- Šodien acīmredzot būs daudz ko ziņot, - viņš iesāka, skatīdamies uz klātesošajiem. - Doktore Magnusena, sāksim ar jums.
- Sūkņi ir kartība un gatavi darbam, kaptein, - inženiere atbildēja. - Vairākās otršķirīgajās šahtās esam izvietojuši papildu sensorus, tāpat ari kesonā, lai varētu noverot ūdens līmeni sūknēšanas laika.
Naidelmans palocīja galvu un pievērsa savu stingro, nepacietīgo skatienu nākamajam.
- Strītera kungs?
- Kesons pabeigts. Visas stabilitātes un struktūras viengabalainības pārbaudes devušas pozitīvu rezultātu. Āķis ir vieta, un racēju komanda uz "Cerbera" gaida tālākus norādījumus.
- Lieliski. - Naidelmans paskatījās uz vēsturnieku un programmētāju. - Jums, kungi, noteikti ir informācija no mazliet citas jomas.
- Bez šaubām, - atsaucās Sendžons. - Ka…
- Ļauj labāk man, Kris, bērniņ, - iejaucās Vopners. - Mes esam uzlauzuši otrās teksta daļas kodu.
Klātesošie skaļi ievilka elpu. Hečs paliecās uz priekšu un neapzināti sažņaudza pirkstos krēsla paroceņus.
- Un kas lur rakstīts? - noprasīja Bontjēra.
Vopners pacēla rokas.
- Es teicu, ka mēs to uzlauzām. Es neteicu, ka mēs to atšifrējām. Atklājām dažas burtu kombinācijas, kas atkārtojas, sagatavojām tabulu un atšifrējām pietiekami daudz vārdu, kas sakrīt ar žurnāla pirmo daļu, lai zinātu, ka esam uz pareizā ceļa.
- Un viss? - Bontjēra atkrita krēslā.
- Ko nozīmē un īriss?! - Vopners izbrīnīts iesaucās. - Tas taču ir viss, kas vajadzīgs! Mēs zinām, kas tas par kodu: daudzalfabetu aizvietošanas kods, kura izmantoti pieci līdz piecpadsmit šifrēšanas alfabēti. Tiklīdz zināsim īsto daudzumu, atliks tikai pagaidīt, kamēr dators pabeigs savu darbiņu. Izmantojot iespējamo vārdu metodi, mēs uzzināsim jau pēc dažām stundām.
- Daudzalfabetu aizvietošanas kods, - I lečs atkārtoja.
- Kristofers jau no paša sākuma teica, ka izmantots tieši tas, vai ne?
Pec šiem vārdiem Hečs saņēma pateicības pilnu skatienu no Sendžona un niknu zibsni no Vopnera.
Naidelmans palocīja galvu.
- Un kā ar kāpņu programmām?
- Esmu pabeidzis simulāciju uz "Cerbera" datora, - Vopners paskaidroja, atmezdams atpakaļ mīkstu malu cirtu.
- Viss kā pa sviestu. - Un tad viņš zīmīgi piebilda: - Protams, Aka es to vēl neesmu pārbaudījis.
- Ļoti labi. - Naidelmans piecēlās, piegāja pie loga un pagriežas pret pārējiem. - Nedomāju, ka varu vēl kaut ko piebilst. Viss sagatavots. Desmitos nulle nulle mēs iedarbināsim sūkņus un nosusināsim Ūdens Aku. Strītera kungs, jūs turpināsiet uzmanīt kesonu. Tiklīdz rodas problēmas, ziņojiet mums! "N'ajādu" un "Delfīnu" katram gadījumam turiet tuvumā. Vopnera kungs, jūs novērosiet situāciju 110 Pirmās salas un pabeigsiet kāpņu programmas pārbaudi. Doktore Magnusena no Ortanka vadīs sūknēšanas procesu. - Viņš paspēra soli tuvāk galdam. - Ja viss noritēs saskaņa ar plānu, Aka bus sausa jau rit pēcpusdienā. Tad mūsu cilvēki izvāks no Akas pašus lielākos šķēršļus un ievietos kāpnes. Un nākamajā rītā pirmo reizi nokāpsim Akā.
Viņa balss apsīka un acis pievērsās te vienam, te otram no klātesošajiem.
