Dons atlaida Heigenu un piesacīja, lai pēc vakariņām viņš vēlreiz atnākot šurp. Taču lai nesteidzoties un drusku atpūšoties, jo gaidāma vēl gara nakts saruna. Viņš pieteica arī, lai Heigens atvedot līdzi Klemencu un Tesio. Lai nākot ap desmitiem vakarā — ne agrāk. Pirms tam Heigenam īsumā jāpastāsta Klemencam un Tesio par šīs pēcpusdienas notikumiem.
Pulksten desmitos Dons sagaidīja visus trīs vīrus savā kabinetā — stūra istabā ar juridiskās literatūras bibliotēku un īpašo telefonu. Uz galdiņa stāvēja paplāte ar viskija pudelēm, ledu un zelteri. Dons deva savus turpmākos norādījumus.
— Šodien mēs noslēdzām mieru,— viņš paziņoja.— Es devu vārdu un zvērēju pie sava goda, un jums visiem ar to vajadzētu pietikt. Taču mūsu draugi vis nav tik uzticami, tāpēc arī turpmāk turēsim acis vaļā. Mums vairs nevajag ļaunu pārsteigumu.— Tad Dons pievērsās Heigenam:—Tu atlaidi Bokiko ķīlniekus?
Heigens pamāja ar galvu.— Piezvanīju Klemencam, līdzko atgriezos mājās.Korleone pagriezās pret masīvo Klemencu. Caporegime pamāja ar galvu.— Es viņus atlaidu. Pasaki, Krusttēv, vai tiešām sicīlieši var būt tik stulbi, par kādiem izliekas šie Bokiko?Dons Korleone pasmaidīja.— Viņi ir pietiekami gudri, lai mācētu labi nopelnīt. Kāpēc katrā ziņā jābūt vēl gudrākam? Ne jau tādi kā Bokiko sarežģī dzīvi šajā pasaulē. Bet tur tev tiesa, sicīliešu prāta viņiem nav.Tagad, apzinādamies, ka karš beidzies, visi jutās mierīgi un atviegloti. Dons Korleone pats sajauca dzērienus un pasniedza pārējiem. Iedzēris mazu malciņu no savas glāzes, viņš aizkūpināja cigāru.— Es gribu, lai nekas netiktu pasākts ar nolūku izpētīt, kā gāja bojā Sanijs. Tas ir pagājis un aizmirstams. Es gribu, lai sadarbojamies ar pārējām Ģimenēm pat tad, ja tās kļūst alkatīgākas un mēs nedabūjam savu nolīgto daļu. Gribu, lai nekas neizjauktu šo mieru, par spīti jebkādām varbūtējām provokācijām, iekams nebūs atrasta iespēja atgādāt mājās Maiklu. Un gribu, lai tā būtu jūsu galvenā rūpe. Atcerieties — kad viņš atgriezīsies, viņam jābūt pilnīgā drošībā. Es te nedomāju draudus no Tataljām vai Bardzīni. Man raizes dara policija. Mēs, protams, varam tikt vaļā no īstajiem pierādījumiem pret viņu; oficiants neliecinās, un tas skatītājs vai uzraugs, vai kas viņš tur bija, arī ne. Par īstenajām liecībām mums vismazāk jāuztraucas, jo tās mums zināmas. Bet mums jāuztraucas par to, ka policija var safabricēt nepatiesas liecības, tāpēc ka ziņu pienesēji viņus pārliecinājuši, ka tikai Maikls Korleone un neviens cits ir nogalinājis viņu kapteini. Tāds ir stāvoklis. Mums jāprasa, lai Piecas Ģimenes darītu visu, kas ir to spēkos, un grozītu šo policijas pārliecību. Lai visi tie viņu cilvēki, kuri piegādā ziņas policijai, sacer jaunas pasaciņas. Domāju, ka pēc manas šodienas runas viņi sapratīs, ka tas ir viņu pašu interesēs. Taču ar to vēl par maz. Mums jāatrod kaut kas īpašs, kaut kas tāds, lai Maiklam par šo jautājumu vispār vairs nebūtu jādomā. Citādi viņam nav nekādas jēgas braukt atpakaļ. Tāpēc domāsim tagad visi par to. Tas šodrīd ir pats galvenais.Un tagad klausieties tālāk! Katram cilvēkam jāļauj dzīvē izdarīt vienu muļķību. Te nu ir manējā. Es gribu nopirkt visu zemes gabalu ap mūsu aleju kopā ar visām mājām. Es negribu, lai kāds no sava loga varētu ieskatīties manā dārzā kaut vai no jūdzes attāluma. Es gribu ap aleju uzcelt sētu un gribu, lai aleja visu laiku tiktu apsargāta. Un gribu, lai sētā ierīkotu vārtus. Vārdu sakot, es tagad gribu dzīvot cietoksnī. Un vēl es jums gribu pateikt, ka vairs nebraukšu uz pilsētu strādāt. Es daļēji atkāpšos no amata. Man gribas strādāt dārzā, pa druskai darīt vīnu, kad ienāksies vīnogas. Es gribu dzīvot savā mājā. Atstāšu šo vietu vienīgi tad, kad braukšu kaut kur brīvdienās vai arī gribēšu satikties ar kādu svarīgā darījumā, un vēlos, lai tad tiktu sperti visi iespējamie piesardzības soļi. Tikai nepārprotiet mani. Es neko negatavoju. Es tikai esmu piesardzīgs. Vienmēr tāds esmu bijis, jo vieglprātīga bezrūpība dzīvē man ir pilnīgi nepieņemama. Sievietes un bērni var atļauties bezrūpību, bet vīri to nevar. Dariet visu bez steigas, bez satrauktas rosīšanās, lai nesatrauktu mūsu draugus. To var paveikt tā, lai viss izskatītos gluži dabiski.
