- Turpiniet!
- …iekaroja un izlaupīja nolādētais pagāns, pirāts Edvards Okems, un kronim tas radīja zaudējumus deviņdesmit miljonu reālu apmēra. Viņš kļuva par mūsu briesmīgāko mēri, īstu ļaunuma iemiesojumu. Pec ilgam diskusijām padomnieki atļāva mums ņemt rokas Svēta Mihaēla zobenu - mūsu izcilāko, slepenāko un briesmīgāko dārgumu. Tā 'Tēva vārdā, lai Dievs žēlo mūsu dvēseles par to!
Sendžons nolika mapīti un, iegrimis domās, sarauca pieri.
- Ko gan nozīmē mūsu izcilāko, slepenāko un briesmīgāko dārgumu?
- Nav ne mazākās jausmas. Varbūt viņi uzskatīja, ka zobenam piemīt kadas burvju spējas un tādējādi varēs Okemu no- biedet. Kaut kas līdzīgs spāņu Ekskaliburam.
- Diez vai. Neaizmirstiet, ka jau bija sācies Apgaismības laikmets un tālaika Spānija uzskatāma par vienu no civilizētākajām valstīm Eiropā. Tātad imperatora slepenpadomnie- ki neticētu viduslaiku māņiem un pavisam noteikti nepaļautos uz tiem valstiski svarīgās lietās.
- Bet zobens varbūt patiešām bija nolādēts, - zobodamies noteica I lečs un samāksloti iepleta acis.
Sendžons nesmaidīja.
- Jau parādījāt lo kapteinim Naidelmanam?
- Ne. Ja godīgi, gribēju pierakstus nosūtīt pa elektronisko pastu kādai savai paziņai, kas dzīvo Kadisā. Marķīzei 1 lermionei Končai de I Iohencollernai.
- Marķīzei? - pārjautāja Sendžons.
Hečs pasmaidīja.
- Pēc ārējā izskata tas nebūtu nosakāms. Taču viņa noteikti pagūtu jums apnikt, stāstot par savu izcelšanos un plašo dzimtas koku. Mēs satikāmies, kad strādāju ar Mēdi cins sans Frontiēresm . Ļoti ekscentriska būtne, gandrīz astoņdesmit gadus veca, taču ir brīnišķīga pētniece, lasa visas Eiropas valodas un daudzos dialektos, kā arī senajās valodās.
- Iespējams, tev taisnība, mums ir nepieciešama palīdzība no malas, - Sendžons piekrita. - Kapteinis ir tā aizrāvies ar Ūdens Aku, ka baidos, viņam nebūs laika pievērsties, luk, šim. Ziniet, viņš vakar ienāca pie manis pēc tam, kad bija aizbraucis apdrošinašanas aģents, un lūdza salīdzināt Akas dziļumu un platumu ar dažādu katedrāļu smailēm. Un vēl viņš gribēja dabūt uzmetumus ar papildu balstiem, kas sākotnēji noturējuši katedrali. Tos atjaunojot, varētu uzvarēt Aku.
- Tā es sapratu. Izklausās, ka bus daudz darba, vai ne?
- Ar to konstrukciju nekādu problēmu nebūs, - atbildēja Sendžons. - Bet ar pētījumiem būs sarežģītāk. - Un viņš uzlika rokas uz grāmatu kaudzes. - Uzmetumiem vien bija vajadzīga visa atlikusī diena un nakts.
- 'lād jau jums labāk mazliet atpūsties. Es tagad došos uz noliktavām, lai paņemtu Makalana žurnāla otro daļu. Paldies, ka palīdzējāt iztulkot! - Hečs paņēma mapes un jau pagriezās iešanai.
- Pagaidiet! - Sendžons iesaucās.
Kad I lečs pagriezās, anglis piecēlās un apgāja apkārt rakstāmgaldam.
- Es taču teicu, ka kaut ko atklāju.
- Ak jā, tiešām.
- Tas saistīts ar Makalanu. - Sendžons bikli knibinaja savas kaklasaites mezglu. - Nu, netieši… Paskatieties uz šo.
Viņš paņēma no rakstāmgalda papīra lapu un pasniedza doktoram. Hečs ieraudzīja vienu vienīgu burtu rindu:
ETAONISRHLDCUFPMWYBGKQXYZ
- Izskatās pēc bezjēdzīga burtu sakopojuma, - nosprieda I lečs.
- Aplūkojiet uzmanīgāk pirmos septiņus burtus!
Hečs sāka skaļi lasīt.
- Ii, T, A, O… Ei, pag! Eta Onis! Viņai Makalans veltījis savu grāmatu par arhitektūru! - Viņš apklusa un vērās papīra lapa.
- Tā ir tabula ar angļu valodā biežāk sastopamajiem burtiem, - Sendžons paskaidroja. - Kārtība, kādā šie burti visbiežāk parādās teikumos. Kriptoanalītiķi tādas izmanto, lai atšifrētu kodētus ziņojumus.
