- Bez Strītera kunga un viņa komandas palīdzības es to nevarētu izdarīt, - Hečs atbildēja.
Naidelmans palocīja galvu. Uz bridi iestājās klusums, bet pēc tam viņš turpināja - ne skaļi, taču pārliecinoši:
- Novērošanas grupa izpildīja manus norādījumus un ievēroja visus drošības noteikumus, kurus es uzskatīju par nepieciešamiem, ja kāds ari ir vainojams šajā nelaimes gadījumā, tas esmu es. Mēs esam pamatīgi pārskatījuši drošības tehnikas noteikumus. Protams, ir ļoti nepatīkami, ka tā noticis. Protams, jājūt līdzi Kenam un viņa ģimenei. Bet savstarpējiem apvainojumiem te nav vietas.
Naidelmans izslējās un salika rokas aiz muguras.
- Mēs katru dienu būsim pakļauti riskam, - viņš turpināja jau skaļāka balsi. - Visi. Rit kājas varu zaudēt es vai jūs.
Var gadīties vel kas ļaunāks. Risks ir pilnīgi reāls, tā ir daļa mūsu darba. Ja izcelt divus miljardus dolāru no ši applūdinātā kapa būtu vienkārši, tas būtu izdarīts jau pirms daudziem gadiem. Pirms vairākiem gadsimtiem. Mēs šeit esam briesmu dēļ. Un pirmo likteņa triecienu jau esam saņēmuši. Taču mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas mazina musu apņēmību. Pasaulē nav bagātību, kas būtu apslēptas tik prasmīgi un tik viltīgi. Mums jābūt vel prasmīgākiem un viltīgākiem, lai tās atrastu.
Naidelmans piegāja pie tuvāka loga un bridi raudzījās āra. Tad viņš atkal pagriezās.
- Esmu pārliecināts, ka tagad jau gandrīz visi zina šī nelaimes gadījuma detaļas. Kad grupa virzījās salas iekšienē, Kens Fīlds iekrita ar dēļiem pārklātā šahtā, kas izrakta, iespējams, deviņpadsmitā gadsimta vidu. Drošības trose noturēja viņu un neļāva nokrist līdz galam. Taču, velkot viņu ārā, trose aizķērās aiz sapuvušas, izgāzušās stiprinājuma sijas. Tā tika izrauta no vielas, izraisīja iegruvumu un izrāva robu nākamajā šahtā, kas bija pārplūdusi.
Viņš uz mirkli apklusa.
- Mes zinām, kadu mācību esam guvuši. Un, domāju, mēs visi zinām, kādam jābūt mūsu nākamajam solim. Rīt sāksim gatavošanos Ūdens Akas pārbaudēm ar krāsu, lai noteiktu, kur atrodas slepenais tunelis, kas savieno Aku ar jūru. Līdz tam laikam jābūt uzstādītām pirmajām datorsistēmām. Iekams sakam strādāt, jāsamontē sonāru sistēma, seismo- metri, tomogrāfi un protonu magnetometri. Ūdenslīdēju aprīkojumam līdz pulksten trijiem jābūt pārbaudītam un gatavam lietošanai. Un, pats svarīgākais, līdz dienas beigām jabut uzstādītiem sūkņiem, lai tos var pārbaudīt.
Naidelmans pēc kārtas nopētīja katru viru.
- Katrs no jums kā neaizvietojams šīs komandas loceklis algas vieta saņems daļu apslēptās mantas. Jūs zināt, ka veiksmes gadījuma kļūsiet ārkārtīgi bagāti. Var likties, ka četras nedēļās tikt pie tādas bagātības nemaz nav tik slikti… Ja vien nedomā par to, kas notika ar Kenu Rīdu. Ja kads no jums apsver iespēju doties prom, šis ir īstais laiks. Saņemsiet standarta kompensāciju no "Talasas", taču pie apslēptās mantas netiksiet. Nebūs nekādu pārmetumu, nekādu lieku jautājumu. Tikai vēlāk nenāciet pie manis un nesakiet, ka esat pārdomājuši. Mes iesim Iidz galam, lai tur vai kas. Tātad - vārds jums!
Kapteinis piegāja pie skapja un izņēma senlaicīgu rožko- ka saknes pīpi. Tad viņš paņēma kārbu ar Dunhill tabaku, iebēra to pīpē, rūpīgi noblietēja un aizdedzināja ar koka sērkociņu. Tas viss notika apzināti nesteidzīgi, bet klusums, kas valdīja ap galdu, kļuva arvien nomācošāks. Aiz loga mūžīgā Skrandu salas migla bija kļuvusi vēl biezāka un ieskava "Grifu" ar gandrīz juteklisku maigumu.
Beidzot kapteinis atkal pievērsās vīriem un, izputis zilu dumu grīsti, sāka runāt.