Turpmāk es arvien vairāk darāmā atstāšu jums trijiem. Es gribu, lai Sanija vienība tiek izformēta un vīri sadalīti pa jūsu vienībām. Tam vajadzētu vēlreiz pārliecināt mūsu draugus, ka es vēlos mieru. Tom, es gribu, lai tu izraugies grupu cilvēku, kuri brauks uz Lasvegasu un sīki ziņos man par visu, kas tur notiek. Gribu uzzināt, kas īsti ir ar Fredo,— esmu dzirdējis valodas, ka vairs nepazītu pats savu dēlu. Šķiet, ka viņš tur spēlē pirmo vijoli un izklaidējas ar jaunām meitām krietni vairāk, nekā pieaugušam cilvēkam pieklātos. Jā, zēnībā viņš allaž bija pārāk nopietns, un Ģimenes biznesam viņš nekad nav derējis. Bet papētīsim, ko iespējams darīt tur, viņā pusē.
— Varbūt sūtīt turp jūsu znotu?— klusi ieminējās Heigens.— Karlo kā nekā ir uzaudzis Nevadā un pazīst turienes dzīvi.Dons Korleone papurināja galvu.— Nē, mana sieva te jutīsies vientuļa, kad visi bērni būs projām. Es gribu, lai Konstancija ar vīru pārceļas uz kādu no alejas mājām. Gribu, lai Karlo saņem kādu atbildīgu darbu; varbūt esmu bijis pārāk ciets pret viņu, turklāt . . .— Dons Karleone saviebās,— man trūkst dēlu. Atbrīvojiet Karlo no azartspēlēm un uzdodiet kaut ko no arodbiedrību sfēras, kur šis tas darāms ar dokumentiem un daudz jārunā. Viņš ir labs runātājs,— Dona balsī ieskanējās tikko jaušams izsmiekls.Heigens pamāja ar galvu. — Labi, mēs ar Klemencu apspriedīsim visus mūsējos un izveidosim Lasvegasas grupu. Vai gribat, lai ataicinām Frediju dažas dienas padzīvot mājās?Dons papurināja galvu.— Kāpēc?— viņš cieti atmeta. — Mana sieva pati prot vārīt ēst. Lai paliek vien turpat!
Visi trīs vīri neveikli sagrozījās savos sēdekļos. Viņi nebija domājuši, ka Fredijs izpelnījies tādu tēva nelabvēlību, un noprata, ka tur acīmredzot slēpjas kaut kas tāds, ko viņi nezina.
Dons Korleone nopūtās.— Es ceru šogad izaudzēt dārzā labi daudz zaļo piparu un tomātu, vairāk, nekā mēs spēsim apēst. Varēšu jūs apdāvināt. Man savos gados gribas drusciņ miera un klusuma. Nu, tas arī būtu viss. Ja vēlaties, izdzeriet vel kādu glāzi!
Tas nozīmēja, ka atnācējiem laiks doties projām. Vīri piecēlās. Heigens pavadīja Klemencu un Tesio līdz mašīnām un .norunāja nākamo tikšanos, lai apspriestu turpmāk darāmo saskaņā ar Dona izteiktajām vēlmēm. Tad viņš atgriezās mājā, jo zināja, ka Dons Korleone gaida viņu atpakaļ.Dons bija novilcis svārkus, noraisījis kaklasaiti un atlaidies uz tahtas. Skarbajā sejā bija iegulušas noguruma rievas. Pamājis, lai Heigens apsēžas, viņš pajautāja:— Nu, consigliori, vai tev ir kādi iebildumi pret manu šodienas rīcību? Heigens nesteidzās atbildēt.
— Nē,— viņš beidzot teica.— Taču man liekas, ka tā nav ne konsekventa, ne atbilstoša jūsu dabai. Jūs teicāt, ka nevēloties uzzināt, kā gāja bojā Santīno, un negribot arī viņu atriebt. Tam es neticu. Jūs devāt vārdu, ka saglabāsiet mieru, un tā jūs arī darīsiet, bet es neticu, ka jūs atstāsiet ienaidniekiem triumfu par uzvaru, kuru viņi šodien it kā būtu izcīnījuši. Jūs man esat uzdevis pamatīgu mīklu, ko es nevaru atrisināt,— kādi tad man var būt iebildumi?
Dona sejā parādījās apmierinājums.
— Jā ... tu mani pazīsti labāk nekā jebkurš cits. Kaut arī tu neesi sicīlietis, es tevi par tādu esmu padarījis. Viss, ko tu saki, ir tiesa, un šai mīklai ir atslēga. Tu to atminēsi, pirms vēl kamols būs atritinājies līdz galam. Es turēšu savu vārdu un gribu, lai manas pavēles tiktu izpildītas visos sīkumos. Bet, Tom, pats galvenais ir pēc iespējas drīzāk dabūt mājās Maiklu. Lai tev tagad tā būtu pirmā rūpe un doma. Izpēti visas likumīgās iespējas, vienalga, cik naudas vajadzētu izdot. Kad viņš pārbrauks, viņam jābūt absolūti drošam. Apspriedies ar pašiem labākajiem advokātiem krimināllietās. Es tev pateikšu dažus tiesnešus, kas pieņems tevi privātā audiencē. Pirms tas nokārtots, mums jāsargās no visāda veida nodevībām.