Mēs negribam īpaši izlēkt, - paskaidroja Gordons. - Patiesībā mēs izvēlējāmies šo vietu tāpēc, ka te atrodas vecas raktuves. Pamatīgas šahtas ir arvien grūtāk atrast. Tās vajadzīgas ļoti daudziem fiziķu projektiem.
Klajuma malā vairāki vīri prožektoru gaismā gatavoja palaišanai meteoroloģisko gaisa balonu. Baltā balona diametrs bija sešas pēdas. Atbraucējiem noraugoties, balons strauji pacēlās gaisā. Zem tā karājās neliels mērinstrumentu komplekts. - Kādam nolūkam to dara? - jautāja Mareks.
Mēs ik pēc stundas pārbaudām mākoņu stāvokli, sevišķi vējainā laikā. Tas ir pastāvīgs pētījumu virziens, lai pārliecinātos, vai laika apstākļi rada interferenci.
Interferenci ar ko? - jautāja Mareks.
Auto piebrauca pie prāvākās no ēkām. Apsardzes darbinieks atvēra durvis. - Laipni lūgti ITC! - viņš sacīja ar platu smaidu. - Misters Donigers jūs jau gaida.
Donigers ar Gordonu strauji soļoja pa gaiteni. Krāmere gāja viņiem aiz muguras. Donigers iedams uzmeta skatienu papīra lapai, kurā bija sarakstīti dati par atbraucējiem. - Kāds iespaids, Džon?
Labāks, nekā es gaidīju. Viņi ir labā fiziskā formā. Pazīst apvidu, pārzina laika periodu.
Un cik liela pārliecināšana viņiem būs vajadzīga?
Es domāju, viņi jau ir gatavi. Tikai jāuzmanās, runājot par riska faktoriem.
Tu gribi teikt, ka man nevajadzētu būt absolūti godīgam? - apjautājās Donigers.
Galvenais, izsakies uzmanīgi, - teica Gordons. - Viņi ir ļoti apķērīgi.
Tiešām? Nu, paskatīsimies.
Un viņš atgrūda durvis.
• •
Keita un pārējie bija atstāti vienkāršā, tukšā konferenču telpā - tajā bija tikai apskrambāts Formica plastmasas galds un saliekamie krēsli. Vienā pusē tāfele, uz kuras uzkricelētas dažas formulas. Šīs formulas bija tik garas, ka stiepās visā tāfeles platumā. Tās viņai neizteica itin neko. Viņa jau grasījās jautāt Ster- nam, ko tās nozīmē, kad telpā iebrāzās Roberts Donigers.
Keita bija pārsteigta, ieraugot, cik viņš ir jauns. Neizskati- jās daudz vecāks par viņiem pašiem, sevišķi tāpēc, ka bija tērpies džinsos, tenisa kurpēs un ĢuicksilverT kreklā. Pat šai vēlajā vakara stundā viņš likās enerģijas pārpilns, aši gāja apkārt galdam, paspieda katram roku un uzrunāja viņus vārdā. - Sveika, Keita! - viņš sacīja uzsmaidīdams. - Priecājos iepazīties! Es lasīju jūsu sākotnējo ziņojumu par kapelu. Ļoti iespaidīgi.
Paldies… - viņa pārsteigta izdvesa, bet Donigers jau bija pie nākamā.
Un Kriss. Jauki jūs atkal sastapt. Man patik tās datorsi- mulācijas, ko jūs veicat ar dzirnavu tiltu; es domāju, tas attaisnosies.
Kriss paspēja tikai pamāt, kad Donigers jau sacīja: - Un Deivids Sterns. Mēs neesam tikušies. Bet, cik man zināms, jūs esat fiziķis, tāpat kā es.
-Tieši tā…
Laipni lūgts mūsu pulkā! Un Andrē! Nemaz nepaliekat sīkāks. Jūsu raksts par bruņinieku turnīriem Edvarda Pirmā laikā nudien viesa skaidrību par monsenjoru Kontaminu. Varens
darbiņš. Lūdzu, visi sēdieties!
Viņi apsēdās, un Donigers aizgāja galda galā.
Es ķeršos uzreiz vērsim pie ragiem, - sacīja Donigers. - Man nepieciešama jūsu palīdzība. Jau desmit gadu mana firma veido jaunu revolucionāru tehnoloģiju. Tā nav militāra tehnoloģija. Un tā nav komerciāla tehnoloģija, kuru pārdodot varētu pelnīt. Tieši otrādi, tā ir pilnīgi labdabīga un mierīga tehnoloģija, kas nesīs lielu labumu cilvēcei. Ļoti lielu labumu.
Bet man nepieciešama jūsu palīdzība.
