- Nu, viņš izskatījās pēc tibetieša, - Ņūtons atbildēja.
- Safrānkrāsas apģērbs, plikgalvis... zini... kā jau Tibetā.
- No tiem, kurus redzēju, viens labi runāja angliski. Nopratu, ka viņš laboja radioaparātus Lhasā un tad pēkšņi jau bija tunelī. Cilvēks pat nezināja, kā tiks mājās.
- Vajadzēja teikt, lai iet uz ceļa, varbūt viņu tur uzlasītu lidojošais šķīvītis, - Ņūtons drūmi izmeta.
- Trīs citplanētieši? Viens mazs skārda robots?
- Viņi taču piezemējās arī tavā pagalmā, vai tad ne?
- Ja var ticēt radio, viņi nolaidās visur, tikai ne manā pagalmā. Piezemējas vai visās pasaules vietās un nodod īsu, banālu vēsti no kosmosa. Kad cilvēki grib zināt ko vairāk, atbild ar tukšu skatienu un aizlaižas projām, tieši, kā teica Agnese.
- Vai tiešām tu gribi man teikt, ka viņa to paredzēja?
Anatēma sāka šķirstīt apbružāto kartotēku.
- Visu laiku taisos to ievadīt datorā, - viņa teica. - Varētu izmantot vārdu meklētāju un tā tālāk. Zini? Tas būtu daudz vienkāršāk. Pareģojumi nav sakārtoti nekādā īpašā secībā, taču ir pavedieni, rokraksts un tā tālāk, kas palīdz orientēties.
- Vai Agnesei viss bija sakārtots kartotēkā? - Ņūtons painteresējās.
- Nē, grāmatā. Bet tā kaut kur pačibēja. Tomēr mums, protams, palikušas kopijas.
- Pazaudēji? - Ņūtons centās pārvērst visu jokā. - To nu gan viņa laikam neparedzēja?
Anatēma atbildēja ar niknu skatienu. Ja ar to varētu nogalināt, Ņūtons būtu pagalam.
- Gadu gaitā esam pravietojumus sakārtojuši, un vectēvs ieviesa ļoti noderīgu atsauču sistēmu... jā... rokā ir.
Anatēma nolika Ņūtona priekšā papīra lapu.
3988. Kad krokusa ļaudis iznāks no pazemes un zaļi cilvēki no debesu juma, bet nezinās paši, kāpēc, bet Plu-tons raidīs zibens šautras, nogrimusī zeme augšām celsies, Leviatāns uzpeldēs, Brazīlija zaļos. Treji sanāks kopā un Četri celsies, dzelzs zirgos jās, tad teikšu jums, ka gals jau tuvu būs.
... Krokuss = safrāns (skat. 2003) ... Citplanētieši...??
... Desantkaraspēks?
... Kodolstacijas? (skat. izgr. 798-806)
... Atlantlda (izgr. 812-819)... Leviatāns = valis (skat. 1981)... Dienvidamerika ir zaļa?
3 = 4? Dzelzceļš (dzelzs ceļš, skat. 2675)
- Visu jau uzreiz nesarakstīju, - Anatēma atzinās,
- aizpildīju, kad noklausījos ziņas.
- Tavā ģimenē gan bijuši nepārspējami krustvārdu mīklu minētāji, - Ņūtons secināja.
- Manuprāt, Agnese te nošāva buku. Ar Leviatānu, Dienvidameriku, trijniekiem un četriniekiem var saprast nezin ko, - viņa nopūtās. - Vistrakāk ar laikrakstiem. Ej nu uzmini, vai Agnese nav domājusi sīku negadījumu, kuru var palaist garām. Varbūt pateiksi man, cik laika vajag, lai no pirmās līdz pēdējai lapai ik rītu izlasītu katru dienas avīzi?
- Trīs stundas un desmit minūtes, - Ņūtons nedomādams atbildēja.
- ceru, ka mums piešķirs medaļu vai citu balvu, - Ādams optimistiski teica. - Mēs izglābām cilvēku no degoša vraka.
- Tas taču nedega, - Pipars aizrādīja. - Kad apgāzām atpakaļ uz riteņiem, tas pat neizskatījās pārāk cietis.
- Bet tā varēja notikt, - Ādams palika pie sava. - Nesaprotu, kāpēc mums jāpaliek bez balvas tāpēc vien, ka tā vecā grabaža neaizdegās.
Visi pētīja bedri. Anatēma bija izsaukusi policiju. Policisti apgalvoja, ka pie vainas ir neveiksmīga bremzēšana, un norobežoja vietu. Caurums zemē bija dziļš un tumšs.
- Būtu forši aiziet līdz Tibetai, - Braiens aizsapņojās. - Varētu tur apgūt Austrumu cīņas mākslas un vēl kaut ko. Redzēju vecā filmā ieleju Tibetā, kurā cilvēki dzīvo simtiem gadu. Šangrila.
