Naidelmans klausījās, vēl joprojām lūkodamies zemē.
- Pēc dažām nedēļām, Svētā Mihaēla dienā, tirgotāja kuģis tika atrasts dreifējam Vidusjūras ūdeņos. Rāju galos saimniekoja maitasputni. Visi cilvēki uz klāja bija miruši. Kaste bija ciet, taču svina zīmogs uzlauzts. Šķirstu aizveda uz klosteri Kadisā. Mūki izlasīja uzrakstu latīņu valoda, izpētīja ari tirgotāja ierakstus kuģa žurnālā. Viņi nosprieda, ka zobens - citēju savas paziņas tulkojumu - ir fragments, ko izvēmusi pati Elle. Mūki atkal aizzīmogoja šķirstu un ievietoja katakom- bās zem katedrāles. Dokumenta beigās teikts, ka mūki, kas aiztikuši šķirstu, drīz vien saslimuši un nomiruši.
Naidelmans pievērsās Hečam.
- Un jūs domājat, ka tas viss ir saistīts ar mūsu pašreizējo nodarbošanos?
- Jā, - Hečs mierīgi atbildēja, - turklāt visai cieši.
- Tad apgaismojiet mani!
- Lai kur arī neatrastos Svētā Mihaēla zobens, apkārt mirst cilvēki. Pirmā bija tirgotāja ģimene. Tad muki. Kad to iegūst Okems, astoņdesmit viņa komandas viri iet bojā šajā salā. Pēc sešiem mēnešiem pirāta kuģis atrasts dreifējam tāpat kā tirgotāja kuģis, un visi cilvēki uz klāja ir miruši.
- Interesants stāsts, - noteica Naidelmans. - Taču nedomāju, ka tā deļ bija vērts atraut mani no darba un piespiest klausīties. Ir divdesmitais gadsimts. Laiks mest māņus pie malas!
- Te nu jūs kļūdāties. Vai neesat ievērojis, ka pēdējā laikā cilvēki šeit ļoti slimo?
Naidelmans paraustīja plecus.
- Ja komandā ir tik daudz cilvēku, kāds vienmēr saslimst, īpaši, ja māc nogurums, bet darbs ir bīstams.
- Es taču nerunāju par simulantiem! Esmu ņēmis asinis analīzēm. Gandrīz katram bijis ārkārtīgi mazs leikocītu skaits. Šodien manā kabinetā ienāca viens no racējiem, un tik neparastu ādas slimību es savā mūžā vēl nebiju redzējis. Uz rokam, gurniem un cirkšņos viņam bija briesmīgi izsitumi un augoņi.
- Un kas tas ir? - Naidelmans jautāja.
- Vēl nezinu. Ieskatījos rokasgrāmatās, taču diagnozi noteikt vēl nevaru. Taču, pec simptomiem spriežot, tas ir bubo- ņu mēris.
Naidelmans pārsteigts skatījās uz Heču.
- Melnā nāve? 13uboņu mēris divdesmitajā gadsimtā Menā?
- Es taču teicu, ka diagnozi vēl neesmu noteicis.
Naidelmans sarauca pieri.
- Tad ko jūs te gvelžat?
Llečs ievilka elpu, lai nomierinātos.
- Žerar, es īsti nezinu, kas ir Svētā Mihaēla zobens. Taču tas ir ārkārtīgi bīstams. Tas sēj nāvi it visur, kur vien parādās. Es visu laiku prātoju, vai mēs nekļūdījāmies, pieņemot, ka Spānija gribējusi šo zobenu izmantot pret Okemu. Varbūt viņam tas piespēlēts speciāli?
- Ak tā, - Naidelmans palocīja galvu, un viņa balsi bija saklausāms sarkasms. - Varbūt zobens tiešām ir nolādēts?
Strīters, kas vēl joprojām stāvēja līdzās kapteinim, izsmējīgi pavīpsnāja.
- Jūs zināt, ka es lāstiem ticu tikpat ļoti kā jūs, - Hečs izgrūda. - Bet tas nenozīmē, ka šai leģendai nav kāda slepena fiziska cēloņa. Piemēram, epidēmija. Zobenam ir visas Vēdertifa Merijas"8 pazīmes.
- Un tas izskaidro, kādēļ dažiem no musu ļaudīm ir bak- teriāla infekcija, citi saslimuši ar vīrusu pneimoniju, bet vēl viens saķēris dīvainu zobu infekciju. Kas tā varētu būt par epidēmiju, doktor?
Hečs ieskatījās izdēdējušajā sejā.
- Es saprotu, - tas, ka slimības ir tik dažādas, mulsina. Taču zobens patiešām ir bīstams. Un mums jānoskaidro, kā un kāpēc, iekams atrodam to.
Naidelmans smaidīdams palocīja galvu.
- Saprotu. Jūs nespējat noteikt, kādēļ slimo mūsu viri. Jūs pat īsti nezināt, ar ko viņi saslimuši. Bet visā nez kādēļ vainojams zobens.
