Kriss paskatījās uz zemi, tālu lejā. Likās, ka viņš ir vismaz desmit pēdu augstumā. Tiklīdz viņš bija ticis seglos, zirgs sāka zviegt un purināt galvu, un griezties, ķerstoties pēc Kriša kājām. Tas velna zirgs grib man iekost, viņš nodomāja.
Pavadas, skvair! Pavadas! Jums jāpievelk pavadas!
Kriss pavilka pavadas. Milzīgais zirgs nepievērsa tam uzmanību un joprojām mēģināja viņam iekost.
Sdngrāk, skvair! Parādiet viņam!
Kriss parāva pavadas no visa spēka. Tā jau var nolauzt zirgam kaklu, viņš nodomāja. Zirgs par atbildi vēlreiz nošņācās, pēkšņi aprima un skatījās taisni uz priekšu.
Teicami, skvair!
Taures nopūta vairākus garus signālus.
Tas ir pirmais sauciens pie ieročiem, - sacīja pāžs. - Mums jāiet uz turnīra laukumu.
Viņi paņēma zirga pavadas un veda Krišu uz zāļaino klajumu.
Pulkstenis bija viens naktī. Roberts Donigers no sava ITC kabineta noraudzījās uz alas ieeju, kuru nakts tumsā izgaismoja sešu ātrās palīdzības mašīnu signālugunis. Viņš klausījās, kā sprakšķ paramediķu rācijas, un vēroja cilvēkus, kas nāca laukā 110 tuneļa. Viņš redzēja Gordonu, kas nāca kopā ar vienu no aspirantiem - Sternu. Ne viens, ne otrs neizskatījās ievainots.
Stikla atspulgā viņš pamanīja Krāmeri, kas ienāca telpā. Viņa bija drusku aizelsusies. - Cik ievainoto? - neatskatīdamies noprasīja Donigers.
Seši. Divi diezgan nopietni.
Cik nopietni?
Šrapneļu brūces. Apdegumi no toksiskajām gāzēm.
-Tad būs jāved uz Albukerki. - Viņš ar to domāja šīs pilsētas universitātes slimnīcu.
Jā, - sacīja Krāmere. - Es jau esmu viņiem pateikusi, kas jāsaka. Negadījums laboratorijā un tādā garā. Un es jau piezvanīju uz slimnīcu Vitlam un atgādināju par mūsu pēdējo ziedojumu. Nedomāju, ka tur būs problēmas.
Donigers skatījās pa logu. - Var tomēr gadīties, - viņš sacīja.
Gan sabiedrisko attiecību dienesta ļaudis tiks ar to galā.
Var arī netikt, - teica Donigers.
ITC bija vairāku gadu laikā izveidota sabiedrisko attiecību nodaļa, kuras divdesmit seši darbinieki strādāja dažādās pasaules malās. Viņu darba uzdevums bija nevis vairot firmas publicitāti, bet tieši pretēji - mazināt interesi par to. Visiem, kas gribēja ko zināt, viņi skaidroja, ka ITC izstrādā kvantu su- pervadītāju blokus, kas domāti magnetometriem un diagnostikas skeneriem. Šis bloks sastāvēja no sarežģīta elektromehāniska elementa, kas bija apmēram sešas collas garš. Firmas informatīvie materiāli bija apstulbinoši garlaicīgi, pārblīvēti ar kvantu mehānikas terminoloģiju.
Tiem retajiem žurnālistiem, kas nezaudēja interesi, ITC ar sajūsmu piedāvāja ekskursiju pa savu Ņūmeksikas kompleksu. Reportierus veda uz īpaši izraudzītām laboratorijām. Tad lielajā montēšanas cehā viņiem rādīja, kā taisa supervadītāju blokus, - kā gradiometra spoles ieliek kriostatā, kā ārpusē pievieno supervaditāja vairogu un elektrības vadus. Skaidrojot runāja par Maksvela vienādojumiem un elektriskā lādiņa kustību. Pēc ekskursijas gandrīz vai visi reportieri atteicās no savām iecerēm. Kā izteicās viens no viņiem: - Tas ir apmēram tikpat aizraujoši kā rakstīt par matu fēnu konveijeru.
Šādā veidā Donigeram bija izdevies noklusēt sabiedrībai vis- satriecošāko divdesmitā gadsimta nogales zinātnes atklājumu. Viņa klusēšanu daļēji izraisīja pašsaglabāšanās tieksme: citas firmas, piemēram, IBM un Fujitsu, bija sākušas pašas savus kvantu pētījumus, un, kaut arī Donigers bija sācis četrus gadus agrāk, viņš bija ieinteresēts, lai sāncenši neuzzinātu, cik
tālu viņš ticis. i
Turklāt viņš skaidri apzinājās, ka viņa plāns vēl nebūt nav līdz galam īstenots, un darbu pabeigšanai vajadzēja slepenību. Kā viņš bieži izteicās, smaidīdams kā blēdīgs puika: - Ja ļaudis zinātu, kas mums padomā, viņi tiešām gribētu mūs apturēt.
