Džūlzs aizdedza cigareti un ielika to viņai mutē, tā ka Lūsija aizrijās ar dūmiem un gribot negribot mitējās raudāt.
— Tagad paklausies,— viņš teica,— ja tu būtu saņēmusi pienācīgu mūsdienu audzināšanu kā katrā kulturālā divdesmitā gadsimta ģimenē, tavas likstas jau sen būtu novērstas. Šāda kaite ir pavisam kas cits nekā neglīta seja, neveselīga āda vai šķielēšana, kur ķirurģija daudz nevar palīdzēt. Tava kaite drīzāk ir kaut kas tāds kā dzimumzīme vai kārpa uz zoda, vai, teiksim, neglīta auss forma. Beidz skatīties uz to no seksa viedokļa. Izmet no galvas domu, ka tavas lielās maksts dēļ neviens vīrietis nevar tevi mīlēt, jo tā nerada vajadzīgo berzi ar viņa locekli. Tev gluži vienkārši ir nepareizs iegurņa veidojums jeb, kā ķirurgi saka, iegurņa pamata muskulatūras vājums. Parasti tāds rodas pēc dzemdībām, bet dažreiz arī neveiksmīga kaulu veidojuma dēļ. Tā ir bieži sastopama vaina, un daudzas sievietes tās dēļ dzīvo nožēlojamu dzīvi, kaut gan vienkārša operācija visu varētu nokārtot. Daža laba tādēļ pat izdara pašnāvību. Par tevi man tas nenāca ne prātā, jo tev ir tik ļoti skaists augums. Zinādams tavu pagātni, es domāju, ka tevi kavē psiholoģiski iemesli — tu man pietiekami daudz esi stāstījusi par sevi un Saniju. Bet tagad ļauj man tevi kārtīgi izmeklēt, lai es redzu, cik nopietns darbs te ir darāms. Vispirms nomazgājies dušā!
Lūsija noskalojās zem dušas un atgriezās istabā. Pacietīgi pārvarēdams viņas iebildumus, Džūlzs noguldīja viņu gultā izplestām kājām. Viņam dzīvoklī atradās rezerves čemodāns ar medicīnas instrumentiem, un viņš to atvēra. Turpat pie gultas stāvēja neliels galdiņš ar stiklotu virsmu, uz kura atradās citi instrumenti. Džūlzs bija kļuvis ļoti lietišķs un cītīgi taustīja viņu no iekšienes, apļveidā kustinādams un pārvietodams pirkstus. Lūsija sāka justies arvien neveiklāk, bet tad Džūlzs noskūpstīja viņai vēderu un gandrīz vai izklaidīgi noteica:— Pirmo reizi es darīju savu darbu ar prieku.— Tad viņš apgrieza Lūsiju uz vēdera un, ievadījis pirkstu viņas zarnā, atkal sāka iztaustīšanu, bet otra roka tikmēr maigi glāstīja viņas kaklu. Pabeidzis Džūlzs apgrieza viņu atkal uz muguras, sirsnīgi noskūpstīja uz lūpām un teica:— Mīlulīt, es tev tur uztaisīšu visu no jauna un pēc tam personīgi izmēģināšu, kā man tas izdevies. Tas būs pirmām kārtām medicīnisks pētījums, un es to varēšu aprakstīt un iesniegt oficiāliem žurnāliem.
Visu Džūlza izturēšanos caurstrāvoja tāda labsirdīga omulība un vienlaikus tik neviltota pieķeršanās Lūsijai, ka viņa pamazām pārvarēja savu kaunu un mulsumu. Džūlzs pat sameklēja plauktā kādu medicīnas grāmatu un parādīja viņai attiecīgās kaites aprakstu un ieteikto ķirurģisko palīdzību. Lūsija atklāja, ka viņai tas šķiet gluži interesanti.
— Tas ir arī vispārējās veselības jautājums,— Džūlzs skaidroja.— Ja tu to nesavedīsi kārtībā, tev vēlāk būs nemitīgas klapatas ar zarnu darbību. Ja šo operāciju neizdara, sieniņas pakāpeniski atslābst arvien vairāk. Tas ir kauns un negods, ka šī vecmodīgā klīrība kavē daudzus ārstus uzstādīt pareizu diagnozi un daudzām sievietēm liek par to klusēt.
— Nerunā par to, lūdzu, lūdzu, nerunā!— Lūsija iesaucās. Džūlzs redzēja, ka viņa joprojām jūt kaunu par savu noslēpumu, ka viņu mulsina šī «nesmukā vaina». Kaut arī viņam savā medicīniski izglītotajā prātā tas šķita ārkārtīgi muļķīgi, viņš bija pietiekami iejūtīgs, lai saprastu meiteni. Tad Džūlzs iedomājās, kas vēl darāms, lai viņa justos labāk.
