Pēkšņi atvērās bagāžnieks. Sirdij dauzoties, Vils sastinga, kad tika atvērti plastmasas kastes slēdži. Viens satvēra viņu zem padusēm, otrs - zem ceļiem. Viņu izvilka no mašīnas un nosvieda zemē.
Pat ar visu aptumšoto apziņu Vils juta, ka atrodas jūdzēm tālu no civilizācijas. Saule svilināja, gaiss bija dzidrs un svaigs, kas liecināja, ka šeit ir plašums un maz cilvēku. Valdīja absolūts klusums. Ne mašīnu, ne ļaužu. Vils samirkšķināja acis un mēģināja fokusēt skatienu, taču saule spīdēja pārāk spoži. Gaiss bija pārāk dzidrs. Saule spieda acīs, padarot visu pasauli baltu.
Viņš atkal juta šļirces adatas dūrienu un jau pazīstamo narkotiku asinīs. Vīri rupji uzrāva viņu kājās un vilka augšup pakalnā. Kāpiens bija stāvs, Vils dzirdēja viņu sēcošo elpu, juta, kā viņi svīst nežēlīgajā tveicē.
Zem kājām nočirkstēja grants un oļi, pēc tam nodunēja koka pakāpieni, iebūvēti nogāzē, un aiz tiem sākās mīksta zāle.
Pa pusei atguvis samaņu, viņš aptvēra, ka svelpoņa galvā patiesībā ir rēgainas vēja nopūtas.
66. NODALA
Augsto Pireneju Police Judiciaire komisārs sparīgiem soļiem iegāja inspektora Nubela kabinetā Fuā un aizcirta durvis.
-Ceru, jums ir pamatots iemesls, Nubel!
- Pateicos, ka varējāt ierasties. Nebūtu traucējis jūs pusdienu laikā, ja lieta nebūtu tik steidzama.
- Esat sadzinis rokā Bio slepkavas?
- Sirils Bresārs un Havjers Domingo, - Nubels apstiprināja, pavicinādams faksu, kas bija pienācis pirms dažām minūtēm. - Divas pozitīvas identifikācijas. Viena īsi pirms negadījuma Fuā pirmdienas naktī, otra tūdaļ pēc tam. Mašīna vakar atrasta uz Spānijas un Andoras robežas. - Nubels noslaucīja sviedrus no deguna un pieres. - Viņi strādājuši Pola Otiē uzdevumā.
Komisārs ar visu savu vareno svaru uzsēdās uz galda malas.
- Es klausos.
- Vai esat dzirdējis liecības par Otiē? Ka viņš ir Noublesso Včritablc biedrs?
Komisārs pamāja.
- Nupat runāju ar Sartras policiju Sīlas O'Donelas lietā, un viņi apstiprināja, ka izmeklē saistību starp šo organizāciju un slepkavību, kas notikusi nedēļas sākumā.
- Kāds tam sakars ar Otiē?
- Līķis tika atrasts drīz, pateicoties anonīmai informācijai.
- Vai ir kādi pierādījumi, ka tas bijis Otiē?
- Nē, - Nubels atzina, - toties ir pierādījumi, ka viņš ticies ar žurnālistu, kurš tagad pazudis bez vēsts. Šartras policija domā, ka tur noteikti pastāv kāda saistība.
Redzot skepsi priekšnieka sejā, Nubels steigšus turpināja:
- Izrakumus Sularakas virsotnē finansēja Madame de l'Oradora. Lai gan šis fakts ir labi nomaskēts, tomēr tā ir viņas nauda. Izrakumu vadītājs Breilings apgalvo, ka O'Donela pazudusi pēc tam, kad izrakumu vietā piesavinājusies dažus artefaktus. Taču viņas draugi domā citādi. Esmu pārliecināts, ka O'Donelu savos slazdos ir ievilinājis Otiē - vai nu pēc Madame de l'Oradoras pavēles, vai pats uz savu roku.
Ventilators kabinetā bija sabojājies, un Nubels stipri svīda, juzdams, kā padusēs izplešas sviedru pusloki.
- Ļoti vājš pamatojums, Nubel.
- Madame de l'Oradora no otrdienas līdz ceturtdienai uzturējās Karkasonā. Divas reizes tikās ar Otiē. Un, manuprāt, kopā ar viņu aizbrauca uz Sularakas virsotni.
-Tas nav noziegums, Nubel.
- Šorīt, atnācis uz darbu, es atradu šādu ziņu, - inspektors sacīja. - Un secināju, ka tagad mums ir pietiekams iemesls lūgt šo tikšanos.
Viņš nospieda automātiskā atbildētāja pogu, un istabu piepildīja Zannas Ziro balss. Komisārs klausījās, un viņa seja ar katru sekundi kļuva drūmāka.
- Kas tā tāda? - viņš jautāja, kad Nubels bija atskaņojis ierakstu otrreiz.