•
•
Padomājiet, - turpināja Donigers, - cik nevienādi divdesmitajā gadsimtā tehnoloģiju attīstība ir ietekmējusi dažādu zinātnes nozaru attīstību. Fjzikā lieto vismodernākās tehnoloģijas - ieskaitot daļiņu paātrinātājus ar daudzu jūdžu diametru. Tāpat ķīmijā un bioloģijā. Pirms simt gadiem Faradejam un Maksvelam bija sīciņas privātās laboratorijas. Darvins strādāja ar piezīmju grāmatiņu un mikroskopu. Taču mūsdienās nevienu zinātnisku atklājumu nevar izdarīt ar tik vienkāršiem darbarīkiem. Zinātne ir nonākusi pilnīgā atkarībā no augstākajām tehnoloģijām. Un kā ar humanitārajām zinātnēm? Kas šajā laikā ir noticis ar tām?
Donigers retoriski ieturēja pauzi. - Atbilde ir: nekas! Nav bijis nozīmīgas tehnoloģiskas attīstības. Literatūras vai vēstures pētnieks strādā tieši tāpat kā viņa priekštecis pirms simt gadiem. Ak jā, ir, protams, neliels progresiņš dokumentu autentiskuma noteikšanas jomā, un var izmantot CD-ROM un tamlīdzīgi. Taču kopumā pētnieka ikdienas darbs ir tieši tāds pats.
Viņš uzlūkoja katru pēc kārtas. - Tad nu mums ir šāda nevienlīdzība. Humanitāro zinātņu attīstība nav sabalansēta ar pārējām zinātnēm. Viduslaiku pētnieki lepojas, ka divdesmitajā gadsimtā viņu uzskatos notikusi revolūcija. Taču fizika šai pašā gadsimtā ir piedzīvojusi trīs revolūcijas. Pirms simt gadiem fiziķi strīdējās par kosmosa vecumu un par saules enerģijas avotiem. Neviens uz zemes nezināja atbildes uz šiem jautājumiem. Tagad katrs skolnieks zina. Tagad mēs zinām universa garumu un platumu, mēs to saprotam no galaktiku līmeņa līdz subatomāro daļiņu līmenim. Mēs esam tik daudz izzinājuši, ka varam detalizēti spriest, kas notika pirmajās minūtēs pēc sprādziena, kurā dzima šis universs. Vai viduslaiku pētnieku progress ir ar to salīdzināms? Ar vienu vārdu sakot: nē. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem nepalīdz jaunās tehnoloģijas. Neviens neradīja tādas tehnoloģijas, kuras varētu izmantot vēsturnieki, - līdz šim neradīja.
•
Meistarīgs sniegums, nodomāja Gordons. Donigers savā labākajā formā - apburošs, enerģisks, brīžiem varbūt pat pārāk enerģisks. Īstenībā taču Donigers pagaidām bija izskaidrojis tikai projekta gaišāko pusi - pat neatklājot tā patieso mērķi. Nepasakot, kas patiesībā notiek.
- Bet es jau teicu, ka man nepieciešama jūsu palīdzība. Tiešām nepieciešama.
Donigera tonis mainījās. Tagad viņš runāja lēni, nopietni, raižpilni. - Jūs zināt, ka profesors Džonstons atbrauca šeit pie mums, jo viņš uzskatīja, ka mēs slēpjam no viņa informāciju. Savā ziņā tas tiešām tā bija. Mums bija zināma informācija, ar kuru mēs nebijām dalījušies, tāpēc ka nebija iespējas izskaidrot, kā mēs esam pie tās tikuši.
Un tāpēc, nodomāja Gordons, ka Krāmere nogāza podu.
Profesors Džonstons mums uzstāja, - turpināja Donigers. - Jūs taču zināt, kāds viņš ir. Viņš pat draudēja griezties pie preses. Pēdīgi mēs viņam parādījām to tehnoloģiju, kuru tagad parādīsim arī jums. Un viņš bija sajūsmā - tāpat kā jūs būsiet sajūsmā. Taču viņš uzstāja, ka gribot atgriezties un redzēt visu pats.
Donigers ieturēja pauzi. - Mēs negribējām, lai viņš atgriežas. Viņš atkal draudēja. Galu galā mums nebija citas izejas kā atļaut viņam atgriezties. Tas notika pirms trim dienām. Viņš joprojām ir tur. Viņš lūdza jūsu palīdzību ar ziņu, par kuru viņš bija pārliecināts, ka jūs atradīsiet. Šo vietu un laiku jus pazīstat labāk nekā jebkurš cits pasaulē. Jums ari jāatgriežas un jādabū viņš rokā. Jūs esat viņa vienīgā cerība.
•
Kas tieši ar viņu notika, kad viņš atgriezās pagātnē? - jautāja Mareks.
Mēs nezinām, - atbildēja Donigers. - Taču viņš pārkāpa noteikumus.
Noteikumus?
Jums jāsaprot, ka šī tehnoloģija vēl ir ļoti jauna. To lietojot, mums jābūt ļoti piesardzīgiem. Mēs jau divus gadus sūtām turp novērotājus - bijušos jūras kājniekus, trenētas militārpersonas. Taču viņi, protams, nav vēsturnieki, un mēs viņus stingri turam rāmjos.