Likdams veidlapu kabatā, Hečs sāka prātot, pēc kādiem kritērijiem Naidelmans tieši Magnusenu izvēlējies par žurnāla sargu. Vai tad Magnusena nebija viena no tām, ko turēja aizdomās par sabotāžu ?
Taču šajā vēsajā rītā versija par kaitniecību šķita krietni aiz matiem pievilkta. Ikvienam uz šīs salas pietiekami labi maksāja. Daži beigu beigās saņems miljonus. Vai tiešām kāds ir gatavs tik ļoti riskēt, lai iegūtu vēl lielāku summu? Tas šķita neloģiski.
Atsprāga durvis, un Vadības centrā parādījās slaidais, sa- kumpušais Sendžona stāvs.
- Labrīt, - viņš teica un palocīja galvu.
Ari Hečs palocīja galvu. Viņu pārsteidza, cik ļoti pēc Vop- nera nāves izmainījies vēsturnieks. Apaļo balto vaigu un priecīga pašapmierinātā skatiena vietā bija nākusi ļengana āda un maisiņi zem piesartušajām acīm. Neiztrūkstošā tvīda žakete bija neparasti saņurcīta.
Sendžons pievērsās Magnusenai.
- Jau gatavs?
- Apmēram, - viņa atbildēja. - Gaidām vēl pēdējos datus. Tavam draugam Vopneram sistēmā valdīja tāds haoss, ka bija nepieciešams zināms laiciņš, lai visu sakārtotu.
Sendžona sejā jautās neapmierinātība, pat sāpes. Magnusena ar galvu pamāja uz ekrāna pusi.
- Es patlaban korelēju kartogrāfu sniegtos datus ar tiem, kas uzņemti no satelīta.
I leča skatiens pievērsās milzīgajam monitoram Magnuse- nas priekšā. Ekrānā bija redzams sarežģīts dažādu garumu un krāsu krustojošos līniju tīkls. Apakšā parādījās uzraksts:
Ierobežota video dalu pārraide sākta 11:23. Telstar 704 Ketranslators UZ (KU frekvenču josla) Lejupsaites frekvence 14'044 MHz Saņemšana un saskaņošana
Sarežģītais līniju pinums ekrānā atjaunojās. Kādu brīdi Sendžons, ne vārda neteikdams, skatījās monitorā.
- Gribētu mazliet ar to pastrādāt, - viņš beidzot izdvesa.
Magnusena palocija galvu.
- Viens, ja neiebilsti.
Magnusena piecēlās kājās.
- Peles tris pogas vada trīs asis. Vai arī vari…
- Es zinu, kā šī programma strādā.
Magnusena klusēdama izgāja no Pirmās salas un aizvēra durvis. Sendžons nopūtās un iekārtojās atbrīvotajā krēslā. Hečs ari nolēma doties prom.
- Uz jums tas neattiecas, - Sendžons pavēstīja. - Tikai uz viņu. Briesmīga sieviete! - Viņš papurināja galvu. - Esat redzējis šo? Iespaidīgi, goda vārds.
- Nē, - atbildēja I lečs. - Kas tas ir?
- Ūdens Aka un pārējās struktūras. Visas tās, kas līdz šim kartētas.
Hečs paliecās tuvāk. Tas, kas vairāk atgādināja juceklīgu daudzkrāsainu līniju mudžekli, patiesībā, kā viņš tagad saprata, bija Akas aprišu trīsdimensiju karkass, kam vienā malā norādītas dziļuma atzīmes. Sendžons nospieda kādu pogu, un zīmējums spokaini melnajā ekrānā - Aka un tās sānu šahtas un tuneļi - sāka kustēties.
- Ak dievs, - izdvesa Hečs. - Man pat prātā nebija ienācis, ka tā ir tik sarežģīta.
- Kartogrāfu komanda iegūtos datus datorā ievada divas reizes diena. Mans uzdevums ir atrast vēsturiskās paralēles starp Aku un citām konstrukcijām. Ja spēšu atrast kaut ko kopīgu ar citām būvēm vai, vēl labāk, Makalana projektiem, varēs mēģināt atklāt pārējās lamatas un saprast, kā tās var neitralizēt. Taču, atzīšos, tas nav tik vienkārši. Grūti nepadoties tik sarežģīta uzdevuma priekšā. Un neatkarīgi no tā, ko teicu pirms minūtes, man ir tikai vispārēja nojausma par to, kā šitais daikts strādā. Taču es drīzāk ļaušu sevi pakārt, nekā lūgšu palīdzību sievietei. - Viņš nospieda vēl dažus taustiņus. - Raudzīsim, vai varam atstāt tikai sākotnējās strukturas un aizvākt visu pārējo. - Lielākā daļa krāsaino līniju izzuda, palika tikai sarkanās. Tagad l lečam diagramma šķita daudz saprotamāka: bija skaidri redzama galvenā šahta, kas grima zemē. Simts pēdu dziļumā tunelis noveda lielā telpā - velvētajā nišā, kur gāja bojā Vopners. Vēl dziļāk, gandrīz pašā Akas dibenā, kā rokas pirksti katrs uz savu pusi pletās vēl seši mazāki tuneļi. Tieši virs tiem strauji virszemē veda nākamais lielais tunelis. No paša dibena aiz- likumoja kāds šaurs tunelis un vairāki nelieli atzari.