- Tās nav tikai slimības, - Hečs deva pretsparu, - jūs jau droši vien zināt, ka tuvojas spēcīgs ziemeļaustrenis. Ja tas nemainīs virzienu, pagājušās nedēļas negaiss jums liksies kā pavasara lietutiņš. Turpināt darbus būtu neprāts.
- Neprāts, - Naidelmans atkārtoja. - Un kā jūs piedāvājat apturēt darbus?
1 lečs bridi apdomāja atbildi.
- Apelējot pie jūsu veselā saprāta, - viņš noteica tik mie- rigi, cik vien iespējams.
Iestājās saspringts klusums.
- Ne, - atteica Naidelmans, un viņa balss liecināja par stingru apņemibu. - Rakšanu mēs turpināsim.
- Jūsu stūrgalvības dēļ man nav izvēles. Es tūdaļ pat apturēšu rakšanu uz. visu sezonu!
- Un kā tieši?
- Atbilstoši mūsu līguma deviņpadsmitajam punktam.
Atbildes nebija.
- Atceraties? - turpināja Hečs. - Es iekļāvu šo punktu līgumā, lai varētu apturēt darbus, ja uzskatītu, ka apstākļi ir pārāk bīstami.
Naidelmans lēni izņēma no kabatas pīpi un sāka tajā bāzt tabaku.
- Interesanti, - viņš klusi un nedzīvi iesāka un pievērsās Strīteram. - Ļoti interesanti, vai ne, Stritera kungs? Tagad, kad no bagātību kambara mūs šķir tikai trīsdesmit stundas, doktors 1 lečs vēlas šai operācijai pielikt punktu!
- Pēc trīsdesmit stundām, - Hečs turpināja, - vētra jau būs klāt…
- Ziniet, - viņu pārtrauca kapteinis, - es nebūt neesmu pārliecināts, ka jūsu uztraukuma pamats ir zobens vai vētra. Un tie jūsu papīri, ja tie vispār ir īsti, ir tikai tukša viduslaiku māņticīgo buldurēšana. Nesaprotu, kādēļ jūs… - Naidelmans uz bridi apklusa, un tad viņa acis atausa gaisma. - Bet, protams! Protams, es saprotu! Jums ir vel kāds motīvs, vai ne?
- Ko jūs ar to gribat teikt?
- Ja mēs pārtrauksim darbus tagad, "Talasa" zaudēs visus ieguldījumus. Jūs lieliski zināt, ka musu investoriem jau nācies rēķināties ar papildu izdevumiem desmit procentu apmēra. Viņi nepiešķirs vēl divdesmit miljonus, lai rakšanu turpinātu nākamajā gadā. Bet tieši uz to jūs cerat, vai ne?
- Nemokiet mani ar savām paranoiskajam fantāzijām! - Hečs dusmīgi iesaucās.
- Bet tās nemaz nav fantāzijas, vai ne? - Naidelmans bija sācis runāt vēl klusāk. - Jūs esat ieguvis no "Talasas" visu nepieciešamo informāciju, mēs jums faktiski esam atvēruši durvis uz bagatību kambari, un jums atliek tikai panākt, lai tagad mēs ciešam krahu. Tad jūs nākamgad varēsiet atbraukt, pabeigt darbu un pievākt visas bagātības. Un, galvenais, dabūsiet Svētā Mihaēla zobenu. - Kapteiņa skatiens bija ai/domu pilns. - Viss sakrīt. Tas, piemēram, izskaidro, kādēļ jūs tik ļoti uzstājāt, ka līgumā tiek iekļauts tas deviņpadsmitais punkts. Tas izskaidro visas datoru problēmas, nebeidzamās kavēšanās. To, kādēļ uz "Cerbera" viss strādā, bet uz salas jūdzas nost. Jūs jau no paša sākuma bijāt visu smalki izplānojis! - Viņš drūmi papurināja galvu. - Un es jums uzticējos! Iedomājies tikai! Tieši jums es atklāju savas aizdomas par sabotāžu!
- Es negribu jūs aplaupīt. Man nospļauties par tām jūsu bagātībām! Mani interesē tikai cilvēku drošība un dzīvība.
- Cilvēku drošība un dzīvība, - Naidelmans izsmējīgi atkārtoja. Izņēmis no kabatas sērkociņus, viņš vienu aizdedzināja, taču tā vietā, lai aizkūpinātu pīpi, piegrūda to Heča sejai. Doktors atkāpās. - Gribu, lai jūs saprotat vienu, - Naidelmans turpināja, nodzēsdams sērkociņu. - Pēc trīsdesmit stundām apslēptā manta būs manās rokās. Tagad, kad man ir zināmi jūsu spēles noteikumi, doktor Heč, es atsakos tajā piedalīties. Ikviens mēģinājums apturēt mani saņems pretsparu. Vai es pietiekami skaidri izsakos?