- Šadi. - Hečs paspēra soli uz priekšu un paspieda sievietes roku.
- Ak. - Bontjēra lēni palocija galvu, it kā kaut ko apsvērtu. - Skaidrs. - Tad viņa strauji saņēma rokās Heča seju, pievilka sev tik tuvu, lai abu lūpas saskartos.
Kad viņa ar maigu glāstu atlaida rokas, Hečs uz mirkli sajuta ķircinošu Izabellas mēles pieskārienu.
- Bet ta atvadās Martinikā, - viņa nočukstēja. Tad viņa pagriezās pasta kantora virzienā un neatskatījusies nozuda nakti.
24
Nākamajā pēcpusdienā, kad Hečs, saārstējis ūdenslīdēja sastiepto roku, izgāja uz taciņas, lai ietu atpakaļ no piestātnes, no Vopnera būdas puses atskanēja pamatīgs blīkšķis. Hečs, baiļodamies, ka noticis ļaunākais, metas uz Galveno nometni. lāču tā vietā, lai atrastu programmētāju saspiestu zem aparatūras kaudzes, Hečs ieraudzīja saniknotu Vopneru sēžam krēslā un ēdam sviestmaizi, bet pie viņa kājām atradās sadauzīts centrālais procesors.
- Viss kārtībā?
- Nē, - skaļi košļādams, atbildēja Vopners.
- Kas notika?
Hečā pavērās divas lielas skumjas acis.
- Dators gadījās pa kājām, tas arī viss.
Hečs paskatījās apkārt, lai atrastu vietu, kur apsēsties, taču tādas nebija, tādēļ viņš atslīga pret durvju stenderi.
- Pastāstiet!
Vopners iebāza mutē pēdējo gabaliņu maizes un nometa iesaiņojuma papīru uz grīdas.
- Visam beigas.
- Kā to saprast?
- "Haribda". Skrandu salas tikls. - Vopners ar īkšķi norādīja Pirmās salas virzienā.
- Kā tā?
- Mana programma centās atšifrēt to nolāpīto kodēto tekstu. Tai bija uzlikta prioritāte, taču viss tomēr ritēja palēnināti. Un es sāku saņemt paziņojumus par kļūdām, kaut kādus savādus datus. Mēģināju tās pašas rutīnas palaist uz "Scillas", uz "Cerbera" datora, lūr viss darbojās bez problēmām. - Programmētājs saviebies iesmējās.
- Vai ir kāda nojausma, kādēļ tā?
- Jā. Iešāvās prātā lieliska ideja. Veicu šādu lādu diagnostiku. Izrādījās, daži lasāmatmiņas mikrokodi ir pārrakstīti. Tāpat ka toreiz, kad saniķojās sūkņi. Pārrakstīti nejauši, sistemātiskās Furjē paketēs.
- Piedod, es īsti nesaprotu.
- īsāk sakot, tas nav iespējams. Kas te ko nesaprast? Nav vel zināms process, kas tā spēj pārrakstīt lasāmatmiņu. Un, galvenais, tik sistemātiski, matemātiski. - Vopners pieceļas, atvēra durvis skapītim, kas atgādināja ledusskapi morgā, un izņēma vēl vienu sviestmaizi. - Un tas pats notiek ar maniem cietajiem diskiem un magnētoptiskajiem diskiem. Un tas notiek tikai šeit. Ne kabinetā, ne Bruklina. Tikai šeit.
- Bet tu nevari apgalvot, ka tas nav iespējams! Tas ir, tu taču redzēji, ka tas notiek. Tu vienkārši vēl nesaproti, kādēļ.
- Zinu gan! Vainīgs tas Skrandu salas lāsts.
I lečs sāka smieties, taču tūdaļ pamanīja, ka Vopners pat nepasmaida.
Programmētājs atplēsa iepakojumu un nokoda pamatīgu gabalu maizes.
- Jā, jā, zinu! Nosauc man citu iemeslu, un es noticēšu! Taču visiem, kas jebkad ieradušies šajā salā, viss sagājis grīstē. Neizskaidrojama kārtā. Ja tā dziļi paņemam, mes ne ar ko neatšķiramies no pārējiem. Mums vienkārši ir modernākas rotaļlietas.
Hečs nekad vel nebija dzirdējis Vopneru tā runājam.
- Kas tev lēcies?
- Nekas nav lēcies. Mācītājs man visu paskaidroja. Vakar saskrējos ar viņu pasta kantorī.
Tātad Klejs nolēmis runāt ar visiem '"talasas" darbiniekiem, cenšas iepotēt savu indi visos, Hečs domās secinaja, pārsteigts pats par savu dusmu spēku. Ir nu gan uzmācīgs tips! Kadam viņš jai/spiež ka pretīgs augonis!
Viņa domas pārtrauca Sendžona parādīšanās durvis.
- Redz, kur tu esi, - viņš teica Hečam.