Sendžons norādīja uz ekrāna apakšējo daļu.
- Tie ir seši appludinātie tuneļi.
- Seši?
- Ja. Piecus no tiem mēs atradām, bet sasodītajam sestajam tunelim krāsviela cauri neizplūda. Magnusena kaut ko runāja par viltīgu hidraulisko sistēmu ar atpakaļplūdi. Godīgi sakot, pusi no tā visa es nesapratu. - Sendžons sarauca pieri. - Hm. Šis augšējais tunelis ar lēzeno slīpumu ir Bostonas šahta, kas izbūvēta daudz vēlāk. Tā neietilpst sākotnējā struktūrā.
Sendžons uzsita pa dažiem taustiņiem, un liekais tunelis pazuda no ekrāna. Vēsturnieks paskatījās uz Heču, bet tad atkal pievērsās ekrānam.
- Bet šis tunelis, kas ved krastmalas virzienā… - viņš norija siekalas. - Tas nav daļa no centrālās Akas, un to vēl kādu laiku atstās neizpētītu. Sakumā es domāju, ka tā ir otra ieeja Akā. Bet tagad izskatās, ka tas ir hermētiski noslēgts strupceļš. Iespējams, kaut kā saistīts ar lamatām, kurās iekļuva jusu brālis… - Sendžons samulsis apklusa.
- Es saprotu, - Hečs izmocīja. Balss šķita sausa un nedabiski smalka. Viņš dziļi ievilka elpu. - Viņi to cenšas izpētīt, vai ne?
- Protams. - Sendžons uzmanīgi veras datora ekrānā. - Ziniet, vēl pirms trim dienām es dievināju Makalanu. Bet tagad jūtos pilnīgi citādi. Šis projekts ir vienreizējs, un nevaru viņam neko pārmest par vēlmi atriebties pirātam, kas viņu nolaupījis. Un tomēr - viņš taču ļoti labi zināja, ka šajā Akā vienādi viegli var iet bojā ne tikai slikti, bet arī absolūti nevainīgi ļaudis!
Sendžons atkal lika zīmējumam griezties.
- Protams, kā vēsturnieks es varētu teikt, ka Makalanam bija pilnīgs pamats ticēt, ka Okems nodzīvos pietiekami ilgi, lai atgrieztos un iekļūtu lamatās. Taču Aka tika konstruēta tā, lai pastāvētu gadsimtiem ilgi - arī pēc tam, kad Okems, ieradies pēc bagātībām, butu gājis bojā.
Viņš nospieda vel vienu taustiņu, un diagrammā parādījās zaļas līnijas.
- Te var redzēt visas sijas un balstus, kas atrodas Akā. Četrsimt tūkstoši četras pēdas biezu ozolkoka baļķu. Ar tiem būtu pilnīgi pieticis, lai uzbūvētu divas fregates. Konstrukcija bija radīta, lai pastāvētu simtiem gadu. Kādēļ, pēc jūsu domām, Makalans šo nāves mašīnu būvējis tik varenu? Ja mēs to pagriežam šādi… - Sendžons pēc kārtas nospieda vai- rakus taustiņus. - Sasodīts! - viņš norūca, jo līniju mudžeklis sāka mežonīgā ātrumā kustēties.
- Ei, tādā tempā jūs sadedzināsiet videokarti!
Durvīs stāvēja Renkins - ģeologs, kura lācim līdzīgais augums aizsedza blāvo rita gaismu. Viņa gaišajā bārdā rotājās greizs smaids.
- Tinieties, kamēr neesat kaut ko salauzuši! - viņš pajokoja.
Aizvēris durvis, Renkins devās pie datora ekrāna. Iesēdies Sendžona krēslā, viņš nospieda pāris taustiņu un zīmējums paklausīgi pārstāja rotēt, taču palika ekrānā, it kā gaidītu turpmākos norādījumus.
- Kā veicas? - Renkins pajautāja vēsturniekam.
Sendžons papurināja galvu.
- Pagaidām grūti pateikt, acīmredzamu paralēļu nav. Ir šis tas kopīgs ar Makalana hidrauliskajām konstrukcijām, bet tas ari viss.
- Pagrozīsim to ap Z asi ar ātrumu pieci apgriezieni minūtē. Varbiit radīsim kaut ko iedvesmai. - Renkins nospieda dažus tastatūras taustiņus, un zīmējums ekrānā atkal sāka rotēt. Viņš atslīga krēslā, salika rokas aiz. galvas un paskatījās uz Heču. - Zini, tas ir apbrīnojami, vecīt. Izskatās, ka tas jūsu vecais arhitekts rakšanas darbos izmantojis palīdzību, ja tā var teikt.