— Nu labi, tagad es zinu tavu noslēpumu, un man jāpastāsta tev savējais,— viņš teica.— Tu vienmēr esi gribējusi zināt, kas man, vienam no jaunākajiem un spožākajiem Austrumu krasta ķirurgiem, meklējams šajā pilsētiņā.— Te Džūlzs zobgalīgi atkārtoja dažas avīžrakstu frāzes par sevi.— Patiesība ir tāda, ka es nodarbojos ar abortiem. Pats par sevi tas nav nekas briesmīgs, un to dara puse no profesionālajiem mediķiem, bet man gadījās iekrist. Man bija draugs, ārsts Kenedijs, ar kuru mēs kopā strādājām internatūrā,— ļoti godīgs dakteris, tomēr viņš apsolījās man palīdzēt. Cik saprotu, Toms Heigens viņam bija teicis — ja kādreiz vajagot palīdzību, lai atceroties, ka Korleones Ģimene viņam ir parādā. Tā nu viņš aprunājās ar Heigenu. Drīz pēc tam es uzzināju, ka apsūdzība atsaukta, taču Medicīnas asociācija un Austrumu krasta veselības pārvalde ierakstījusi mani melnajos sarakstos. Un tad Korleones Ģimene pagādāja man šo darbu. Es strādāju labi. Un daru darbu, kurš kādam jādara. Šīs rēviju meitenes mūžīgi iepinas ķezā, un, ja viņas nāk taisni pie manis, tad taisīt viņām abortus ir vienkāršākais darbs pasaulē. Es izkasu viņām iekšas tāpat kā tu cepešpannu. Fredijs Korleone ir īsts briesmonis. Kamēr es esmu šeit, viņš, pēc mana aprēķina, ir pamanījies piepumpēt kādas piecpadsmit meitenes. Esmu nopietni domājis, ka vajadzēs ar viņu pamatīgi izrunāties par seksu — kā tēvam ar dēlu. It īpaši pēc tam, kad man trīs reizes vajadzēja ārstēt viņam triperi un vienreiz sifilisu. Galīgi nejēdz piesargāties.
Džūlzs apklusa. Viņš bija tīši atļāvies izpaust vairāk, nekā vajadzētu, kaut gan nekad nemēdza tā darīt,— lai Lūsija saprastu, ka arī citiem cilvēkiem ir savi apkaunojoši noslēpumi, pat tādiem, kurus viņa pazīst un pret kuriem jūt zināmu bijību, kā Fredijs Korleone.
Iedomājies, ka tevī ir kaut kas līdzīgs gumijas gabalam, kas zaudējis elastību,— teica Džūlzs.— Nogriežot daļiņu nost, pārējais kļūst stingrāks un atsperīgāks.
Es padomāšu,— sacīja Lūsija, taču viņa jau tobrīd zināja, ka piekritīs operācijai, jo Džūlzs bija pilnīgi ieguvis viņas uzticību. Tad viņai iešāvās prātā kaut kas cits.— Cik tas maksās?
Džūlzs sarauca pieri.— Man šeit nav vajadzīgās iekārtas tādai operācijai, un es pats šajā jomā neesmu īsts speciālists. Bet Losandželosā man ir draugs, kas to pieprot augstākajā līmenī, un viņa rīcībā ir vislabākās slimnīcas aparatūra. Viņš savelk iekšas kinozvaigznēm, kad tās dāmiņas attopas, ka ar sejas un krūšu operācijām vien nepietiek, lai piedabūtu vīrieti viņas mīlēt. Viņš man ir pāris pakalpojumu parādā, tāpēc tas nemaksās neko. Es taisu viņa dāmām abortus. Zini, ja tas neskaitītos neētiski, es tev labprāt nosauktu dažas slavenas kino seksbumbas, kas izdarījušas šo operāciju.Lūsiju acumirklī pārņēma ziņkāre.— Ai, pasaki gan, kuras tās ir!— viņa iesaucās.— Lūdzu, lūdzu!— Tā būtu nepārspējama viela patenkošanai, un Džūlzs bija tāds cilvēks, kam droši varēja izrādīt savu sievišķīgo kāri patrīt mēli, nebaidoties no viņa izsmiekla.
— Labi, pateikšu, ja tu šovakar nāksi ar mani uz vakariņām un pēc tam paliksi pie manis,— sacīja Džūlzs.— Mēs esam zaudējuši daudz laika tavu muļķīgo iedomu dēļ, un tagad jāsteidzas to atgūt.
Lūsiju pārņēma milzīga sirsnība pret viņu par visu šo laipno izturēšanos, un viņa pat spēja pateikt:—Tev nav jāguļ ar mani, jo tu zini, ka nekāda prieka nebūs, kamēr esmu tāda.
Džūlzs sāka smieties.— Muļķīte, mana nepārspējamā muļķīte! Vai tiešām tu nekad neesi dzirdējusi, ka var mīlēties arī citādi — daudz senākā un daudz civilizētākā veidā? Vai patiešām tu esi tik bezgala nevainīgs radījums?
— ē, tu par to,— Lūsija novilka.
— Jā gan, par «to»,— viņš zobgalīgi atkārtoja.— Kārtīgas meitenes to nedara, īsti vīrieši to nedara, vai ne? Pat 1948. gadā! Labi, mīlulīt, es varu aizvest tevi pie vienas vecas dāmas tepat Lasvegasā, kura bija visjaunākā skaistule pašā iecienītākajā meitumājā mežonīgo rietumu laikos — šķiet, ap 1880. gadu. Viņai patīk stāstīt par bijušiem laikiem. Vai zini, ko viņa man reiz pastāstīja? Ka visi brašākie prēriju mednieki, visi tie staltie, vīrišķīgie kovboji, vienmēr pieprasījuši meitenēm franču paņēmienu — to, ko mēs, ārsti, saucam par fellafio un ko tu sauc par «fui, to». Vai tev nekad neienāca prātā pamēģināt «fui, to» ar savu dārgo Saniju?