Ierakstīta balss teica: - Skenēšana ir sākusies. Mēs ieslēdzam lāzerus. Skatieties taisni uz priekšu! Un neskatieties augšup!
Cilindra iekšpuse pēkšņi iekrāsojās spilgti, zaigojoši zila. Pat gaiss likās zaigojam.
Lāzeri polarizē ksenona gāzi, kura pašlaik tiek iesūkriēta nodalījumā. Piecas sekundes.
"Ksenona gāzi?" nobrīnījās Mareks.
Spilgti zilā krāsa ap viņu kļuva vēl intensīvāka. Viņš pameta skatienu lejup uz savu roku un tikpat kā nevarēja to saskatīt cauri virmojošajam gaisam.
Vajadzīgā ksenona koncentrācija ir sasniegta. Tūdaļ mēs jūs lūgsim dziļi ievilkt elpu.
"Dziļi ievilkt elpu? Ksenonu?"
Jums būs jāpaliek šādā stāvoklī - nekustoties - trīsdesmit sekundes. Gatavs? Stāviet mierīgi… acis vaļā… dziļa ieelpa… - aizturiet elpu. Tā!
Svītras pēkšņi sāka strauji griezties, tad tās, cita pēc citas, sāka raustīties turp un atpakaļ, it kā lai izlīstu paskatīties, dažbrīd lai vēlreiz pārliecinātos. Katra svītra likās kustamies atsevišķi. Marekam bija baisa sajūta, ka viņu vēro daudzi acu simti.
Ierakstītā balss teica: - Ļoti mierīgi, lūdzu! Palikušas divdesmit sekundes.
Svītras visapkārt dūca un zumēja. Tad pēkšņi tās visas apstājās. Vairākas sekundes klusuma. Aparāti klikšķēja. Tad svītras sāka kustēties uz priekšu un atpakaļ, kā arī sāniski.
Ļoti mierīgi, lūdzu! Desmit sekundes.
Svītras sāka riņķot apļos, pamazām sinhronizējoties, līdz beidzot rotēja kā viens vesels. Tad tās apstājās.
Skenēšana ir pabeigta. Paldies par sadarbību!
Zilā gaisma izslēdzās, durvis ar šņācienu atslīdēja vaļā. Mareks izkāpa laukā.
•
Blakustelpā Gordons sēdēja pie datora ekrāna. Pārējie bija pievilkuši savus krēslus viņam apkārt.
Lielākā daļa cilvēku pat neapjauš, - sacīja Gordons, - ka visparastākais slimnīcas MRI darbojas, mainot jūsu ķermeņa atomu kvantu stāvokli - galvenokārt elementārdaļiņu leņķisko kustību. MRI darba pieredze rāda, ka šāda kvantu stāvokļa maiņa nerada nekādas blakusparādības. Faktiski jūs pat nepamanāt, kad tā notiek… Turklāt parasts MRI to dara ar ļoti jaudīgu magnētisko lauku - teiksim, pusotras teslas, kas ir divdesmit piecus tūkstošus reižu stiprāks par zemes magnētisko lauku. Mums tas nav vajadzīgs. Mēs lietojam supervadošās kvantu interferences ierīces jeb SQUID, kuras ir tik jutīgas, ka var izmērīt rezonansi tikai ar zemes magnētisko lauku. Pašā ierīcē nav nekādu magnētu.
Telpā ienāca Mareks. - Kā es izskatos? - viņš jautāja.
Attēls ekrānā rādīja caurspīdīgus Mareka kaulus, iekrāsotus sarkanus. - Jūs tagad redzat kaulu smadzenes garajos kaulos, mugurkaulā un galvaskausā, - sacīja Gordons. - Tagad tālāka veidošanās, orgānu sistēmas, lūk, ari skelets pilnībā… - Viņi to ieraudzīja. -… un tagad pieliekam muskuļus…
Vērojot, kā parādās orgānu sistēmas, Sterns sacīja: - Jūsu dators neticami ātri strādā.
Ai, mēs taču tagad esam to palēninājuši! - attrauca Gordons. - Citādi jūs nevarētu redzēt, kā tas notiek. Faktiskais datu apstrādes laiks būtībā ir nulle.
Nulle? - Sterns blenza Gordonā.
Gordons pamāja. - Cita pasaule, - viņš teica. - Vecie pieņēmumi nedarbojas. - Viņš pagriezās pret pārējiem. - Kas nākamais?
•
Viņi gāja līdz gaiteņa galam uz telpu ar uzrakstu "TRANZĪTS". - Kāpēc mums pirmīt tas viss bija jādara? - jautāja Keita.
Mēs to saucam par pirmielādi, - paskaidroja Gordons. -Tā dod mums ātrākas pārraides iespēju, tāpēc ka lielākā daļa informācijas par jums jau ir ielādēta aparātā. Mēs tikai veicam pēdējo skenēšanu, lai izlīdzinātu atšķirības, un tad notiek pārraide.
Viņi iegāja vēl vienā liftā un pēc tam cauri vēl vienām ar ūdeni pildītām durvīm. - Tā, - noteica Gordons. - Mēs esam klāt.
