Выбрать главу

Iegremdējies daiļrades procesā, Svens sākumā nepa­manīja Mūnu un Deiliju. Viņš turpināja diktēt:

—    Tālumā parādās sala… Cik vien spēka peldu klāt… Sala jau pavisam tuvu … Pasakains skats!… Mēness gaismā iedzimtās meitenes, slaidos augumus lo­cīdamas, dejo senindiešu mīlas deju .. . Kāda grācija!… Neraugoties uz savu dramatisko stāvokli, nespēju at­turēties neaplaudējis … Jebkura rēvija būtu apskau­dusi tādu dejas ansambli… Bet kas tas? … Straume nes mani salai garām… Kliedzu…. Taču tamtamu un citu sitamo instrumentu eksotiskās skaņas apslāpē manu iz­misuma pilno kliedzienu … Vēl tālumā dobji skan mī­las ekstāzes pilnā melodija, bet sala jau nozudusi gluži kā teiksmaina, bel diemžēl mānīga mirāža …

—    Sven, man jāsaka jums, ka jūs esat… — Mūns ap­klusa. Viņa uzmanību saistīja laikraksts, kas mētājās blakus vannai. Tas bija «Singapore News» šāsdienas numurs.

Raksts saucās «Lidmašīnas «Zibens RO-127» noslē­pums».

«Pirms dažām stundām radio pārraidīja sensacionālu vēsti. Miljoni televīzijas skatītāju viņpus okeāna ierau­dzīja pasaules slaveno nākotnes pareģi mis Minervu Zingeri. Mis Minerva Zingere nodemonstrēja telekame- ras priekšā telepātisku sakaru seansu, kura laikā sazinā­jās ar tālās planētas būtni, kurai piemītot spēja redzēt visu, kas notiek uz mūsu grēcīgās zemes. Desmit minūšu laikā mis Minerva Zingere iegrima transā. Pēc pusstun­das pārtraukuma, kuru bija nopirkusi šujmašīnu firmas «Singer» reklāmas nodaļa, skatītājiem bija iespēja no­vērot, ka gaišreģe pamazām atgriezās no transa tumša­jiem dziļumiem reālajā dzīvē. Kad pārraides vadītājs pielika pie viņas lūpām mikrofonu, viņa tikko dzirdamā balsi nočukstēja: «Misters Pulsomonīda redz lidma­šīnu … Lidmašīnā atrodas pazīstamie detektīvi Mūns un Deilijs… Lidmašīna pārlido salu … Uz salas guļ cilvēks… Liela auguma gajšmatis … Misters Pulsomo­nīda redz ūdenslīdēju … Ūdenslīdējs atgriežas uz lid­mašīnas «Zibens RO-127» … Misters Pulsomonīda redz mistera Mūna rokās gabalu elles mašīnas, ar kuru tikusi uzspridzināta «Oranžā bulta»… Lidmašīna «Zibens RO-127» dodas uz Singapūru.»

Pēc uzstāšanās miss Minerva Zingere nesamaņas stā­voklī nogādāta mājās. Tā bija viņas pirmā debija tele­vīzijā. Par savu uzstāšanos viņa saņēma tūkstoš dolāru, bet katra minūte reklāmas tika pārdota par divreiz lie­lāku summu. Šis rekorda skaitlis liecina par oriģinālās pārraides izcilo komerciālo panākumu.

Šī ziņa mūsu korespondentam lika nekavējoties iz­braukt uz lidostu. Lidmašīna «Zibens RO-127» tiešām bija nolaidusies Singapūras lidlaukā. Lidmašīnu ietērpj noslēpuma atmosfēra. Komandas locekļi atteicās atbil­dēt uz jautājumiem. Mūsu korespondents sazinājās ar Sanarisko un uzzināja, ka izlidošanas brīdī lidmašīnā bijuši vienpadsmit cilvēki. Taču komandieris reģistrē­jis Singapūrā divpadsmit cilvēkus. Rodas aizdomas, ka divpadsmitais ir tas pats «Oranžās bultas» pasažieris, kuru saskaņā ar miss Minervas Zingeres paziņojumu atraduši uz vientuļas salas. Tā kā viņš ir gaišmatis, tam jābūt zviedru laikraksta «Dagbladet» līdzstrādniekam Svenam Krāgeram. Mūsu korespondents pieteica tele­fona sarunu ar Stokholmu. Laikraksta galvenais redak­tors atteicās no jebkādiem komentāriem. Viņš tikai ieteica iepazīties ar ekstra izlaidumu, kas iznāks pēc čet­rām stundām.

Ja izrādīsies, ka informācija, ko miss Minerva Zin­gere ieguvusi telepātiskā ceļā, atbilst patiesībai, tad līdz ar to tiks atrisināts strīds starp viņas piekritējiem un pretiniekiem viņpus okeāna. Tādā gadījumā arī mēs būsim ar mieru atzīt Pulsomonīda eksistenci. Ceram, ka tuvākajās dienās, pat tuvākajās stundās «Zibens RO- 127» mīkla tiks atklāta.»

Mūns ar lāstu aizmeta laikrakstu. Noslēpums bija at­klāts. Viņš bija aizliedzis radistam pieņemt ziņojumus no visiem, izņemot sevi pašu. Dabiski, ka tas Deiliju un Mūnu uzskatīja par vienu personu. Vainīgs vienīgi Dei­lijs! Velna komersants! Organizējis reklāmu! Ja Mūns šajā brīdī varētu piekļūt Deilijam, ļoti iespējams, de­tektīvu aģentūras «Mūns un Deilijs» pastāvēšana būtu izbeigusies viena kompanjona nāves dēļ. Taču no Dei­lija nebija ne vēsts.

13

Negaidīdams liftu, Deilijs drāzās lejup pa kāpnēm. To darīt mudināja ne tikai vēlēšanās atlikt vētraino iz­skaidrošanos ar Mūnu, bet arī miglainā cerība izpirkt savu vainu. Ieskatījies pāri Mūna plecam avīzē, Deilijs bija pamanījis kādu informāciju. Aviācijas sabiedrība, kas apkalpoja Singapūras-Bangkokas-Saigonas līniju, sakarā ar rītdien pieteikto kalpotāju streiku izziņoja šo­dien papildu reisu.

Varēja loģiski secināt, ka Nguens, glābdamies no se­kotājiem, izvēlēsies tieši šo ceļu uz Saigonu. Viņam bija divas iespējas vai nu nogaidīt streika beigas un tik­mēr slēpties pilsētā, rēķinoties ar pastāvīgiem draudiem tikt noķertam, vai arī iesēsties pēdējā lidmašīnā, kas lidoja uz Saigonu. Risks tādā gadījumā palielinājās, bet toties, izkļuvis no Singapūras, viņš tūdaļ būtu drošībā. Deilijs apsvēra visus par un pret. Nguenam, spriežot pēc viņa līdzšinējās rīcības, piemita aktīvs raksturs. Bez tam viņam vajadzētu zināt, ka citās darīšanās aizņemtie sera Broka darbinieki diez vai piedalīsies medībās.