- Tajā kaut kas varētu būt, Kris, veco zen, - viņš nomurmināja. - Es nesaku, ka ir, bet varētu būt. - Vopners pavilka sev tuvāk tastatūru. - Teikšu, lūk, ko. Es pārprogrammēšu "Cerbera" datoru, lai atklāti mēģinātu uzlauzt šo kodu. Bet tagad, puiši, atstājiet mani vienu, ja? Man daudz darba.
Hečs no būdas izgāja tūdaļ aiz Sendžona. Ara smidzināja. Tā bija viena no tām jaunanglijai raksturīgajām dienām, kad mitrums šķita rodamies no tīra gaisa.
- Esmu jums pateicību parādā, - vēsturnieks noteica, likdams galvā cepuri. - Tā bija lieliska ideja. Turklāt manī viņš nekad nebūtu klausījies. Es jau domāju, ka nāksies šajā liela iesaistīt kapteini.
- Nezinu, vai tiešām paveicu kaut ko lietderīgu, bet bija prieks palīdzēt. - Hečs uz mirkli apklusa. - Jūs teicāt, ka Izabella mani meklējusi?
Sendžons pamāja ar galvu.
- Viņa teica, ka salas tālākajā gala jus gaida kāds pacients.
1 lečs satrūkās.
- Pacients? Kādēļ uzreiz neteicāt?
- Nav jau steidzama lieta, - atbildēja Sendžons un zinīgi pasmaidīja. - Jā, es to noteikti nesauktu par steidzamu.
25
Kad viņi bija uzkāpuši augstienē, Hečs paskatijas dienvidu virzienā. Kesons bija pabeigts, un Strilera komanda strādāja pie masīviem sūkņiem, kas bija izvietoti rindā pie rietumu krasta - tos vajadzēja salabot pēc nesenās avārijas un sagatavot rītdien paredzētajiem darbiem. Turpat netālu slējās pelēkās un neskaidrās Ortanka aprises - neonzajā gaisma no novērošanas torņa kliedēja apkārtējo miglu. Hečs manīja, ka torņa iekšiene kāds kustas.
Viņi bija nonākuši salas virsotne un nu pa dubļainu taciņu, kas meta cilpas apkārt īpaši cieši izvietotam pamestam šahtām, kāpa lejup pa rietumu nogāzi. Izrakumu vieta pletās lēzenā pļavā aiz stāvās kraujas austrumu krastā. Pļavas tālākajā galā uz dzelzsbetona bloku platformas atradās pārvietojama noliktava. Augstā zāle tas priekšā bija nomīdīta. Apmēram akrs zemes ar baltām auklām bija sadalīts kvadrātos, tas tagad atgādināja milzīgu šaha galdiņu. Apkārt mētājās vairāki milzīgi brezenta gabali. Dažviet kvadrātmetru lielajos laukumos jau bija noņemta zaļā virskārta, zem kuras atklājas rūsgana augsne, kas stipri kontrastēja ar miklo zāli. Bontjēra un vairāki palīgi bija sapulcējušies pie viena kvadrāta - viņu slapjie lietusmēteļi spīdēja. Cits ekskavators ņēma nost velēnu blakus esošajā kvadratā. Aiz izrakumu vietas bija izvietoti vairāki milzīgi oranži
marķieri. Ideala vieta pirātu apmetnei, nodomāja 1 lečs. Nav redzama ne no juras, ne cietzemes.
Simts jardu attāluma, neiedomājamā leņķi sasveries uz nelīdzenās virsmas, bija novietots visurgājējs, kam piekabināts milzīgs pelēks treilers. Aiz ta vidēja trīsriteņu ratos saliktas augstas iekārtas. Pie vienas, ceļos noslidzis, tupēja Renkins - gatavoja vinču, lai ieceltu iekārtu atpakaļ treilerā.
- Kur tad uzradās šis rotaļlietas? - 1 lečs jautāja, ar galvu pamājis uz iekārtu pusi.
Renkins plati pasmaidīja.
- No "Cerbera", vecīt, no kurienes gan vēl? 'Pornogrāfiskie detektori.
- Kas?
Smaids kļuva vēl platāks.
- Nu, zemvirsmas zondēšanas sensori, - ģeologs saka skaidrot, rādot uz dažādām iekārtas daļām. - Te ir zemvirsmas zondēšanas radars jeb ģeoradars. Lieliska objektu vai, teiksim, slāņu rezolūcija pat vairāk nekā desmit pedu dziļumā. Atkarība no viļņu garuma. Blakus ir infrasarkanais iz- starotajs, kas lieliski noder smiltis, taču tam ir relatīvi zems piesātinājums. Bet te…
- Labi, labi, es sapratu, - Hečs iesmējās. - Tas viss ir nemetālu objektiem, vai ne?