Doktors paskatījās uz, viņu. Vēsturnieks bija uzvilcis dīvainu kombināciju - dubļainus Wellington gumijas zābakus, vecu žaketi un gumijotu meteli.
- Kas nolicis? - Hečs jautāja, instinktīvi izsliedamies un gaidīdams, ka uzzinās par vel kādu negadījumu.
- Nekas nopietns, - atbildēja Sendžons, kautrīgi braucīdams savas jūrnieku cepures nagu. - Izabella lūdza, lai aizvedu jūs uz mūsu izrakumu vietu.
- Musu izrakumu vietu?
- Ja. Jus varbūt zināt, ka es palīdzu Izabellai atrakt pirātu apmetnes vietu. - Izabella to, Izabella šito. Hečs atskārta, ka viņu kaitina vēsturnieka familiārā attieksme pret bontjēru.
Sendžons pieversās Vopneram.
- Vai programma pabeidza darbu "Cerbera" datorā?
Vopners palocīja galvu.
- Nekādu kļudu. Taču labak no tā nepalika.
- Tad jau, Kerij, nav citas izejas. Jāmēģina…
- Es nepārrakstišu programmu, lai izmēģinātu to daudz- alfabetu aizvietošanas koda uzlaušanu! - iesaucas Vopners, bērnišķigi iesperdams procesora paliekām uz. grīdas. - Pa- rak liela noņemšanas, bet rezultāta nebūs. Mums jau tā nav laika.
- Pag, - iejaucās I lečs, mēģinādams mazināt saspīlējumu, iekams tas vēl nav nobriedis. - Sendžons man reiz stāstīja par to daudzalfabētu aizvietošanas kodu.
- Viņš vienkārši velti dzesēja muti, - Vopners norūca. - Tie nebija populāri līdz pat deviņpadsmitā gadsimta beigām. Tika uzskatīts, ka, izmantojot šos kodus, ir pārāk viegli kļūdīties un pārak ilgi jāķēpajas. Turklāt, kur Makalans bulu glabājis savas šifrēšanas tabulas? Viņš taču nespētu iemācīties no galvas simtiem zīmju kombināciju!
1 lečs nopūtas.
- Es neko daudz par kodiem nezinu, taču šo to zinu par cilvēka dabu. Ko kapteiņa Naidelmana teikta esmu sapratis, ka Makalans bijis īsts sapņotājs. Mēs zinām, ka teksta vidu viņš mainījis šifru, lai saglabātu to noslēpumā…
- Tātad būtu loģiski, ka viņš izvēlējies daudz sarežģītāku kodu, - 1 leču pārtrauca Sendžons.
- Tas taču ir skaidrs, muļķi, - Vopners izgrūda. - Ko, tavuprāt, mēs pēdējo divu nedēļu laikā esam centušies uzlauzt?
- Jus varat uz mirkli apklust? - Hečs neatlaidās. - Mēs zinām ari to, ka Makalans izvēlējās šifru, kurā izmantoti tikai cipari.
- Nu un?
- Tātad Makalans nebija tikai sapņotājs, bet ari pragma- tiķis. Tu mēģini šo otro kodu atrisināt kā tehnisku problēmu. Bet ja nu tas ir kaut kas vairak? Vai varētu but kāds īpašs iemesls, kādēļ Makalans jaunajā šifrā izmantoja tikai ciparus?
Pēkšņi iestājas klusums - programmētājs un vēsturnieks iegrima domās.
- Nē, - pēc brīža noteica Vopners.
- Jā! - iekliedzās Sendžons un uzsita knipi. - Viņš izmantoja ciparus, lai apslēptu kodu tabulas!
- Ko tu ar to gribi teikt? - norūca Vopners.
- Klausies! Makalans soļoja pa priekšu savam laikmetam. Viņš zināja, ka daudzalfabētu aizvietošanas kodu ir visgrūtāk uzlauzt. Taču, lai to izmantotu, viņam bija vajadzīgas vairākas kodu tabulas, ne tikai viena. Taču viņš nedrīkstēja atļauties glabāt neskaitāmas alfabētu tabulas, kuras kāds nejauši varēja atrast. Tādēļ viņš izmantoja ciparus! Viņš bija arhitekts un inženieris. Tas, ka viņam apkārt bija papīri ar cipariem, neradītu nekādas aizdomas. Matemātiskas tabulas, plāni, vienādojumi hidraulikā - visu to varēja izmantot, lai apslēptu koda tabulu, turklāt ta, ka neviens neko neuzminētu.
Sendžons runāja satraukti, taču skaidri, viņa vaigi bija pietvīkuši - neko tādu Hečs agrāk nebija piedzīvojis. Ari Vopners to pamanīja. Viņš paliecās uz priekšu - viņš bija aizmirsis par saldējumu, kas kusa, veidojot brūngani baltu peļķīti uz rakstāmgalda.