- Jums tik ātri izdevās atrast īsto Ūdens Aku! - 1 lečs pārsteigts iesaucas. - Kādēļ nevienam citam līdz šim nebija ienācis prātā izmantot radioaktīvā oglekļa metodi?
- Pēdējos izrakumus sala veica jūsu vectēvs četrdesmito gadu beigas. Radioaktīvā oglekļa metodi izgudroja tikai pēc desmit gadiem. Viena no tehnoloģiskajām priekšrocībām, ko mums nāksies izmantot tuvākajās dienās. - Viņš pavēcināja roku pari Akai. - Šodien mēs ķersimies pie Ortankaw izbūves. Visas detaļas jau ir noliktavā, vajag tikai samontēt.
- Orlaņks? - Hečs sarauca pieri.
Naidelmans iesmējās.
- Mēs to uzbūvējām pagājušajā gadā, kad veicām izrakumus Kortu salā. Novērošanas tornis ar stiklotu grīdu, kas uzbūvēts virs milzīga urbjceltņa. Viens no pagājušā gada komandas viriem bija Tolkina fans, un šis nosaukums pielipa. Tornis aprīkots ar vinčām un tālvadības zondešanas iekārtam. Mēs varēsim skatīties rīklē pašam nelabajam - burtiskā un elektroniskā nozīmē.
- Un kam vajadzīga šī šļūtene? - pavaicāja 1 lečs, ar galvu pamadams uz Akas pusi.
- Palikusi pēc šīrīta pārbaudes ar krāsu. Šī šļūtene saistīta ar vairākiem sūkņiem rietumu krastā. - Naidelmans pa- skatījās pulksteni. - Apmēram pēc stundas, kad paisums sasniegs augstako atzīmi, ar šo šļūteni saksim suknēt Ūdens Aka desmit tūkstošus galonu juras ūdens minūtē. Kad straume bus kļuvusi vienmērīga, mēs tai pievienosim speciālu, ļoti košu krasu. Kad ūdens līmenis pazemināsies, sūkņi palīdzēs iepumpēt krāsu Makalana slepenajā tuneli un atpakaļ okeāna. Tā ka mēs nezinām, kurā salas puse iekrasotais ūdens paradisies, novērošanai izmantosim gan "Najadu", gan "Delfīnu". Mums tikai jāierauga, kur parādīsies iekrāsotais ūdens, jāaizsūta turp ūdenslīdēji un jāpiepilda tunelis ar sprāgstvielām. Kad juras ūdens vairs neieplūdīs Aka, mēs to izsūknēsim un nosusināsim. Makalana izgudrotā Aka būs uzvarēta. Piektdien šaja pašā laika mēs jau varēsim nolaisties leja, ģērbušies tikai lietusmēteli un zābakos. Un tad jau rāma gara varēsim izrakt apslēpto mantu.
Hečs pavēra muti un tad, papurinājis galvu, atkal aizvēra to.
- Kas ir? - Naidelmans apjautajās, un viņa seja atplauka jautrs smaids, bet blavajas acīs atmirdzēja austošās saules spožais zelts.
- Nezinu. Viss notiek pārāk ātri.
Naidelmans dziļi ievilka elpu un paskatījās apkārt, kur kūsāt kusaja darbs.
- Jūs pats teicat, - viņš pēc mirkļa atbildēja, - mums nav daudz laika.
Bridi viņi stāvēja klusēdami.
- Labāk iesim atpakaļ, - Naidelmans beidzot ierunājās. - Liku, lai "Najāda" atbrauc jums pakaļ. No tas klaja vare- siet verot krāsu testu.
Abi viri pagriezās un devās uz Galveno nometni.
- Esat izveidojis labu komandu, - piebilda Hečs, vērdamies uz cilvēkiem lejā, pie noliktavas doka, kuri darbojās ar lietišķu precizitāti.
- Jā, - Naidelmans novilka. - Ekscentriski, dažkārt grūti paciešami, taču lieliski cilvēki. Necenšos pulcēt ap sevi lišķus, tas ir pārak bīstami šada biznesā.
- Tas Vopners gan ir savāds puisis. Atgādina riebīgu trīspadsmit gadus vecu puišeli. Vai dažus man pazīstamus ķirurgus. Vai viņš tiešām ir tik labs, kā pats iedomājas?
Naidelmans pasmaidīja.
- Atcerieties skandālu tūkstoš deviņsimt deviņdesmit ol- raja gadā, kad katrs pensionārs, kam bija adrese ar noteiktu Bruklinas pasta indeksu, saņēma sociālās apdrošināšanas čeku, kura summai bija pievienotas divas liekas nulles?
- Ne īpaši.
- Tas bija Kerija darbiņš. Dabūja par to trīs gadus Alen- vudā'". Viņš ļoti sāpīgi to uztver, tādēļ labak izvairīties no cietumnieku jociņiem.
Hečs iesvilpās.