- Ļoti labi. Iekams izklistam, gribētu jūs iepazīstināt ar jaunāko ekspedīcijas locekli. - Naidelmans paskatījās uz 1 lecu. - Doktor, cerēju jūs ar galvenajiem speciālistiem iepazīstināt daudz patīkamākos apstākļos. - Viņš ar plašu žestu norādīja uz pārējiem. - Kā jau gandrīz visi zina, tas ir Melins 1 lečs, Skrandu salas īpašnieks un šīs operācijas partneris. Viņš bus mūsu ekspedīcijas mediķis.
Tad Naidelmans pagriezās.
- Doktor Heč, šis ir Kristofers Sendžons, ekspedīcijas vēsturnieks.
Tas bija apaļsejigais vīrs no barkas, ar kuru ITečam gadī- jas saskatīties pirms divām dienām. Viņa galvu ieskāva nepaklausīgu sirmu malu cekuls, savukārt uz saņurcītā tvīda uzvalka bija redzamas vairāku brokastošanu nodevīgās pēdas.
- Kristofers ir ļoti zinošs Elizabetes un Stjuartu laikmeta eksperts, pārzina arī pirātu būšanas un kodu izmantošanu. Bet šis… - Naidelmans norādīja uz nevīžīgu puisi Bermudu šortos, kurš, pārmetis kāju par krēsla paroceni, garlaikoti pētīja savu roku nagus, - …ir Kerijs Vopners, mūsu datorspe- cialists. Kerijs ir lietpratējs datortīklu ierīkošanā un kripto- analīzē. - Naidelmans cieši paskatījās uz. abiem. - Nav vajadzības skaidrot, cik ārkārtīgi svarīgi ir atšifrēt otro žurnālā daļu, īpaši jau tikko notikušās traģēdijas deļ. Makalans vairs neko nedrīkst no mums slēpt.
Naidelmans turpināja iepazīstināšanu.
- Ar mūsu grupas vadītāju Lailu Strīteru tikāties jau vakar. Viņš ir kopā ar mani kopš tiem laikiem, kad kuģojām pa Mekongu. Un, lūk… - viņš norādīja uz neliela auguma skarba un barga izskata sievieti košā apģērbā, - …Sandra Magnusena, "Talasas" galvenā inženiere un tālvadības zon- dēšanas speciāliste. Un galda galā ir Rodžers Renkins, mūsu ģeologs. - Naidelmans norādīja uz plecīgu, parupju, matiem noaugušu vīru, kas sēdēja krēslā, kurš izskatījās pārāk mazs tādam augumam. Vīrietis saskatījās ar liecu, un pasmaidot viņa gaišā bārda sadalījās divās daļas. Rodžers piedūra divus pirkstus pierei.
- Doktore Bontjēra, - Naidelmans turpināja, - mūsu ar- heoloģe un ūdenslīdēju komandas vadītāja, kavējas un ieradīsies tikai vēlu vakara. - Viņš uz mirkli apklusa. - Ja vairs nav jautājumu, tad man viss. Paldies, tiksimies rit no rīta.
Klātesošie jau cēlas kājās, bet Naidelmans apkārt galdam piegāja klāt liecam.
- Sala palika īpašā grupa, kas sagatavos komunikācijas un ierīkos Galveno nometni, - viņš teica. - Medpunkts būs jūsu rīcībā vēl pirms saullēkta.
- Tas ir lieliski, - atbildēja Hečs.
- Jūs, iespējams, vēlaties vairāk uzzināt par šo projektu. Sopēcpusdien varētu tam atvēlēt laiku. Vai varēsiet divos ierasties uz "Cerbera" klaja? - Naidelmana lupas savilkās tikko jaušamā smaidā. - Sakot no rītrīta, izskatās, mēs visi būsim mazliet aizņemti.
11
Divos pēcpusdienā "Žēlabainā Džeina", lēni slīdēdama rāmajā ūdeni, atbrīvojās no pēdējām Skrandu salas miglas dris- kām. Priekšā liecam vidēja "Cerbera" baltās aprises - kuģis bija noenkurots un tā garais gludais korpuss dziļi iegrimis ūdeni. Līdzās ūdenslīnijai Hečs ieraudzīja pietauvošanās lūku, kura slejas slaidais kapteiņa stāvs. Viņš gaidīja ierodamies doktoru.
Izslēdzis motoru, I lečs sagrieza savu kuģi asā leņķī un tuvojās milzīgajam "Cerberam". Tā ēnā valdīja vēsums un miers.
- Jums nu gan maziņš tas kuģītis! - I lečs uzsauca, kad bija apstājies pretim kapteinim. "Cerbera" ēnā "Žēlabainā Džeina" atgādināja rūķīti.
- Lielākais visā "Talasas" flotē, - atbildēja Naidelmans. - Patiesībā tā ir peldoša laboratorija un papildu pētījumu stacija. Uz kuģa ir aprīkojums, ko izkrausim salā. Bet lielie aparāti - elektronu mikroskopi un oglekļa C-14 daļiņu paātrinātāji, piemēram, - paliks uz kuģa.
- Mani ieinteresēja tā harpūna kuģa priekšgalā, - I lečs teica. - Vai tiešām jūs medījat zilos vaļus, kad matroži sāk ciest badu?