stihijām un nejaušas sabradāšanas. Un vidū šim haosam at- radas Pirmā sala - komandpunkts, treileris, kas bija divreiz lielāks par parastajiem un ko rotāja komunikāciju iekārtas un raidītāji.
Nostiprinājis laivu, I lečs sāka lēni rikšot pa dambi un tad pa nelīdzenu taciņu augšup. Nonācis Galvenajā nometne, viņš pagāja garām noliktavas angaram un iegāja saliekamajā mājiņā ar uzrakstu "Medpunkts" - viņš dega nepacietība apskatīt savu jauno biroju. Iekārtojums bija spartisks, taču patīkams - oda pēc finiera, etilspirta un cinkota skārda. Hečs apstaigāja telpu, apbrīnodams jauno ekipējumu - viņš jutās pārsteigts un iepriecināts, ka Naidelmans iegādājies pašu labāko. Medpunkts bija pilnība aprīkots - no aizslēdzamas glabātavas ar atbilstošam iekārtām un zāļu skapīšiem līdz elektrokardiogrāfijas aparātam. Patiesībā tas jau bija pat pārāk labi aprīkots - Hečs ieraudzīja ari kolonoskopu, defib- rilatoru, smalku elektronisko Geigera skaitītāju un dažādus citus, pēc skata dārgus un modernus niekus, kurus viņš re- dzeja pirmo reizi. Saliekama mājiņa patiesība bija lielāka nekā izskatījās no malas. Tajā bija gan priekštelpa, gan apskašu kabinets, gan izolators ar divām gultām. Pašā dziļuma bija neliela istabiņa, kur Hečs varēs pārlaist naktis nemīlīgos laika apstākļos.
Atkal izgājis no mājiņas, Hečs devās uz Pirmo salu - rūpīgi izvairīdamies no grambām un vagām, kas bija palikušas pec smaga aprīkojuma pārvietošanas. Komandpunktā I lečs satika Naidelmanu, Striteru un inženieri Sandru Magnuse- nu - visi bija pārliekušies pāri ekrānam. Magnusena atgādināja sīku, bet aizrautīgu kukainīti, kam seju zilganu darīja gaisma no datora ekrāna. Tajā slīdēja datu rindas, kas atspoguļojas sievietes biezajos briļļu stiklos. Inženiere allaž šķila ļoti aizņemta, un ITeču pārņēma sajūta, ka viņai nepatīk lielākā daļa cilvēku, ārstus ieskaitot.
Naidelmans pacēla galvu un pamāja.
- Datu pārsūtīšana no "Scillas" beigusies pirms vairākām stundām, - viņš paskaidroja. - Tagad beidzam sūkņu darba modelēšanu. - Naidelmans pakāpās sānis, lai Hečs varētu redzēt ekrānu.
MODELĒŠANA PABEIGTA 06:39:45:21 TĀLĀK - REZULTĀTI
================DIAGNOSTIKA================
TOC \o "1-3" \h \z SERVERU TĪKLS OK
CENTRMEZGLA RELEJI OK
SEKTORA RELEJI OK
DATU STRAUMES ANALIZATORS OK
OPERATĪVĀS ATMINAS KONTROLLERS OK
TĀLVADĪBAS VIETNU KONTROLLERS OK
SŪKŅU STĀVOKLIS OK
PLŪSMAS SENSORI OK
AVĀRIJAS PĀRTRAUKŠANA OK
RINDAS ATMINA 305385295 /
PAKETES AIZKAVE .000045
=========KONTROLSUMMAS VERIFIKĀCI|A=========
KONTROLSUMMA NO TĀLVADĪBAS VIETNĒM OK
KONTROLSUMMAS NOVIRZE 00.00000%
NOVIRZE NO SCILLAS 00.15000%
NOVIRZE NO IEPRIEKŠĒJĀ 00.37500% BEIGU REZULTĀTI MODELĒŠANA VEIKSMĪGA
Magnusena sarauca uzacis.
- Vai viss ir kārtībā? - Naidelmans jautāja.
- Jā, - inženiere nopūtās. - Ne. Nu, es nezinu. Dators, šķiet, strādā mazliet bremzēti.
- Paskaidrojiet sikak! - klusi lūdza Naidelmans.
- Tas darbojas gausi, īpaši tad, kad lika testēta avārijas pārtraukšana. Un paskatieties uz tiem novirzes cipariem! Salas tīkls, izskatās, darbojas normāli. Taču te redzamas novirzes no modelēšanas, ko mēs veicām "Cerbera" sistēmā. Un vel lielākas novirzes ir no palaišanas, ko mēs veicām vakar.
- Taču normas robežās?
