Krasa divsimt deviņdesmit septiņos grādos, simt pēdas 110 krasta, - ziņoja nākamais novērotājs, pārtraukdams jautrās čalas.
- Ko tas nozīmē? - atskanēja Naidelmana balss. - Tu gribi teikt, ka krāsa parādās cita vietā?
- Tieši tā, kaptein!
Visus pārņēma šoks.
- Izskatās, ka mums būs darīšana ar diviem tuneļiem, - noteica Naidelmans. - "Delfīns" lai dodas uz otro vietu!
"Najāda" jau bija tuvu dzeltenās krāsas plankumam, kas mutuļoja pie pašiem rifiem. Strīters samazināja kuģa ātrumu līdz minimumam, un tas saka tukšgaitā riņķot vietā, kur ūdeni nolaidās Bontjēra un Skopati. Hečs nepacietībā piever- sas ekrāniem - plecu pie pleca ar Renkinu. Pirmajos kadros bija tikai dzelteni mutuļi. Tad viss noskaidrojās. Tumšajā rifa pakājē parādījās milzīga plaisa, no kuras kā dūmi plūda ārā krāsviela.
- Le vuila- atskanēja satraukta Bontjeras balss. Attēls mežonīgi šūpojās, jo ūdenslīdēja piepeldēja tuvāk plaisai, iestiprināja klinti nelielu spridzekli un tai galā piepūšamu boju. Tā cēlās augšup, un 1 lečs pari bortam paskatījās bridi, kad virs ūdens parādijas boja ar sīku saules bateriju un antenu pašā galā.
- Iezīmēts! - uzsauca Bontjēra. - Gatavojos izlikt lādiņus.
- Paskat tikai! - noelsa Renkins, skatīdamies te uz ekrānu, te uz sonāru. - Starveidīga lūzuma vieta. Viņiem atlika tikai izrakt tuneli vietā, kur klintīs jau dabiski izveidojušās plaisas. Un tomēr šķiet neiespējami, ka tādu tehnoloģiju izmantojuši septiņpadsmitajā gadsimtā…
- Krasa piecos grādos, deviņdesmit pēdas no krasta, skanēja nakamais paziņojums.
- Esi pārliecināts? - Naidelmana balsī neticība jaucās ar šaubām. - Tātad esam atraduši trešo tuneli. "Najāda", tas ir jūsējais! Novērotāji! Dieva dēļ, turiet savus lūrekļus plankumu virzienā! Gadījumam, ja tie izzudīs ātrāk, nekā mēs tos atradīsim.
Atkal krāsa! Trīssimt trīsdesmit divi grādi, septiņdesmit pēdas no krasta.
Un tad atkal ierunājās pirmais novērotājs: Krāsa parādījusies astoņdesmit piecos grādos, atkārtoju, astoņdesmit piecos grādos, četrdesmit pēdas no krasta.
- Mēs ņemam to, kas ir trīssimt trīsdesmit divos, - noteica Naidelmans, un viņa balsi bija jaušama savāda pieskaņa. - Cik tuneļu tad tas sasodītais arhitekts ir izbūvējis? Strīter, jums, tātad, jātiek galā ar diviem. Lai tavi ūdenslīdēji ceļas augšup, cik airi vien iespējams. Tagad tikai iezīmēsim ieejas tuneļos, bet spridzekļus izliksim vēlāk. Mums palikušas tikai piecas minūtes; pēc tam krāsa jau bus izkliedējusies.
Jau nākamajā mirklī Bontjēra un Skopati bija uz klāja. Strīters, ne vārda neteicis, pagrieza stūri, un, motoram skaļi recot, "Najāda" virzījās uz priekšu. Hečs ieraudzīja vēl vienu dzelteno plankumu, kas mutuļoja virs ūdens. Kuģis atkal sāka riņķot, un Bontjēra un Skopati pārslīdēja par bortu. Drīz parādījās piepūšamā boja. Nirēji uzpeldēja virs ūdens, "Najāda" devās uz. vietu, kur bija parādījies trešais krāsas plankums. Atkal Bontjēra un Skopati ienira, un Hečs pievērsās video ekrānam.
Skopati peldēja pirmais - kolēģes kamerā bija redzams viņa spokainais tēls krāsas mutuļu viduci. Nu viņi atradās dziļāk nekā pirmajās divās reizes. Pēkšņi ekrānā parādījās robainās klintis rifu pakaje un četrstūraina atvere - daudz lielākā neka iepriekšejās caur kuru plūda pēdējās krāsas paliekas.
- Kas tas? - i lečs Bontjēras balsī saklausīja šaubas. - Ser- džio, attends55 !
Pēkšņi rācijā atskanēja Vopnera sauciens.
- Mums ir problēmas, kaptein!
- Kas tad nu? - Naidelmans apjautājās.
- Nezin'. Nāk ziņojumi par kļūdām, taču sistēma apgalvo, ka strādā normāli.
