Pabeidzis vakariņot, viņš ielika traukus izlietnē un uzlēja tiem ūdeni. Tad viņš atgriezās ēdamistabā pie milzīgā zaļa brezenta gabala. Malkodams jau nākamo tasīti kafijas, I lečs parava nost brezentu - zem tā atradās mazāks audekla gabals, uz kura gulēja abi iepriekšējā dienā izraktie skeleti. Viņš no satriecoši lielās masu kapa kaulu kaudzes bija izvēlējies, pec paša domām, vispilnīgākos un raksturīgākos skeletus, pārvedis mājās, lai, neviena netraucēts, varētu tos izpētīt.
Kauli bija tīri un cieti, tos klaja gaišbrūni plankumiņi - salas augsne ar augstu dzelzs saturu. Mājas sausajā gaisa tikko jaušami oda pēc sastāvējušās zemes. 1 lečs atkāpās vienu soli, iesprieda rokas sānos un uzmanīgi nopētīja gan skeletus, gan žēli aizkustinošo pogu, sprādzīšu un zābaku naglu kolekciju, kas bija atrasta līdzas skeletiem. Uz viena skeleta pirksta atrada gredzenu - zelta riņķiti ar neslīpētu granāta akmentiņu, kura vērtība bija vairak vēsturiska nekā jebkādā cita. Hečs paņēma to un mēģināja uzvilkt savā mazajā pirkstiņā - derēja. Viņš atstāja gredzenu pirkstā - šī saikne ar sen mirušo pirātu dīvainā kārtā priecēja.
Pļavā aiz. atvērtajiem logiem valdija vasaras krēsla, un vardes dzirnavu dīķī bija sākušās ikvakara kurkstēšanu. Hečs izvilka nelielu piezīmju grāmatiņu, lappuses kreisajā puse uzrakstīja Pirāts A, bet labajā - Pirāts B. Tad viņš abus vārdus nosvītroja un aizvietoja ar Melnā Bārda un Kapteinis Kids. Tā viņi šķita cilvēcīgāki. Zem abiem virsrakstiem viņš saka pierakstīt savus pirmos iespaidus.
Pirmām kārtām I lečs noteica abu skeletu dzimumu. Viņš zinaja, ka astoņpadsmitajā gadsimta bija daudz vairak pirātu sieviešu, neka uzskatīja vidusmēra cilvēks. Abi bija vīrieši. Abiem gandrīz nebija zobu - tas pats sakāms ari par pārējiem skeletiem šaja masu kapa. Hečs paņēma rokā atsevišķi nolikto apakšžokli un apskatīja to ar palielināmo stiklu. Bija redzamas brūces, kas Iiecinaja, ka smaganas bijušas bojātas, - vietām kauls kļuvis pavisam plāns. Acīmredzot noēsts. Daži palikušie zobi uzrādīja pārsteidzošu palaloģiju: dentoblasta slānis atdalījies no dentina. Hečs nolika apakšžokli un sāka prātot, kas bijis šādas patoloģijas cēlonis: slimība, bads vai vienkārša higiēnas neievērošana.
Tad viņš pašūpoja roka galvaskausu no pirāta, ko bija nosaucis par Melno Bārdu, un, satvēris kā Joriku, uzmanīgi nopētīja. Melnas Bārdas vienīgais palikušais priekšzobs bija visai plats - tas liecināja, ka cilvēks bijis no Austrumāzijas vai indiānis. Hečs nolika galvaskausu un turpinaja izpēti. Otrs pirāts - Kids - savulaik lauzis kaju: kaula malas līdzās lūzuma vietai bija noberztas un pārkaļķojušās, turklāt kauls nebija kārtīgi saaudzis. Visticamāk, staigājot klibojis un cietis neželīgas sāpes. Dzīvs būdams, Kids diez vai bijis miermīlīgs pirāts. Vel viens dziļš ievainojums bija redzams uz atslēgas kaula. Cirtiens nr zobenu? domās sprieda I lečs.
Abi pirāti, visticamāk, bijuši apmēram četrdesmit gadus veci. Ja Melnā Bārda bija aziāts, kapteinis Kids varēja but eiropietis. Hečs nolēma vēlāk pajautai Sendžonam, vai ir kaut kas zināms par to, kādu rasu pārstāvji bijuši Okema komandā.
Hečs, iegrimis domās, apgāja apkart galdam, tad paņēma augšstilba kaulu. Tas šķita viegls un trausls. Viņš to salieca, un - lavu pārsteigumu! - kauls sašķīda pirkstos ka sauss zariņš. Hečs nopētīja lūzuma vietas. Tipisks osteopo- rozes gadījums, nevis parastas trūdēšanas sekas. Apskatot luvāk otra skeleta kaulus, Hečs atrada tos pašus simptomus.