Magnusena palocīja galvu.
- Acīmredzot tā ir kāda anomālija kontrolsummas algoritmos.
- Tātad jūs pieklājīgi gribat pateikt, ka ir pieļauta "blusa". - Naidelmans pievērsās Striteram. - Kur ir Vopners?
- Guļ uz "Cerbera".
- Modini augšā! - Naidelmans pagriezās pret Heču un ar galvu norādīja uz durvju pusi. Viņi izgaja dūmakainajā sau- lesgaismā.
15
- Gribētu jums kaut ko parādīt, - kapteinis teica.
Negaidīdams atbildi, viņš, ar garajām kājām šķirdams zaļi un atstādams aiz sevis tabakas dūmu mutuļus, savā ierastajā straujajā gaitā devās uz priekšu. Divas reizes viņu apturēja "Talasas" darbinieki, un šķita, ka viņš rāmā mierā precīzi deva instrukcijas vairākos virzienos vienlaikus. Hečs, cik spēka, centās neatpalikt - viņam tik tikko pietika laika pamanīt, kādas izmaiņas notikušas uz salas. Viņi virzījās pa virvēm norobežotu taciņu - tas drošību bija apliecinājuši "Talasas" topogrāfi. Šur un tur pari vecajām bedrēm un citām nedrošām vietām bija uzslieti īsi alumīnija tiltiņi.
- Jauks rīts pastaigai, - Hečs aizelsies noteica.
Naidelmans pasmaidīja.
- Ka jums patika medpunkts?
- Viss atbilstoši labākajām jurnieku tradīcijām: priekšzīmīgā kartībā. Paldies. lajā varētu apkalpot vai veselu ciemu.
- Zināmā mera ta ari būs jadara, - Naidelmans atbildēja.
Taciņa noveda pie salas centrālā paugura nogāzes, kuratradās lielāka daļa seno šahtu. Virs dubļainajām šahtu mutēm slejas vairākas alumīnija platformas un urbjceltņi. Te galvena taka sadalījās vairākās norobežotas taciņās, kas vijās apkārt senajiem rakumiem. Pamājis ar galvu vientuļam topogrāfam, Naidelmans izvēlējās vienu no lielākajām takām. Pēc
minūtes I lečs jau attapās stāvam pie plata cauruma. Ja neskaita divus inženierus, kas cauruma tālākajā gala veica mērījumus ar 1 lečam nepazīstamiem aparātiem, šis šķita tāds pats ka duči pārējo bedru tuvākajā apkārtnē. Pāri tā malai tumsas dzijumā sliecās zāle un krūmi, kas apslēpa sapuvušas sijas galu. Hečs uzmanigi paliecās uz priekšu. Lejā valdīja necaurredzama tumsa. No dziļuma pretī slējās neiedomājami gara, elastīga, ar metālu savienota šļūtene, kas aizvijās pāri dubļainajam laukam rietumu krasta virzienā.
- Jā, bedre, - izdvesa 1 lečs. - Žēl, ka nepaņēmu līdzi piknika grozu un dzejas gramatu.
Naidelmans pasmaidīja, no kabatas izņēma salocītu izdruku no datora un pasniedza ITečam. Uz papīra bija redzamas garas datu slejas ar numuriem līdzās. Viens paris bija izcelts ar dzeltenu flomāsteru: 1690±40.
- Šorīt agri no rīta "Cerbera" laboratorija tika pabeigta pārbaude ar radioaktīvā oglekļa C-14 metodi, - Naidelmans pavēstīja. - Lūk, rezultāti. - Viņš ar pirkstu iebakstīja izceltajiem cipariem.
I lečs paskatījās vēlreiz un tad atdeva papīra lapu atpakaļ kapteinim.
- Un ko tas nozīmē?
- Tā ir īstā, - Naidelmans klusi atbildēja.
Uz īsu bridi iestājās klusums.
- Ūdens Aka? - I lečs sava balsi saklausīja neticību.
Naidelmans palocīja galvu.
Pati īstākā. Koki, kas izmantoti Akas būvniecībā, cirsti apmēram tūkstoš sešsimt deviņdesmitajā gadā. Visās pārejas bedrēs koki datēti no tūkstoš astoņsimta līdz tūkstoš deviņsimt trīsdesmitajam gadam. Nekādu šaubu. Šī ir Ūdens Aka, ko projektējis Makalans un uzbūvējuši Okema komandas viri. - Kapteinis norādīja uz daudz mazāku atveri apmēram trīsdesmit jardu attālumā. - Ja nemaldos, ta ir Bostonas šahta, kas izrakta simt piecdesmit gadus vēlāk. Par to liecina tās pakāpeniskais slīpums.