- Tieši tā. Pat prātā neienāca, ka izdosies reiz izmantot kadu no šim mantiņām. Izabella gandrīz jau viena pati noplūca visus laurus. - Renkins norādīja uz. oranžajiem marķieriem. - Redzi, es šo to atradu, bet viņa jau pieķērusies bagātakajai vietai.
ITečs atvadījās un rikšiem metās pakaļ Sendžonam. Kad viņi piegāja pie izrakumu vietas, Bontjēra pameta palīgu grupu un steidzās pretim, pa ceļam bazdama cērti aiz. jostas un slaucīdama netīrās rokas biksēs. Viņas mati bija sasieti astē, bet seja un iedegušas rokas atkal nosmērētas ar dubļiem.
- Es atradu doktoru, - kaunīgi pasmaidījis, paskaidroja Sendžons, lai ari tas bija acīm redzams.
- Paldies, Christophe.
Hečs saka prātot, ko varētu nozīmēt šis kaunīgais smaids. Sendžons taču nebūs kļuvis par kārtējo Bontjēras šarma upuri? Bet diez vai ir vēl kads iemesls, kādēļ cilvēks labprātīgi atrautos no savam grāmatām, lai lietainā laikā rakņātos dubļos.
- Nāc, - Bontjēra satvēra Heča roku un vilka viņu tuvāk bedres malai. - Malā! - viņa draudzīgi uzsauca strādniekiem, - doktors atnācis! Laidiet!
- Kas tas? - Hečs pārsteigts jautāja, pievērsis skatienu netīri brūnam galvaskausam, kas vidēja ara no dubļiem, un kaut kam, kas līdzinājās divām kājām un senu kaulu kaudzei.
- Pirata kaps, - Bontjēra triumfējoši paziņoja. - Lec iekšā! Tikai neuzkāp virsū.
- Tad šis ir tas pacients, - noteica 1 lečs, lēni kāpdams iekšā atraktajā kvadrātā. Viņš bridi ieinteresēts nopētīja galvaskausu, tad pievērsās citiem kauliem. - Vai, drīzāk, pacienti.
- Pardon?
Hečs pacēla acis.
- Var jau būt, ka šim pirātam bijušas divas labās kājas, taču es sliecos domāt, ka te ir divu cilvēku skeleti.
- Divu? Tas ir vachement bien\w - iesaucās Bontjēra un sasita plaukstas.
- Vai viņi nogalināti? - I lečs jautāja.
- Monsieur le docteur, tas ir jūsu lauciņš.
Hečs pietupās un uzmanīgak nopētīja kaulus. Uz tuvāka iegurņa kaula atradās vara sprādze, ap kruškurvja paliekām, kur bija redzama zelta lentite, izkaisītas vairākas vara pogas. I lečs uzsita galvaskausam - viegli un uzmanigi, lai neizkustinātu 110 vielas. Tas bija pagriezts uz sāniem, mute vaļā. Nekādu acīmredzamu patoloģiju: ne musketes ložu caurumu, ne salauztu kaulu, ne cirstu brūču vai citu vardarbības pazīmju. Noteikt, kādēļ miris pirāts, nebija iespējams - vismaz līdz bridim, kad izrakumi būs pabeigti un kauli no kapa izcelti. No otras puses, bija skaidrs, ka līķis apglabāts steiga, burtiski iemests kapā - rokas atmestas katra uz savu pusi, galva pagriezta un kājas saliektas. Bridi l lečs apsvēra, vai otra skeleta paliekas atrodas apakšā. Bet tad pēkšņi viņa uzmanību piesaistīja zeltains spīdums līdzās vienai kājai.
- Kas tas? - viņš skaļi jautāja.
Pie lielā Iielakaula, pa pusei ierakta zemē, atradās zelta monētu kaudzīte un milzīgs dārgakmens. No tiem tikai daļēji bija notraukta augsnes kārta - tādejādi monētas turējās in situ*.
Bontjēra dzidri iesmējās.
- Jau gaidīju, kad tu to beidzot ieraudzīsi. Domāju, šim džentlmenim zābakā bijis maisiņš ar naudu. Starp citu, mēs ar Christophe esam identificējuši visas. Zelta mohuraw no Indijas, divas angļu ginejās, franču luidors un četri portugāļu kruzado. Visi datējami pirms tūkstoš sešsimt deviņdesmit ceturtā gada. Bet akmens ir smaragds, iespējams, inku smaragds no Peru, iestrādāts ietvarā, kas atgādina jaguara galvu. Droši vien uzberzis pirātam pamatīgu tulznu!
- Tātad beidzot, - noelsas Hečs. - Pirmā Edvarda Okema apslēptās mantas daļa.
- Jā, - jau atturīgāk atbildēja arheoloģe. - Nu tas ir fakts.