Pirāti bija pārāk jauni, lai ciestu 110 šis geronloloģiskās slimības. Tātad tas varēja but sliktas pārtikas vai slimības sekas. Bet kādas slimības? I lečs apsvēra vairāku iespējamo slimību simptomus - diagnosticēšanas aparāts stradāja ar pilnu jaudu - un pēkšņi atplauka platā smaidā.
Hečs piegāja pie grāmatplaukta un paķēra apdriskātu I la- risona grāmatu Principles of Internai Medicinev5 . Pāršķirstījis alfabētisko rādītāju, viņš atrada meklēto un aši uzšķīra vajadzīgo lappusi. Nodaļa bija par cingu: Scorbutus (C vitamīna trukums). Ja, tieši tadi simptomi: zobu izkrišana, osteo- poroze, atjaunošanas procesu palēnināšanās, pat vecu retu atvēršanās.
Viņš aizvēra gramatu un nolika atpakaļ plauktā. Noslēpums atklats. Tagad cinga pasaulē visai reti sastopama. Pat nabadzīgākajās trešās pasaules valstis, kur I lečs bija strādājis, audzēja svaigus augļus un dārzeņus, un viņam nebija nācies saskarties ar šo slimību. Juzdams neparastu apmierinājumu, viņš atkal piegāja pie galda.
Atskanēja durvju zvans. Nolādēts, viņš domas nosodījās un, steigšus pārklājis skeletus ar audeklu, iegāja dzīvojamajā istaba. Dzīvošanai mazpilsētā bija viens trūkums - neviens pat neiedomājās piezvanīt, iekams ierasties ciemos, ja kāds ieraudzīs ēdamistabas galdu, kas nokrauts ar seniem skeletiem, nevis sudrablietām, I lečs nodomāja, pie laba gala tas nenovedīs.
Piegājis pie durvīm un paraudzījies arā pa logu, I lečs izbrīnījās - tur stāvēja sakumpušais profesors Orvils Horns. Vecais virs gaidīja, atspiedies uz spieķa, un sirmie mati bija tā izspūruši, it kā viņš tikko būtu pieskāries van de Grāfa ģeneratora .
- O, šausmīgais doktors Hečs! - profesors iesaucās, tiklīdz durvis atveras. - Gāju garām un ieraudzīju, ka šajā jūsu senajā mauzoleja deg gaisma. - Kamēr Horns runāja, viņa mazas mirdzošās ačteles nerimtīgi šaudījās apkārt. - Iedomājos, ka tu droši vien esi ieslēdzies pagraba un šķērd līķus. Ciemā, zini, pazudušas dažas jaunavas, un ļaudis sākuši uztraukties. - Vecā vira skatiens apstājās pie lielā brezenta gabala uz ēdamistabas galda. - Ei! Un kas tad tas?
- Pirātu skeleti, - plati smaidīdams, atbildēja Ilečs. - jus taču gribējāt dāvaniņu, vai ne? Tātad, daudz laimes dzimšanas dienā!
Profesora acis sajūsmā spoži iemirdzējās, un viņš, pat ne- palūdzis atļauju, iegāja istabā.
- Brīnišķīgi! - viņš iesaucās. - Redzu, ka aizdomas bija pamatotas. Kur tu tos dabūji?
- "Talasas" arheoloģe pirms pāris dienām atraka pirātu apmetnes vietu Skrandu salā, - Hečs paskaidroja, vedinādams veco viru ēdamistabā. - Viņi atrada masu kapu. Nolēmu pārīti paņemt sev, lai mēģinātu noteikt nāves cēloni.
Profesora kuplas uzacis izbrīna izliecās. Hečs pacēla brezenta malu, un viņa viesis ieinteresēts paliecās uz priekšu, ar spieķi pabikstīdams vairākus kaulus.
- Domāju, ka esmu uzminējis, kādēļ viņi gājuši boja, - teica 1 lečs.
Profesors pacēla roku.
- Klusu! Ļauj arī man pamēģināt!
I lečs pasmaidīja - viņš atcerējās, cik ļoti profesoram patika risināt zinātniskās problēmas. Viņi bieži vien pēcpusdienas spēlēja šo spēli - profesors iedeva Hečam kadu neparastu eksemplāru vai uzdeva āķīgu zinātnisku mīklu, kas bija jāatrisina.
Doktors Horns pacēla Melnās Bārdas galvaskausu, apgrieza otrādi un apskatīja zobus.
- Austrumāzijas iedzimtais, - viņš noteica, likdams galvaskausu atpakaļ.