometnes nāca pie vienota slēdziena, tad tas izskaidrojams likai ar to milzu iespaidu, kāds radās visai komisijai, kad Sveiks, ienācis telpā, kur vajadzēja pārbaudīt viņa garīgas spējas, un ieraudzījis pie sienas Austrijas ķeizara ģīmetni, skaļi izsaucās:
— Kungi, lai dzīvo ķeizars Francis Jozefs I!
Viss bija pilnīgi skaidrs. Pateicoties Sveika spontanajai manifestacijai, atkrita vesela virkne jautājumu un palika tikai daži vissvarīgākie. Atbildēm uz tiem vajadzēja apstiprināt pirmo iespaidu par Sveiku, kas bija radies uz psichiatrijas doktora Kallersona, Dr. Heverocha un angļa Veikinga sistēmas pamata.
Vai rādijs ir smagāks par svinu?
— Atvainojos, es tos neesmu svēris, Sveiks ar mīlīgu smaidu atbildēja.
— Vai jūs ticat pasaules galam?
Vispirms man vajadzētu to galu redzēt, bet skaidrs, ka rīt tas vēl nepienāks, — Sveiks nevērīgi atteica.
— Vai jūs varētu aprēķināt zemeslodes diametru?
Atvainojos, to es nevarētu, Sveiks atbildēja, — bet
es jums, kungi, gribētu uzdot mīklu: trīsstāvu māja, katrā stāvā astoņi logi, uz jumta divi bēniņu lodziņi un divi skursteņi. Katrā stāvā divi īrnieki. Un nu pasakiet, kungi, kurā gadā nomira sētnieka vecmāmiņa!
Tiesas ārsti zīmīgi saskatījās, tomēr viens vel riskēja ar šādu jautājumu:
- Vai nezināt, kāds ir lielākais dziļums Klusajā okeānā?
— Atvainojos, to es nezinu, — skanēja atbilde, — bet domāju, ka tur droši vien būs dziļāk neka Vltavā zem Višehra- das klints
— Pietiks? — komisijas priekšsēdētājs īsi jautāja, bet viens komisijas loceklis izlūdzās vēl šādu jautājumu:
Cik ir 12897 reiz 13863?
— 729, — Sveiks atbildēja, ne acu nepamirkšķinājis.
— Man šķiet, ka nu pilnīgi pietiek, — komisijas priekšsēdētājs noteica. — Vediet apsūdzēto atpakaļ!
— Pateicos, kungi, — Sveiks pieklājīgi sacīja, — man ari pilnīgi pieliek.
Kad Sveiks bija izvests, trīs vīru kolēģija vienojās, ka viņš ir galīgs plānprātiņš un idiots saskaņā ar visiem augsti mācīto psichiatru atklātajiem dabas likumiem.
Izmeklēšanas tiesnesim iesniegtajā komisijas ziņojumā bija tarp citu rakstīts:
«Apakšā parakstījušies tiesas ārsti vienojas savā spriedumā par augšminētās komisijas izmeklēšanai nodotā Jozefa Sveika pilnīgo gara trulumu un iedzimto kretinismu, kas pierādīts ar viņa vārdiem: «Lai dzīvo ķeizars Francis Jozefs I», ar ko pilnīgi pietiek, lai atzītu Jozefu Sveiku par galīgu idiotu. Tāpēc apakšā parakstījusies komisija ieteic 1) izbeigt izmeklēšanu pret Jozefu Sveiku, 2) nosūtīt Jozefu Sveiku uz psiehiatrisko slimnīcu novērošanai, lai noskaidrotu, ciktāl viņa garīgais stāvoklis ir bīstams viņa apkārtnei.»
Kamēr uzrakstīja šo ziņojumu, Sveiks skaidroja saviem cietuma biedriem:
- Par Ferdinandu viņiem nospļauties, viņi runāja ar mani par vēl lielākām aplamībām. Beidzot mēs viens otram pateicām, ka mums pilnīgi pietiek ar visu sarunāto, un šķīrāmies.
- Es neticu nevienam, — piezīmēja mazais, uzkumpušaia vīrelis, kura tīrumā bija atrakts skelets, — visi viena blēžu banda vien ir.
— Arī tādai pasaule jābūt, — Sveiks noteica, likdamies ua salmu maisa. — Ja cilvēki to vien darītu kā rūpētos cits par cita labklājību, tad vēl jo drīzāk apsistu cits citu.
IV
ŠVEIKU IZMET NO VĀJPRĀTĪGO NAMA
Kad Sveiks vēlāk attēloja savu dzīvi vājprātīgo namā, tad viņš nespēja vien to pietiekami cildināt.
— Patiešām nezinu, kāpēc tie vājprātīgie dusmojas, ka viņus tur ievieto. Tur cilvēks var rāpot pliks pa grīdu, gaudot kā sakalis, plosīties un kost. Ja kāds tā uzvestos uz ielas, visi brīnītos, bet tur tā ir parasta parādība. Tur ir tāda brīvība, kāda sociālistiem nav pat sapņos rādījusies. Katrs var dēvēties, par ko grib, — par dievu tēvu, par jaunavu Mariju, par pāvestu, par Anglijas karali, par kungu un ķeizaru vai par svēto Vaclavu (tas gan bija sasiets un gulēja visu laiku pliks vien- nīcā). Bija tur arī tāds, kas brēca, ka esot arehibiskaps, tas gan neko citu nezināja kā tikai pierīties un darīt kaut ko tādu. kas, ar atvainošanu, rīmējas ar vārdu «kūtī», bet tur gan ne-
viens par to nekaunas. Kāds cits dēvējās par svēto Kirilu un Metodiju reizē, lai dabūtu divas porcijas. Kāds kungs bija grūtniecības stāvoklī un aicināja visus uz kristībām. Tur bija bez sava gala šachistu, politiķu, makšķernieku, skautu, pastmarku kolekcionāru un amatieru fotogrāfu. Kāds vīrs bija te nokļuvis vecu podu dēļ, kurus viņš sauca par ūrnām. Kādu citu visu laiku turēja trako kreklā, lai viņš nevarētu aprēķināt, kad pasaulei pienāks gals. Es tur iepazinos ar vairākiem profesoriem. Viens man pastāvīgi staigāja pakaļ un stāstīja, ka čigānu šūpulis atradies Krkonošu kalnos, bet otrais skaidroja, ka zemeslodes iekšienē esot vel viena cita, dauclz lielāka lode.