Выбрать главу

-    Nulles?

-    Nihil importantes. Burtus, kas neko nenozīmē un liek lie­toti, lai sajauktu prātu tiem, kuri vēlētos dokumentu atšifrēt.

Atskaņoja kuģa signāls - dobjš un noslēpumains. I lečs paskalijās pulksteni.

- Desmit, - viņš teica. - Es labāk iešu. Pēc dažām minū­tēm viņi sāks aizsprostot tuneļus un tukšot Ūdens Aku. Lai jums veicas darba ar Keriju!

19

Ejot prom no Galvenās nometnes, Hečs, lēni skrienot, devās augšup pa taciņu uz Ortanku, degdams nepacietībā apskatīt jauno konstrukciju, kas uzbūvēta virs Ūdens Akas četrdesmit astoņu stundu laikā. Vel nenonācis salas visaugstākajā pun­kta, viņš samanīja stikloto novērošanas torni, ko no visām pu­sēm ietvēra šaura platforma. Piegājis tuvāk, viņš ieraudzīja masīvus balstus, kas noturēja torni gandrīz četrdesmit pēdas virs smilšainās zemes. No torņa apakšas nokarājās vinčas un kabeļi, kas stiepās Akas tumsībā. Ak, Dievs, nodomāja 1 lečs, šī celtne noteikti ir redzama ari no cietzemes!

Prāts aiznesa viņu atpakaļ omāru cepšanas festivālā un atsauca atmiņā Kleja un vecā skolotāja vārdus. Hečs zināja, ka profesors savas domas nevienam skaļi neizteiks. Ar Kle- ju bija pavisam citādi. Līdz šim sabiedrība pret "Talasu" bija izturējusies bezgalīgi labvēlīgi; jādara viss iespējamais, lai tā paliktu ari turpmāk. Festivāls vēl nebija beidzies, kad viņš jau paguva aprunāties ar Naidelmanu par iespēju dot darbu Donijam Truitam. Kapteinis nekavējoties iesaistīja viņu rak­šanas brigādē, kura sāks strādāt, tiklīdz Ūdens Aka būs izsūknēta sausa.

Hečs piegāja pie torņa un sāka kāpt augšā pa ārējām kāp­nēm. Skats no novērošanas laukuma šķita brīnišķīgs. Visur-

esošā migla karstajā vasaras saulē bija sadalījusies sīkos ga­baliņos, un tālumā bija redzama tumši violetā kontinenta krasta līnija. Saule okeānā atspīdēja tik spoži, ka ūdens lī­dzinājās izkausētam metālam. Viļņi salas vēja pusē sitās pret rifiem, atstājot ap tiem putas un jūraszāļu kaudzes. Prātā lie­cam ienāca Ruperta Bruka vardi:

Sīkās putu šļakatas dzeltē un šķist, kad viļņi atpakaļ jūra klīst.

Izdzirdējis balsis, viņš pacēla galvu. Novērošanas torņa platformas tālākajā galā viņš ieraudzīja Izabellu Bontjēru, ku­ras ūdenslīdēja tērps saulē mirdzēja. Viņa bija pārliekusies pāri margām, spaidīja ūdeni no matiem un dzīvi sarunājās ar Naidelmanu.

Kad Hečs pienāca, Izabella veltīja viņam platu smaidu.

-    O! Lūk, cilvēks, kas izglāba man dzīvību!

-    Ka savainojums? - Hečs apjautājās.

-     De rien, monsieur Ic docteur."7 Kamēr jūs droši vien vēl skaļi šņācāt, es sešos no rīta jau nodarbojos ar niršanu. Un jūs nemaz nevarat iedomāties, ko es atklāju!

Hečs paskatījās uz. Naidelmanu, kurš, acīm redzami ap­mierināts, māja ar galvu un kūpināja pīpi.

-    Atcerieties tos akmens pamatus, ko todien redzēju oke­ānā dibenā? - Izabella turpināja. - Tie stiepjas gar rifu iek- šejo sienu, apkārt salas dienvidu galam. Šorīt apskatījos, uz kurieni tie ved. Un ir tikai viens izskaidrojums: tie ir senlai­cīgas kesona kameras pamati.

-     Senlaicīga kesona kamera? Kas uzbūvēta apkarl salas galam? Bet kāpēc? - Tiklīdz Hečs bija uzdevis šo jautājumu, viņš saprata, kāda ir atbilde. - Jēzus! - viņš izsaucas.

Bontjēra plati pasmaidīja.

-     Pirāti apkārt dienvidu rifiem uzbūvēja pusapaļu dam­bi. Viņi iegremdēja ūdenī koka palus, kas stiepās no krasta līdz sēklim, un tad atkal atgriezās krasta, izveidojot jūrā tā­du kā stāvkoku žogu. Atradu darvas un pakulu atliekas, ar ko viņi, iespējams, padarīja žogu ūdensnecaurlaidīgu. Tad viņi izsūknēja ūdeni, atklājot juras dibenu, un izraka piecus tuneļus. Pabeiguši viņi vienkārši nojauca dambi un ielaida ūdeni atpakaļ. Iii voilā6S , lamatas izliktas!