- Jēziņ!
- Viņš ir vienlaikus gan lielisks kriptoanalitiķis, gan urķis. Ja nebūtu to liešsaistes lomu spēļu, no kurām viņš tik ļoti negrib atteikties, Kerijs būtu ideāls speciālists. Nepie- vērsiet viņa uzvedībai pārāk lielu uzmanību. Kerijs ir labs cilvēks.
Viņi jau bija nonākuši pie Galvenas nometnes, un it ka pēc slepena signālā 110 Pirmās salas atskanēja Vopnera kašķīgā balss.
- Tu mani pamodināji tādēļ, ka tevi māc sajūtai Es to programmu pārbaudīju "Scilla" simtiem reižu, un viss darbojās lieliski. Lieliski. Vienkārša programma vienkāršiem cilvēkiem. Vienīgais, ko tā dara, - palaiž tos stulbos pumpjus!
Magnusenas atbildi nomaca "Najādas" motoru rūkoņa - kuteris jau bija nonācis doka galā. 1 lečs aizskrēja pēc sava čemodāniņa un tad uzlēca uz varenā divmotoru kuģa klāja. Netālu stāvēja ari līdzbiedrs - "Delfīns", kas gaidīja Naidel- manu un kam bija jādodas uz tālāko salas sluri.
Hečam bija žēl Strītera, kas kā granīta statuja stāvēja pie "Najādas" stūres ar bezkaisligu izteiksmi sejā. Strīters pa- māja ar galvu un savilka lūpas smaidā - ceredams, ka tas izskatās draudzīgs, - un saņēma pretī tādu pašu sveicienu. Hečs bridi pārlika, vai tik nav ieguvis ienaidnieku, bet tad atmeta šo domu. Strīters šķita profesionālis - un tas bija pats svarīgākais. Ja viņš vel joprojām dusmojās par to, kas notika nelaimes gadījuma laika, tās bija šī speciālista personīgās problēmas.
Tālāk uz kuģa divi ūdenslīdēji pārbaudīja savu aprīkojumu. Krāsa virs ūdens ilgi neturesies, tādēļ, lai atrastu zemūdens tuneli, jārīkojas ātri. Ģeologs Renkins stāvēja blakus Strīteram. Ieraudzījis Heču, viņš plati pasmaidīja un pienāca tuvāk, lai saspiestu doktora roku sava milzīgajā spalvainajā ķetnā.
- Sveicināts, doktor Heč! - Renkins iesaucās, un bārdā atmirdzēja baltu zobu rinda. Viņa garie brūnie mati bija sasieti uz pakauša. - Vecīt, tev nu gan ir brīnišķīga sala!
I lečs dažādus šis piezīmes variantus jau bija dzirdējis no citiem "Talasas" darbiniekiem.
- Nu, tādēļ jau laikam esam šeit sapulcējušies, - viņš smaidīdams atbildēja.
- Ne, nē, es biju domājis 110 ģeoloģiska viedokļa.
- Tiešām? Es allaž biju domājis, ka ta ir tāda pati kā citas. Parasts granīta bluķis okeāna vidū.
Renkins no sava lietusmēteļa kabatas izņēma saujiņu sauso brokastu pārslu.
- Sasodīts, nē! - viņš čāpstinādams izsaucās. - Granīts? Tas taču ir biotīta slāneklis! Ārkārtīgi izmainīts, saplaisājis un sadauzīts. Un ar kori. Traks var paliki, vecīt, traks var palikt!
- Kore?
- Ļoti neparasts ledus laikmeta pakalns, kam vienā puse ir asa smaile, bel otrā nošļaupts. Neviens nezina, ka lādi veidojušies, bet es, ja nebulu mācījies, teiktu…
- Ūdenslīdēji, gatavoties! - rācijā atskanēja Naidelmana balss. - Visiem posteņiem! Pēc kārtas numuriem apstiprināt gatavību!
- Novērošanas stacija, sapratu! - nokliedza Magnusena.
- Datoru stacija, sapratu! - atsaucās Vopners, kurš pat rācijā izklausījas garlaikots un aizkaitināts.
- Novērotājs alfa, sapratu!
- Novērotājs beta, sapratu!
- Novērotājs gamma, sapratu!
- "Najāda", sapratu! - rācija noteica Strīters.
- "Delfīns" apstiprina, - atskanēja Naidelmana balss. - Izejam pozīcijās!
"Najāda" uzņēma ātrumu. Hečs paskatījās pulksteni - astoņi divdesmit. Drīz sāksies plūdmaiņa. Kamēr viņš rosījās ap savu čemodāniņu, no kajītes iznāca divi ūdenslīdēji - viņi par kaut ko smējās. Viens bija vīrietis - garš un slaids, ar melnām ūsām. Tērpies tik pieguļošā ūdenslīdēja tērpā no tik plāna neoprena, ka visas anatomiskās detaļas bija ka uz delnas.