- Pārslēdzies uz rezerves sistēmu.
- Es jau to daru, bet… Pag, tagad centrmezgls… Sasodīts!
- Kas ir? - skarbi noprasīja Naidelmans.
Tanī pašā bridi Hečs saklausīja, ka sūkņi uz salas sāk rīstīties.
- Avārija sistēmā, - paziņoja Vopners.
Pēkšņi atskanēja ass, apslāpēts troksnis no Bontjēras rācijas. Hečs ieskatījās ekrānā - tas bija atslēdzies. Nē, viņš precizēja savu domu, nevis atslēdzies, bet vienkārši melns. Un tad šajā melnumā parādījās sniedziņš, bet drīz vien tas izzuda elektronisko traucējumu jūkli.
- Pie velna, kas te notiek? - Strīters iesaucās, nikni spaidot sakaru pogu. - Bontjēra, vai tu mani dzirdi? Mēs tevi vairs neredzam. Bontjēra!
Skopati parādījās virs ūdens desmit pēdu attalumā no kuģa un izņēma iemuti.
- Bonljeru iesūca tunelī! - viņš izdvesa.
- Kas tur notiek? - Naidelmans uzsauca rācijā.
- Viņš teica, ka Bontjēru iesūca… - Strīters iesāka.
- Nolādēts, dodies viņai pakaļ! - Naidelmana rēciens atbalsojās virs ūdens.
- Bet tā ir droša nāve! - iekliedzās Skopati. - Spēcīga pretstraume, un…
- Strīter, pamet viņam trosi! - pavēlēja kapteinis. - Bet Magnusena lai iedarbina sūkņus bez datoru palīdzības. Tie pārtrauca suknēt, tādēļ arī radās kaut kāda pretstraume.
- jā, ser, - atbildēja Magnusena. - Vīriem nāksies iedarbināt sūkņus ar roku. 13us vajadzīgas vismaz, piecas minūtes.
- Kusties! - stingri, taču negaidīti mierīgi noteica Naidelmans. - Un trijās minūtes.
- Jā, ser.
- Vopner, sakārto beidzot to sistēmu!
- Kaptein, - Vopners iesaka, - diagnostika liecina, ka viss…
- Beidz pļāpāt, - izgrūda Naidelmans, - un sāc strādāt!
Skopati nostiprināja trosi sev ap vidukli un atkal pazuda
zem ūdens.
- šī vieta būs vajadzīga man, - 1 lečs paskaidroja Stnte- ram un, gatavodamies uzņemt pacientu, sāka klāt dvieļus uz klaja.
Strīters rīkojās ar trosi, un Renkins viņam palīdzēja. Pēkšņi trose tika parauta, bet pec tam ta vienmerigi izstiepās.
- Strīter? - atskanēja Naidelmana balss.
- Skopati nokļuvis pretstraume, - paskaidroja Strīters. - Jutu, kā nostiepusies trose.
I lečs blenza ņirbošajā ekrānā - viņu bija pārņēmusi šaušalīga sajuta, ka viņš to jau vienreiz ir piedzīvojis. Šķita, ka arheoloģe pazudusi, izgaisusi tikpat pēkšņi kā…
Viņš dziļi ievilka elpu un novērsās. Kamēr sieviete nav izcelta no ūdens, viņš neko palīdzēt nevar. Neko.
Piepeši no salas atpluda dārdoņa - atkal bija iedarbināti sūkņi.
- Lieliski nostrādāts, - rācijā atskanēja Naidelmana vārdi.
- Trose atslābusi, - paziņoja Strīters.
lēstajās saspringts klusums. Hečs vēroja pēdējos krāsvielās burbulīšus, kas plūda ārā no tuneļa. Un pēkšņi ekrāns atkal palika melns, bet tad viņš skaņas kanala saklausīja elsas. Melnais ekrāns kļuva arvien gaišāks, hdz beidzot - Hečam par atvieglinājumu - taja parādījās zaļganais applūdušā tuneļa ieejas attēls.
- Merile36 , - atskanēja Bontjēras balss, kad viņa izlīda no ieejas un attēls saka mežonīgi šūpoties.
Pec brīža ūdens saka mutuļot. I lečs un Renkins piesteidzas pie kuģa borta un izcēla Bontjēru uz klaja. Tūdaļ para- dijas ari Skopati, kas noņēma Izabellai skābekļa balonus un masku, kamēr I lečs noguldīja viņu uz dvieļiem.
Atvēris muti, Hečs pārbaudīja elpceļus: tīri. Attaisījis ūdenslīdēja tērpu, viņš pielika krūtīm stetoskopu. Elpoja sieviete normāli, nešķita, ka plaušās būtu iekļuvis ūdens, arī sirdsdarbība bija ātra un spēcīga. Doktors pamanīja, ka vēdera rajona tērps ir uzplēsts un cauri sūcās asins strūkliņa.