-    Jā, - Naidelmans piebalsoja, - ja padomā, tas ir tik acīm redzami. Kā gan citādi viņi bez akvalangiem varēja uzbūvēt zemūdens tuneļus? Makalans bija gan inženieris, gan arhi­tekts. Viņš tika piedalījies Vecā Betersi tilta būvniecībā, tā­tad zināja, ka izmantojamas šādas konstrukcijas. Šaubu nav, - viņš te visu izplānojis līdz vissīkākajai detaļai.

-    Dambis apkārt visam salas galam? - Hečs jautāja. - Tas droši vien ir milzīgs darbs.

-    Jā, milzīgs. Taču ņemiet vērā, ka viņam bija vairāk ne­ka tūkstotis entuziasma pilnu strādnieku. Un viņiem kuģu tilpnēs bija ārkārtīgi lieli ķēžu pumpji. - Atkal atskanēja ku­ģa signāls, un Naidelmans ieskatījās pulkstenī. - Līdz brī­dim, kad tiks saspridzinātas ieejas visos piecos tuneļos, pa­likušas piecpadsmit minūtes. Migla pamazām izklīst, varēsim visu labi redzēt. Nāciet!

Kapteinis mudināja visus doties iekšā Ortankā. Aiz stikliem visapkārt tornim Hečs varēja saskatīt aprīkojuma grēdas un rindā saliktus monitorus. Magnusena un ģeologs Renkins stāvēja pretējos torņa stūros, turpretī divi tehniķi, kurus Hečs nepazina, montēja un pārbaudīja iekārtas. Pie vie­nas sienas atradās neskaitāmi monitori, kuros bija redzamas dažādas vietas uz salas: Vadības centrs, ieeja Akā, ka ari pats Ortanks no iekšienes.

Pati brīnišķīgākā bija milzīga stikla plāksne, kas izklāta grīdas centrā. Hečs pakāpās uz priekšu un ieskatījās Ūdens Akas tumšajā atverē.

-    Skatieties, - Naidelmans teica, nospiedis sviru uz tuvē­jās vadības pults.

Iedegās spēcīga dzīvsudraba loka lampa, un gaisma spī­dēja tieši lejā, tumsa. Aka bija pilna ar ūdeni. Tajā peldēja jūraszāļu kumšķi, bet okeāna garneles, gaismas vilinātas, cē­lās augšup un draiskojās pie pašas ūdens virsmas. Dažas pē­das dziļāk varēja samanīt vecu baļķu gabalus, kas viscaur bija noklāti ar sprogkājvēzīšiem, kuru kolonijas izzuda tum­šajā ūdeni. Liela, ar metālu apdarināta sūkņa šļūtene vijas pa zemi un grima Akā kopā ar pusduci kabeļu un citām pa­līgierīcēm.

-     Briesmoņa rīkle, - drūmi priecādamies, noteica Naidel­mans un pārvilka ar roku pari vadības pullnn, kas bija izvie­totas zem logiem. - Esam aprīkojuši torni ar vismodernāka­jām tālvadības zondešanas iekārtām, superaugsto frekvenču diapazona un X diapazona frekvences sintētiskās diafragmas lejupvērsto radaru. Un visam ir atvēlētā saite ar Galvenās nometnes datoru. - Viņš atkal ieskatījās pulkstenī. - Dok­tore Magnusena, vai ar sakariem viss kārtībā?

-    Jā, kaptein, - atbildēja inženiere, atglauzdama īsos ma­tus. - Visi pieci marķieri uz bojām raida skaidri. Atliek tikai dot signālu.

-    Vopners ir Pirmajā salā?

-    Pirms piecām minūtēm devu viņam signālu. Ja viņa tur vēl nav, tad pavisam drīz bus.

Naidelmans piegāja pie vadības pultīm un ieslēdza rāciju.

-     "Najāda" un "Delfīns", runā Ortanks. Dzirdat?

Kuģi atsaucās.

-     Ieņemiet savas vietas! Pec desmit minūtēm sāksim spri­dzināt.

Hečs piegāja pie loga. Migla bija pārvērtusies tikko jau­šama dūmakā, un bija redzami divi kuģi, kas attālinājās no dambja, lai apstatos norādītajās vietas jūra. Rifu iekšējā da­ļa salas dienvidu galā vidēja piecas bojas, kas iezīmēja tune­ļu izejas. Hečs jau zināja, ka katrs tunelis aizminēts ar vairā- kam mārciņām Semtex6y . Bojām pierikotās antenas gaismā zibināja - tas bija gatavas saņemt signālu sākt spridzināšanu.

-    Pirmā sala, ziņojiet! - Naidelmans teica rācijā.

-     Vopners klausās.

-     Novērošanas sistēmas darbojas?

-    Jā, viss štokos. - Vopners izklausījās nomākts.