Izgulēšanas laikā par viņu rūpējās vairāki saimes locekļi — viņas saime tagad ir valdošais spēks Lielajā Ligzdā. Vēl divas vai trīs saimes kopā varētu pretoties Poršijas ģimenes varai, bet tās reti draudzējas savā starpā. Poršijas aģentsprovocateurs nodrošina, ka šīs saimes pastāvīgi cīnās par to, kura ieņems otro vietu.
Tomēr Lielās Ligzdas politika šobrīd atrodas trauslā līdzsvarā. Lai arī izgulēšanas laikā Poršija katru dienu ir saņēmusi ziņojumus par notiekošo, viņa zina, ka ir dučiem svarīgu informācijas fragmentu, kurus viņai būs strauji jāapgūst. Labi, ka pastāv gatavs mehānisms, kā to izdarīt.
Poršija ir dižākā Ziņncses priesteriene Lielajā Ligzdā, bet mēnesis prom no aprites būs ļāvis daudzām viņas māsām ieņemt galvā nepiemērotas idejas. Viņas būs sarunājušās ar tik svarīgo žiglo gaismiņu debesīs, viņas būs saņēmušas dīvaino, saraustīto Visuma gudrību un izmantojušas to savā labā. Viņas būs pārņēmušas lielos, bieži nesaprotamos projektus, kurus liek veikt Dieves balss. Poršijai būs jācīnās par savas agrākās ietekmes atgūšanu.
Viņa noslīd lejup līdz nākamajai telpai, kur par viņu parūpējas grupiņa jaunāku mātīšu. Pamāj ar palpām, un tiek ievests tēviņš. Viņš šajā mēnesī ir bijis ļoti aizņemts, parādoties sapulcēs, kur viņa dzimumam parasti ieeja liegta. Visur, kur varētu būt devusies Poršija, viņas atbalstītāji ir atveduši šo tēviņu. Viņam ir pacietīgi izskaidrota katra vēsts, katrs atklājums un plānu maiņa, katra Dieves ziņa. Viņš ir bijis labi barots un apkopts, un viņam nekā nav trūcis.
Tagad viena no mātītēm atnes piepildītu zīda pūsli. Tajā ir koncentrēta Sapratne, ko pēdējā mēnesī saņēmis šis tēviņš. Tā veido slepenu ziņojumu, kas, ja tiktu piegādāts jebkādā citā formā, šķistu neizmērojami detalizēts. Šis uzlējums satur pietiekami daudz Poršijas saimes noslēpumu, lai ikviens viņas ienaidnieks, kas to iegūtu, saņemtu Lielo Ligzdu kā uz paplātes.
Viņa dzer zināšanām pārsātināto šķidrumu, turot pūsli starp pal-pām, rūpīgi iztukšojot tā saturu, un tad sniedz to padotajiem, kas trauku iznīcinās. Viņa jau jūt sevī konflikta trīsas, kad tikko iedzertais nanovī-russ sāk iestrādāt nupat iegūtās zināšanas viņas prātā, piekļūstot viņas smadzeņu struktūrai un iekopējot tajā tēviņa atmiņas. Pēc vienas dienas un nakts viņa zinās visu, ko zina viņš, un droši vien būs arī zaudējusi retāk lietotus asociāciju ceļus — kādu sen nevajadzīgu prasmi vai tālas atmiņas, kas tiks pārveidotas par kaut ko jaunu un vajadzīgu.
Es došu ziņu par viņu. Viņa norāda uz tēviņu. Pēc tam kad viņa būs pārliecināta, ka jaunā Sapratne ir ierakstīta viņas prātā, no tēviņa tiks vaļā — to nogalinās un apēdīs kāda no Poršijas biedrenēm. Viņš zina pārāk daudz — gluži burtiskā nozīmē.
Poršijas sabiedrība ir attīstījusies krietni tālāk kopš tām primitīvajām dienām, kad mātītes bieži vien aprija savus partnerus — bet varbūt nemaz tik tālu šī attīstība nav tikusi. Citas saimes aizsardzībā esošu tēviņu nogalināšana ir noziegums, kas prasa atmaksu; jebkura tēviņa nogalināšana bez iemesla rada pietiekami lielu sociālu nepatiku, lai to darītu tikai izretis, un vainīgās parasti tiek nosodītas kā izšķērdīgas, tādas, kam pietrūkst zelta tikuma — paškontroles. Tomēr nogalināt tēviņu ar iemeslu vai pēc dzimumakta ir pieņemami, lai gan laiku pa laikam notiek diskusijas par šo tēmu. Tas vienkārši ir tā, kā tas ir, un tradīciju saglabāšana Lielajā Ligzdā šobrīd ir svarīga.