Hečs iesvilpās.
- Kad jūs to pamanījāt?
Sendžons kļuva vēl biklāks.
- Dienu pēc Kerija nāves. Vēl nevienam neko neesmu teicis. Jutos ka muļķis. Iedomājieties, šis atklājums visu laiku smējies man acīs! Taču, jo vairāk par to domāju, jo vairāk tapa skaidrs. Es sapratu, ka Makalans bija ne tikai arhitekts. Ja viņš zināja par šo tabulu, tas nozīmē, ka viņš, iespejams, bijis saistīts ar toreizējo drošības dienestu vai vismaz kadu slepenu organizāciju. Tādēļ šo to papētīju sīkāk. Un uzdūros informācijai, kas ir pārāk intriģējoša, lai bulu vienkārša sagadīšanās. Tagad esmu pilnīgi pārliecināts, ka gados, kas it kā izzuduši no Makalana dzīves, viņš strādājis Melnās palātas labā.
- Kā labā?
- Tas tiešām ir aizraujoši. Redziet… - Sendžons pēkšņi apklusa un paskatījās pār plecu.
Hečs atskārta - un šī atklāsme izraisīja viņā līdzjūtību -, ka Sendžons skatās uz Vopnera kabineta pusi. It kā gaidītu,
ka no tās tūdaļ atskanēs dzēlīga replika par to, kas tad putekļiem klātajam antikvāram licies tik aizraujošs.
- Turpiniet, - Hečs mudināja. - Varat visu izstāstīt, kamēr iesim uz noliktavām.
- Melnā palāta, - izejot rīta miglā, Sendžons atsāka stāstu, - bija slepena Anglijas pasta nodaļa. Viņu uzdevums bija pārtvert aizzīmogotos ziņojumus, pārrakstīt to saturu un atkal aizzīmogot vēstules, tikai ar viltotiem zīmogiem, ja pārrakstītie dokumenti bija kodēti, tos nosūtīja tā sauktajai šifrēšanas nodaļai. Tad vēstule atkarībā no satura tika nosūtīta karalim vai kādam augsti stāvošam ministram.
- Stjuartu laika Anglijā bija tik daudz spiegu?
- Ne tikai Anglijā. Visās Eiropas valstīs pastāvēja līdzīgi dienesti. Tā bija iemīļota izglītotu, godkārīgu jaunu aristokrātu darba vieta. Ja viņi kļuva par labiem kriptoanalītiķiem, viņiem dāsni maksāja un atvēlēja vielu galmā.
Hečs papurināja galvu.
- Es to nezināju.
- Un tas vēl nav viss. Senās tiesu stenogrammās esmu šo to izlasījis starp rindām, un tagad ticu, ka Makalans, visticamāk, bijis dubullaģents, kurš darbojies Spanijas labā, jo simpatizējis Īrijai. Taču viņu pieķēra. Domāju, ka īstais iemesls viņa aizbraukšanai no valsts bija vēlēšanās glābt savu ādu. Iespējams, viņš aizsūtīts uz Ameriku ne tikai tādēļ, lai Jaunajā Spānijā uzbūvētu katedrāli, bet vēl kāda cita, slepena iemesla dēļ.
- Un Okems šiem plāniem pielika punktu.
- Jā. Taču Makalana personā ieguva daudz vairāk nekā spēja cerēt.
Hečs palocīja galvu.
- Tas izskaidro, kur Makalans iemācījies izmantot kodus un neredzamo tinti.
- Un kādēļ žurnāla otrā dala izrādījās tik velnišķīgi grūti atšifrējama. Nav daudz, cilvēku, kas prastu radīt tik rūpīgi izstrādātas lamatas, kada ir Ūdens Aka. - Sendžons bridi paklusēja. - Ieminējos par to Naidelmanam, kad vakar pēcpusdienā satikamies.
- Un?
- Viņš teica, ka tas ir ļoti interesanti un ka to vajadzētu izpētīt, taču tagad mūsu galvenais uzdevums ir Akas stabilizēšana un zelta iegūšana. - Viņa vaibstos pavīdēja tikko jaušams smaids. - Tieši tādēļ diez vai ir vērts rādīt viņam dokumentus, ko atradāt jūs. Viņš vienkārši ir tā aizņemts ar to rakšanu, ka nespēj domāt ne par ko citu.
Viņi jau bija nonākuši pie noliktavām. Kopš lika atrasta pirātu apmetne, noliktavas bija krietni paplašinājušas un nepavisam vairs neatgādināja sākotnējo pussagruvušo baraku. Abiem nelielajiem logiem priekšā bija pierīkotas restes, pie ieejas sēdēja "Talasas" sargs, kas reģistrēja visus, kas iegāja vai iznāca no noliktavas.