- Nav vajadzības atgādināt, ka ari nosusināta Aka būs ārkārtīgi bīstama vieta. Patiesībā ūdens izsūknēšana radis vēl lielāku spiedienu uz koka konstrukcijām. Kamēr nebūsim tās nostiprinājuši ar titāna sijām, var gadīties nogruvumi vai nobrukumi. Vispirms lejā nolaidīsim nelielu izlūkošanas grupu, kas uz svarīgākajām koka sijām izvietos pjezoelek- triskos sprieguma sensorus. Tiklīdz sensori būs vietā, Kerijs no Pirmās salas ar tālvadības palīdzību tos kalibres. Ja pēkšņi kaut kur palielināsies spriegums - tas būs signāls, ka iespējams nogruvums, - sensori mūs brīdinās. Sensori būs pieslēgti tiklam, tatad signālu mēs saņemsim nekavējoties. Tiklīdz tos uzliksim, varēsim sūtīt grupas, kas sāks kartografēšanu. - Naidelmans ar rokām atspiedās pret galdu. - Es ilgi domāju, ko iekļaut pirmajā grupā, taču beigās izrādījās, ka tur vispār nav ko domāt. Tajā būs trīs cilvēki: doktore Bontjēra, doktors Hečs un es. Doktores Bontjēras pieredze arheoloģija, zināšanas par augsnes analīzi un pirātu konstrukcijām bus nenovērtējamas, uzsakot Akas izpēti. Doktors Hečs vajadzīgs, ja neparedzēti rastos vajadzība pēc neatliekamas medicīniskās palīdzības. Bet par trešo grupas locekli runājot, es vienkārši izmantoju kapteiņa privilēģiju. - Šos vārdus izrunājot, viņa acis iemirdzējās. - Es zinu, ka lielāka daļa, ja ne visi jūs, gribētu redzēt to, kas gaida mūs. Es to tiešām saprotu. Ticiet man, pienāks diena, kad ikvienam no jums bus iespēja iepazīties - ļoti tuvu iepazīties - ar Makalana radīto konstrukciju. - Viņš izslējās. - Vēl kadi jauta- jumi?
Stūres mājā valdīja klusums. Kapteinis palocīja galvu.
- Tādā gadījumā, kungi, ķersimies pie darba!
27
Nākamajā pēcpusdienā Hečs no salas devās prom pacilātā noskaņojumā. Sūkņi visu iepriekšējo dienu un nakti bija pukšķinājuši nevainojami, izsūknēdami no Akas miljoniem galo- nu brūngana ūdens, pa caurulēm aizdzīdami to pari visai salai un izspļaudami atpakaļ okeānā. Pēc trīsdesmit stundām šļūtenē beidzot bija iesūktas sanesas no paša Ūdens Akas dibena - no simt četrdesmit pedu dziļuma.
Hečs saspringti gaidīja savā medpunklā, taču piecos saņēma ziņu, ka spēcīgs paisums sācies un pagājis, taču Aka juras ūdens nav ieplūdis. lād sekoja nemierīga iekšējo struk- tūru novērošana - sijas vaidēja, krakšķēja un sēdās zem smagās nastas. Seismiskie sensori reģistrēja dažus nogruvumus - sānu tuneļos un bedrēs, ne galvenajā šahtā. Pēc dažām stundām šķita, ka lielāka daļa stabilizācijas procesa ir pabeigta. Kesons bija izturējis. Tagad komanda bija ķērusies pie magnetizētā aķa, lai izvilktu atlūzas, kas gadsimtu gaita sakritušas Ūdens Akā uz neskaitāmajām šķerssijām un baļķiem.
Izmetis sava kuģīša enkuru Stormheivena, Hečs iegriezās kooperatīvā, lai sagādātu laša fileju. Tad, ļaudamies pēkšņam impulsam, viņš nobrauca astoņas jūdzes līdz Sautportai. Braukdams pa seno piekrastes autostrādi - 1A šoseju -, viņš zili violetajās vakara debesīs četrdesmit grādu leņķi virs horizonta ievēroja bali dzeltenas drūmas zibens šautras. Tālu dienvidos aiz Monheganas salas trīsdesmit tūkstošu pēdu augstumā debesis šķēla pamatīgs pērkons - ta teraudkrāsas pamats burtiski elektrizējās un mirdzēja. Tipiska vasaras lietusgāze - spēcīgas lietavas un, iespējams, zibeņošana, taču ne tik stipra, lai izraisītu jūrā vētru.
Sautportas pārtikas preču veikalā, kurā pēc Kembridžas standartiem bija visai maza izvēle, varēja atrast daudzas lietas, kuras nesameklēt Bada veikaliņā. Izkāpis no sava jaguārā, Hečs steigšus nopētīja ielu - nebūtu labi, ja kads viņu šeit pamanītu un pec tam par šādu nodevību izstāstītu Badam. I lečs pasmaidīja pats par sevi - cik sveša šāda mazpilsētas loģika šķistu, piemēram, Bostonas iedzimtajam.
Parradies mājās, Hečs uzvārija sev kafiju, pagatavoja lasi ar citronu, dillēm un sparģeļiem un tad uzputoja majonēzi ar kariju un mārrutkiem. Lielāko daļu ēdamistabas galda klāja milzīgs zaļa brezenta gabals. Viņš atbrīvoja sev vietu galda tālākajā stūri un apsēdās, lai pavakariņotu un palasītu Stormhaven Gazette. Iepriecināts un tajā pašā laika apbēdināts, viņš konstatēja, ka par izrakumiem Skrandu salā rakstīts tikai otrajā lappusē. Pirmā pilnībā bija atvēlēta Omāru cepšanas festivālam un Ziemeļamerikas alnim, kas bija ieklīdis noliktavās aiz Kaja Estensona saimniecības preču veikala, sācis trakot, hdz to notvēra mežniecības darbinieki. Rakstā par izrakumiem bija pieminēts milzīgs progress par spīti dažiem negaidītiem kavēkļiem un noradīts, ka cilvēks, kurš guvis traumu iepriekšējās nedēļas nelaimes gadījumā, veseļojas savas mājas. Kā Hečs bija lūdzis, viņa vārds laikraksta slejās neparādījās.