Lielā Ligzda ir milzīga meža metropole. Simtiem kvadrātkilometru platībā milzīgi koki ir apvīti ar stūrainām zīda mājām, kur dzīvo Poršijas cilts — katru mitekli papildina un pārveido atbilstoši saimes mājas veiksmēm un nelaimēm. Dižākie zirnekļu klani dzīvo vidus līmenī — pasargāti no laikapstākļiem, bet pienācīgi tālu no padibeņu līmeņa uz zemes, kur mātītes bez savas saimes cīnās par savu vietu ar pusmežonīgu savvaļas tēviņu bandām. Starp saimju mājām ir amatnieku darbnīcas, kas ražo tās lietas — un tādu kļūst arvien mazāk —, kuru ražošanai nevar pieradināt skudras, tur ir mākslinieku studijas, kur tiek austs, veidots un vīts smalks mezglu raksts, kā arī visdažādāko jomu zinātnieku laboratorijas. Zem zemes, starp saknēm, rāpaļā savā starpā savienotie skudru tīkli — katrai ligzdai ir savs īpašs uzdevums. Citas lielākas ligzdas plešas ārpus metropoles robežām, tajās nodarbojas ar mežkopību, raktuvju darbu, metālu pārkausēšanu un industriālu ražošanu. Un — reizēm — ar karu. Katrai skudru kolonijai ir jāatceras, kā tas ir — cīnīties pret citādo, ja nu gadījumā tāda vajadzība uzrastos; vienlaikus Lielajai Ligzdai, tāpat kā citām, ir arī īpaša kareivju kārta.
Pa ceļam uz templi Poršija jūt, kā neseno notikumu fragmenti atrod savu vietu viņas prātā. Jā, ir bijušas problēmas ar Lielās Ligzdas kaimiņiem: mazākās ligzdas, tādas kā Septiņi Koki, Upes Šķeltne, Degošais Kalns, atkal pārbauda viņu teritorijas robežas, greizsirdīgi par Poršijas dzimtās pilsētas pārākumu. Iespējams, drīz būs jauns karš, bet Poršiju nesatrauc tā iespējamais rezultāts. Viņas ļaudis spēj sapulcēt daudz vairāk skudru — daudz labāk sagatavotu skudru — gaidāmajai kaujai.
Lielās Ligzdas milzīgais izmērs rada nepieciešamību pēc sabiedriskā transporta sistēmas, kas aizvestu uz augstākajām virsotnēm. Galvenais templis, kurā valda Poršija, ir labu gabaliņu no izgulēšanas telpas. Viņa zina, ka lietu pārvietošana ir Dieves ziņā, un starp Dieves satraucošajiem, grūti izprotamajiem plāniem ir dažādi veidi, kā pārvietoties no vienas vietas uz otru milzīgā ātrumā, bet līdz šim neviena saime, neviena pilsēta nav veiksmīgi izveidojusi nevienu no tiem. Tajā pašā laikā zirnekļi
ir izveidojuši paši savus līdzekļus — tiesa, to izveidi pavada kaunpilna apziņa, ka tie ne tuvu nestāv klāt Dievišķajam Plānam.
Poršija iekāpj cilindra formas kapsulā, kas uzvērta uz bieza, savīta pavediena, un ļauj, lai kapsula milzīgā ātrumā ved viņu cauri dižajam mežam, kas ir viņas mājas. Kapsulu uz priekšu dzen daļēji zīda atsperēs uzkrātā enerģija — šī īpašība piemīt pašam zīdam un ir inženieru izveidota milzīgā mērogā — un daļēji speciāli kultivēti muskuļi: gar kapsulas mugurkaulu izvietoti pašsavelkošies audi, kas bez prāta klātbūtnes nedomājot dzen sevi arvien uz priekšu: tas ir efektīvs, sevi apkalpojošs un viegli barojams veidojums. Lielā Ligzda ir sarežģīts, ar šādām skrienošām kapsulām savstarpēji saistīts tīkls — tīkls starp citiem tīkliem: līdzīgs vibrējošajiem komunikāciju pavedieniem, kas savieno visu, kamēr neredzamos radioviļņus stingri savās rokās tur Templis.
Drīz vien Poršija ienāk templī, uzmanīgi vērojot tur esošo reakcijas un mēģinot apjaust, kas varētu pretoties viņas varai.
Kāda ir Ziņneses pozīcija? viņa jautā un uzzina, ka Dieves balss ir debesīs, neredzama dienas gaismā.
Ļaujiet man ar Viņu runāt.
Zemākās priesterienes ar nelielu nepatiku atbrīvo viņai ceļu — veselu mēnesi viņām bija iespēja valdīt pār šejieni. Kopš Dieves ziņas ir kļuvušas saprotamākas, vecais kristāla uztvērējs ir ticis pastāvīgi uzlabots: tā ir bijusi starp pirmajām Dieves mācībām, turklāt viena no veiksmīgākajām. Tagad tas ir vesels aparāts, veidots no metāla, koka un zīda; uztveršanas punkts neredzamajam pavedienam no milzīgā, netveramā Visuma tīkla, kas apvieno visus šādus uztveršanas punktus, ļaujot Porši-jai tiešā ceļā sazināties ar citiem tempļiem pa puspasauli, kā arī runāt ar Dievi un uzklausīt viņas vārdus.