•
•
Viņi iegāja milzīgā, spoži izgaismotā, dobā telpā. Skaņas atbalsojās. Gaiss bija vēss. Viņi gāja pa metāla tiltiņu, kas bija iekārts simt pēdu virs grīdas. Paskatoties lejup, Kriss redzēja trīs ar ūdeni pildītus sienas blokus pusapļa formā, izkārtotus tā, lai kopā tie veidotu apli, spraugas starp blokiem tādas, lai pa tām varētu iziet cilvēks. Šīs ārējās sienas iekšpusē bija trīs mazāki pusapļi, kas veidoja otru sienu. Un otrās sienas iekšpusē atradās trešā. Katrs nākamais pusaplis bija pagriezts tā, lai spraugas nevienā vietā nesakristu; kopumā tas atgādināja labirintu.
Šo koncentrisko apļu viducī bija apmēram divdesmit pēdu plata telpa. Tajā atradās pusducis būriem līdzīgu iekārtu, katra apmēram telefona būdiņas lielumā. Tās nebija izkārtotas nekādā īpašā rakstā. Tām bija blāvas metāla virsmas. Virs šīs telpas slīdēja bāla migliņa. Uz grīdas gulēja tvertnes, visur stiepās melni, resni elektrības vadi. Izskatījās pēc darbnīcas. Īstenībā daži vīri tiešām strādāja ar vienu no būriem.
Šis ir mūsu transmisijas laukums, - sacīja Gordons. - Pamatīgi norobežots, kā redzat. Tur, tālāk, mēs būvējam otru laukumu, taču tas vēl dažus mēnešus nebūs gatavs. - Viņš rādīja tālāk dobajā telpā, kur slējās otra koncentrisko sienu rinda. Šīs sienas bija dzidras, tajās vēl nebija iepildīts ūdens.
Tiltiņa galā atradās lifts uz telpu stikla sienu vidū.
Vai mēs varam braukt tur lejā? - jautāja Mareks.
Nē, vēl ne.
Viens no tehniķiem pavērās augšup un pamāja. - Cik ilgi līdz gala pārbaudei, Normi? - uzsauca Gordons.
Pāris minūšu. Gomesa jau ir ceļā.
Labi. - Gordons pagriezās pret pārējiem. - Uzbrauksim pārbaudes telpā paskatīties.
•
Intensīvi zilas gaismas izgaismotie aparāti stāvēja uz paaugstinātas platformas. Tie bija blāvi pelēki un klusi dūca. Balta migliņa sīpinājās gar grīdu, ietinot to pamatni. Divi strādnieki zilās siltās vējjakās bija nometušies ceļos un strādāja ar viena aparāta atvērto pamatni.
Aparāti būtībā bija vaļēji cilindri ar metāla augšu un apakšu. Katrs aparāts stāvēja uz biezas metāla pamatnes. Trīs stieņi pa perimetru atbalstīja metāla jumtiņu.
Tehniķi atvilka vairākus melnus vadus un piestiprināja tos pie viena aparāta jumta.
Telpa starp pamatni un jumtu bija pavisam tukša. Patiesībā viss šis aparāts likās nožēlojami vienkāršs. Stieņi bija dīvaini, trīsstūraini, ar robiņiem. Izskatījās, ka no aparāta jumtapak- šas nāk bāli zili dūmi.
Keita nekad nebija redzējusi neko tamlīdzīgu. Viņa cieši skatījās lielajos ekrānos šaurajā kontroles telpā. Aiz viņas divi kreklos izmetušies tehniķi sēdēja pie kontroles pultīm. Ekrāns viņai priekšā radīja iespaidu, ka viņa skatītos pa logu, lai gan patiesībā kontroles telpā logu nebija.
Jūs redzat mūsu SLL tehnoloģijas jaunāko versiju, - sacīja Gordons. - Saīsinājums nozīmē: "slēgts laiktelpas loks" - tā ir laiktelpas topoloģija, ko mēs izmantojam, dodoties atpakaļ, lai izveidotu šos aparātus, mums bija jārada pavisam jaunas tehnoloģijas. Pirmo darbojošos prototipu mēs iztaisījām pirms trim gadiem, šeit jūs redzat jau sesto versiju.
Kriss cieši skatījās uz aparātiem un neteica neko. Keita Eriksone pārlūkoja kontroles telpu. Sterns bija nobažījies un berzēja savu augšlūpu. Mareks sekoja Sterna noskaņojumam.
Visas svarīgākās iekārtas, - turpināja Gordons, - atrodas pamatnē; piemēram, indija-gallija-arsēna kvantu atmiņa, dator- lāzeri un bateriju elementi. Iztvaikojošie lāzeri, protams, ir metāla sloksnēs. Tas blāvās krāsas metāls ir niobijs; spiediena tvertnes ir no alumīnija; akumulatoru baterijas ir polimēru.
Aparātu telpā ienāca jauna sieviete ar īsiem tumši rudiem matiem un skarbu izturēšanās manieri. Viņa bija ģērbusies kā uz safari: haki kreklā, šortos un zābakos. - Gomesa būs viena no pavadonēm jūsu ceļojumā. Tūdaļ viņa dosies atpakaļ tā sauktajā "gala pārbaudē". Viņa jau ir forsējusi savu navigācijas marķieri, nostiprinot mērķa datumu, un tagad viņa dosies pārbaudīt, vai tas ir pareizs. - Viņš nospieda selektora pogu. - Sjū? Lūdzu, parādi mums savu navigācijas marķieri!