- Iva Bio vecāmāte.
- Un kas ir Odriks Bajārs?
- Rakstnieks un viņas draugs. Pavadīja viņu uz Fuā slimnīcu.
Komisārs iesprauda rokas sānos un skatījās grīdā. Nubels noprata,
ka viņš aplēš iespējamos zaudējumus gadījumā, ja mēģinās pierādīt Otiē vainu un cietīs neveiksmi.
- Un jūs esat simtprocentīgi pārliecināts, ka pietiek pierādījumu, kas apstiprina Domingo un Bresāra saikni gan ar Bio, gan ar Otiē?
- Apraksti atbilst.
- Tie atbilst pusei Arjēžas iedzīvotāju, - komisārs noburkšķēja.
- O'Donela ir pazudusi jau trīs dienas.
Komisārs nopūtās un pieslējās kājās.
- Ko jūs gribat darīt, Nubel?
- Aizturēt Bresāru un Domingo.
Viņš piekrītoši pamāja.
- Un man vajadzīgs kratīšanas orderis. Otiē pieder vairāki īpašumi, ieskaitot pussagruvušu lauku māju Sabartē kalnos, reģistrētu uz viņa bijušās sievas vārda. Ja O'Donela nav aizvesta kaut kur tālāk, tad, ļoti iespējams, atrodas tieši tur.
Komisārs noraidoši vēcināja roku.
- Varbūt, ja jūs personiski piezvanītu prefektam…
Nubels gaidīja.
-Nu labi, labi. - Pret Nubelu pavērsās tabakas nodzeltināts pirksts. - Bet Dievs mans liecinieks, Klod, ja jūs visu salaidīsiet dēlī, tad izstrēbt dabūsiet pats. Otiē ir ietekmīgs cilvēks. Kas attiecas uz Madame de l'Oradoru… - Viņš nolaida rokas gar sāniem. - Ja nevarēsiet to visu pierādīt, viņi saplosīs jūs gabalos, un es nekādi nevarēšu jums palīdzēt.
Viņš pagriezās un devās uz durvīm. Pie sliekšņa apstājās. - Atgādiniet man - kas ir šis Bajārs? Vai es viņu pazīstu? Uzvārds izklausās tāds kā dzirdēts.
- Viņš raksta par katariem. Un ir arī Senās Ēģiptes eksperts.
- Ne jau tas…
Nubels gaidīja.
- Nē, izkrita no prāta, - komisārs noteica. - Bet var gadīties arī, ka Madame Žiro ceļ brēku bez kāda pamata.
- Protams, var gadīties, tomēr jāteic, ka man nav izdevies noskaidrot Bajāra atrašanās vietu. Neviens nav redzējis viņu kopš trešdienas vakara, kad viņš kopā ar Madame Žiro atstāja slimnīcu.
Komisārs pamāja ar galvu. - Piezvanīšu jums, kad papīri būs gatavi. Jūs būsiet šeit?
- Vispār jau es gribēju vēlreiz parunāt ar to anglieti. Viņa ir O'Donelas draudzene un varbūt kaut ko zina.
- Es jūs sameklēšu.
Tiklīdz komisārs bija aizgājis, Nubels pāris reižu piezvanīja pa telefonu, tad paķēra jaku un devās uz automašīnu. Pēc paša aprēķiniem, viņam pietika laika aizbraukt uz Karkasonu un atgriezties, pirms uz kratīšanas ordera būs paguvusi nožūt prefekta paraksta tinte.
Puspiecos Nubels sēdēja Karkasonas policijas inspektora kabinetā. Arno Muro bija vecs draugs. Nubels zināja, ka var runāt brīvi. Viņš pastūma pār galdu papīra lapiņu.
- Doktore Tannere teica, ka apmetīsies šeit.
Vajadzēja dažas minūtes, lai noskaidrotu, vai viņa tur reģistrējusies. - Jauka viesnīca pie pašiem Citadeles mūriem, nepilnu piecu minūšu gājiena attālumā no rue de la Gaffe. Vai man tevi aizvest?
Reģistratore ļoti uztraucās, runādama ar diviem policistiem uzreiz, un neko prātīgu nepateica, jo visu laiku bija tuvu asarām. Nubels arvien vairāk zaudēja pacietību, līdz iejaucās Muro. Viņa tēvišķīgā izturēšanās deva labākus rezultātus.
-Tatad, Silvij, - viņš labsirdīgi jautāja, - doktore Tannere atstāja viesnīcu vakar agri no rīta, vai ne? - Meitene pamāja. - Un teica, ka šodien atgriezīsies? Es vienkārši gribu, lai viss ir skaidrs.
- Oui.
-Un viņa nav mainījusi domas? Nav jums zvanījusi vai tamlīdzīgi?
Reģistratore purināja galvu.