- Manai tantei ir vasarnīca, kuru viņa arī sauc par Šangrilu, - Venslideils atsaucās.
Ādams nosmīkņāja.
- Diez kas nav, ja ieleju nosauc nezin kādas vecas vasarnīcas vārdā, - viņš teica. - Tikpat labi varētu būt Šķūnis vai Lauru birzs.
- Tomēr labāk nekā Šambla, - Venslideils vārgi iebilda.
- Šambala, - Ādams pārlaboja.
- Manuprāt, tā ir tā pati vieta. Varbūt tai ir divi nosaukumi, - Pipars sev neraksturīgi diplomātiski teica. - Tāpat kā mūsu mājas. Kad ievācāmies, pārdēvējām Vigvamu par Nortonas ainavu, taču vēstules pienāk ar adresi: Teo K. Kupjē, Vigvamā. Varbūt nosauca par Šambalu, bet cilvēki vēl sauc to par Lauru birzi.
Ādams iemeta bedrē oli. Tibetieši jau sāka viņam apnikt.
- Ko mēs tagad darīsim? - Pipars pajautāja. - Norton-botoma fermā peldina aitas. Mēs varētu iet palīgā.
Ādams iemeta bedrē lielāku oli,-gaidīdams būkšķi. Nekā.
- Nezinu, - viņš atturīgi novilka, - manuprāt, vajadzētu kaut ko darīt vaļu un mūžamežu labā, vai tamlīdzīgi.
- Kā, piemēram? - prasīja Braiens, kuram aitu peldināšana šķita laba izklaide.
Izvilcis no kabatas tukšas cepumu paciņas, viņš tās citu pēc citas meta caurumā.
- Varētu pēcpusdienā aiziet uz Tedflldu un iztikt bez hamburgeriem, - Pipars ierosināja. - Ja mēs, četri cilvēki, nepaņemsim pa hamburgeram, nevajadzēs cirst miljoniem akru mūžameža.
- Tāpat jau cirtīs, - Venslideils norūca.
- Atkal valgais materiālisms, - Ādams secināja. - Tas pats ar vaļiem. Skaties tik un brīnies, kas notiek visapkārt.
Ādams paskatījās uz Suni, juzdamies pavisam dīvaini. Krancis, manīdams sev pievērsto uzmanību, nostājās uz pakaļkājām.
- Tādi kā tu apēd visus vaļus, - Ādams skarbi teica. - Varu saderēt, ka esi notiesājis jau veselu vali.
Suns pielieca galvu un iesmilkstējās, lai gan sātaniska dzirkstelīte dvēselē viņu par to ienīda.
- Nu gan jauka pasaule, kurā mums jāaug, - Ādams turpināja, - bez vaļiem, bez gaisa, visapkārt visi airējas, jūras līmenis ceļas.
- Tad jau vienīgie vinnētāji būs Atlantīdā, - Pipars līksmi iesaucās.
- Nūja, - Ādams atbildēja, laizdams viņas teikto gar ausīm.
Kaut kas notika ar viņa galvu. Tā sāpēja. Ne lūgtas, ne sauktas nāca domas. Kāds teica: Tu taču vari visu, Ādam Jang. Tu vari panākt, lai viss būtu labāk. Tu taču vari visu, ko vēlies. Un runātājs bija.... viņš pats. Sīka daļiņa kaut kur dziļumā. Tā, kas visus gadus bija viņā - gandrīz vai neievērota, tikpat kā ēna. Tagad tā teica: Jā, pasaule ir satrunējusi. Viss varētu būt pa pirmo. Bet tagad tā ir satrunējusi, un pienācis laiks kaut ko darīt. Tāpēc jau tu te esi. Lai visu vērstu uz labo pusi.
1
Ja Ādams tolaik būtu pilnībā pārvaldījis savas spējas, Jangu ģimenes Ziemassvētki būtu sabojāti, jo centrālapkures vadā viņi būtu atraduši resnu mironi ar kājām gaisā.
2
Un ari matus un ādas krāsu. Lietojot uzturā pietiekami ilgi, ari dzīvības pazīmes.
Tomēr ne tāds kā citviet pasaulē. Vācijā ingveralus vietā piedāvāja gaišalu, savukārt Anglija pamanījās pārņemt amerikāņu ātrās ēdināšanas principus, piemēram, ātru ēdiena pasniegšanu, un tos rūpīgi likvidēt (ēdienu vajadzēja gaidīt pusstundu, tas bija atdzisis, un tikai siltā salātlapa liecināja, ka tas ir hamburgers, nevis smalkmaizīte). Francijā Burger Lord aģentu nošāva divdesmit piecas minūtes pēc ierašanās.
3
Šedvels ienīda dienvidniekus un pārnestā nozīmē atradās no tiem tik tālu kā Ziemeļpols.