Tajā pašā laikā Donigers zināja, ka mūžīgi saglabāt slepenību nebūs iespējams. Agrāk vai vēlāk viss nāks gaismā - kaut vai kāda negadījuma dēļ. Un brīdī, kad tas notiks, viņa uzdevums būs tikt galā ar šo situāciju.
Donigeram nedeva mieru jautājums, vai tas nenotiek tieši šobrīd.
Viņš noskatījās, kā, sirēnām gaudojot, aizbrauc ātrās palīdzības mašīnas.
- Padomā, - viņš sacīja Krāmerei. - Pirms divām nedēļām šī firma bija klusa kā kaps. Mūsu vienīgā problēma bija tā franču žurnāliste. Tad Trauba gadījums. Tas vecais depresīvais mērkaķis pakļāva briesmām visu firmu! Iidz ar Trauba nāvi uzradās tas Galepas pogainais, kas joprojām okšķerējas visapkārt. Tad Džonstons. Tad viņa četri aspiranti. Un tagad sešus tehniķus ved uz slimnīcu. Pārāk daudz cilvēku aizplūst, Daiena. Pārāk liela atsegšanās.
Tu domā, ka mēs sākam zaudēt kontroli… - vina bilda.
Iespējams, - viņš sacīja. - Bet es darīšu visu, lai tas nenotiktu. Sevišķi tāpēc, ka parit ieradīsies trīs potenciālie valdes locekļi. Taisīsim tos caurumus atkal ciet.
Krāmere pamāja. - Es ari domāju, ka mēs varam tikt ar to galā.
Labi, - viņš noteica, novērsdamies no loga. - Gādā, lai to Sternu noliek gulēt vienā no rezerves istabām. Un lai viņš pamatīgi aizmieg, un viņa telefons jānobloķē. Rīt es gribu, lai Gordons turas pie viņa kā pielīmēts. lai izvadā pa laboratorijām - vienalga, kā, bet lai paliek ar viņu kopā. Rīt astoņos es gribu
telefonkonferenci ar sabiedrisko attiecību dienesta ļaudīm. De-
»
viņos lai būtu ziņojums par tranzīta bloku. Divpadsmitos varēšu runāt ar dem mediju jefiņiem. Piezvani visiem tagad, lai viņi var sagatavoties.
Labi, - atsaucās Krāmere.
Var gadīties, ka neizdosies šito putru izstrēbt, - sacīja Donigers, - bet es mēģināšu, sit vai nost!
Viņš saviebies paskatījās pa logu uz cilvēkiem, kas tumsā drūzmējās pie tuneļa izejas. - Pēc cik ilga laika viņi varēs iet atpakaļ alā?
Pēc deviņām stundām.
Un tad mēs varēsim sarīkot glābšanas operāciju un aizsūtīt citu vienību pakaļ?
Krāmere ieklepojās. - Zini…
Tu neesi vesela? Vai arī tas nozīmē "nē"?
Sprādzienā tika iznīcināti visi aparāti, Bob, - viņa sacīja.
Pilnīgi visi?
Es tā domāju, jā.
Tātad mēs varam tikai atjaunot tranzīta bloku, sēdēt un kasīties, cerot, ka viņi atgriezīsies, nesakapāti gabalos?
Jā, tieši tā. Mums nav iespēju viņus izglābt.
Nu, ja jau viņi tur ir savā vaļā, - atteica Donigers, - tad cerēsim, ka pratīs izkulties. Lai viņiem tur, dirsā, veicas!
Pa bruņucepures sejsega šauro spraugu Kriss Hjūss redzēja, ka turnīra tribīnes nu ir pilnas - lielākoties ar dāmām - un gar margām drūzmējas iespaidīgs vienkāršo ļaužu pūlis. Visi kliedza, lai sāk turnīru. Kriss pašlaik bija laukuma austrumu galā, savu pāžu ielenkts, un mēģināja savaldīt zirgu, kuru, kā likās, uztrauca kliedzošais pūlis, un tas sāka dīžāties un slieties pakaļkājās. Pāži sniedza viņam svītrainu pīķi, kas bija nejēdzīgi garš un neparocīgs. Kriss paņēma pīķi, taču tas viņam izšļuka, kamēr zirgs zem viņa tikai sprauslāja un mīņājās.
Aiz margas viņš ieraudzīja pūli Keitu. Viņa uzmundrinoši uzsmaidīja, bet zirgs bez mitas svaidījās un grozījās, tā ka nebija iespējams atbildēt uz skatienu.
Netālu viņš redzēja Mareka bruņoto stāvu pāžu ielenkumā.
Kad Kriša zirgs vēlreiz pagriezās - kāpēc gan pāži neturēja pavadas? - viņš ieraudzīja tālāko laukuma galu, kur sers Gijs de Malegāns mierīgi sēdēja seglos. Viņš lika galvā savu ķiveri ar melno spalvu.
Kriša zirgs atkal saslējās pakaļkājās un apļiem vien griezās apkārt. Viņš dzirdēja taures, un viss skatītāju pūlis pievērsās tribīnēm. Viņš miglaini aptvēra, ka tur laikam savu vietu ieņem lords Olivers. Skanēja šķidri aplausi.