— Patiesība dārgāka par visu! … Ja nemaldos, nupat dzirdēju šai kabinetā.
— Jūs neesat pareizi sapratis mani, tas ir, misteru Bredoku … Neitrāla patiesība nepastāv… Ir patiesība, kas kalpo zināmām interesēm. Bet, ja tā nekalpo, vienīgi tuvredzīgs cilvēks uzskatīs to par patiesību.
Bredoks paskatījās pulkstenī.
— Mekhilerij, jūs novirzāties no temata, — viņš sausi atgādināja.
— Atvainojiet, mister Bredok… Es tikai izteicu mūsu viedokli.
— Es būtu pats izdarījis, ja uzskatītu par vajadzīgu … Nefilozofējiet! Paskaidrojiet misteram Mūnam, - kas viņam jādara!
— Klausos! .. . Zem zviedru žurnālista korespondences nav jūsu paraksta. Tāpēc uzskatām to par nepatīkamu, bet pilnīgi nekaitīgu dzēlienu. Intervijas, ko jūs, pareizāk sakot, jūsu palīgs, devis presei, ir ļoti īsas, pie tam, cik tas mūsu spēkos, papūlējāmies, lai avīzēs nenokļūtu no mūsu viedokļa nevajadzīgi sīkumi. Taču tā tas nevar mūžīgi turpināties. Tiesā ļums nāksies dot detalizētu liecību.. . Misters Bredoks lūdz jūs šo to mīkstināt.. . Nelikt akcentu uz politiku … Elles mašinu noslēpis lidmašīnā kaut kāds vjetnamietis . . . Nozieguma motīvi nav skaidri,.. Sapratāt? Tā būs neliela atkāpe no patiesības, kas nemaina lietas būtību.
Bredoks piekrītoši pamāja.
— Tas nav nemaz tik viegli, — Mūns teica pēc īsa pārdomu brīža. — Diemžēl esmu nevis politiķis vai veikalnieks, bet detektīvs. Esmu pieradis, ka no manis prasa ne tikai lietiskos, bet arī psiholoģiskos pierādījumus . .. Pieņemsim, mister Bredok, ka jūs kāds nogali- jis, nu, teiksim, misters Mekhilerijs .. . Pie viņa atrod revolveri un konstatē, ka tieši ar šo ieroci šauts.
Bredoks iesmējās.
— Mekhilerijam nav nekāda iemesla mani nonāvē'. Pārāk labi viņam maksāju. Diez vai viņš gribēs pazaudēt tik ienesīgu vietu … Es nekļūdos, Mekhilerij?
Mekhilerijs iesmējās savus parastos, sīkos smiekliņus. Šoreiz viņš zināja, ka neizdara aplamību. Saimnieks sagaidīja no viņa tieši šo reakciju.
— Pilnīgi pareizi. .. Tieši par to es runāju. Kamēr nevarēšu pierādīt, ka Mekhilerij am un nevienam citam bijis pamats jūs nogalināt, revolveris neizšaus… pār nestā nozīmē. To taču varēja turēt rokā cits — īstais slepkava.
— Jūsu viedoklis ir visai atzīstams, bet mistera Bredoka intereses … — Mekhilerijs iesāka.
Mūns skarbi aprāva viņu.
— Nekādu bet! Kāpēc aicinājāt tieši mani? Mana", reputācijas dēļ, vai nē? Tad ziniet, man reputācija ir tas pats, kas fermerim .. . Nē, nē, negrasos citēt jūs, mister Bredok … Tas pats, kas fermerim zeme. Netaisos atteikties no tās cita interešu dēļ!
Iestājās smags klusums.
— Vai neteicu jums! — pagriezies pret Bredoka, Mekhilerijs nomurmināja.
— Klusējiet! Tieši jūs devāt man padomu izsaukt viņu.
— Bet esmu jūs brīdinājis, ka misteram Mūnam spītīgs raksturs.
— Redzu! — Bredoks nikni izmeta. Viņš iegrimi domās. Pāris reižu, neskatīdamies uz Mūnu, pagājās pa istabu. Uzgriezis viņam muguru, dažas minūtes pastāvēja pie sienas ar rūpnīcas panorāmu. It kā pa- smēlies tajā spēku, Bredoks strauji apgriezās. Viņa sejā atplaiksnīja kaut kas līdzīgs smaidam.
— Izlemts! — viņš noteica. — Vajadzēs atteikties.
— No maniem pakalpojumiem? — Mūns piecēlās no krēsla. — Lūdzu!
— Nekas tamlīdzīgs! — Bredoks draudzīgi nosēdināja Mūnu atpakaļ.
— Sēdiet! Jūs man esat vēl vajadzīgs … Jūs un jūsu neaptraipītā reputācija, — Bredoks sacīja bez jebkādas ironijas. — Par laimi, neesmu detektīvs kā jūs. Neviens neprasīs no manis psiholoģiskus motīvus.
— Taisāties kādu nogalināt vai aplaupīt?
— Aplaupīt? Senatoram Felano nevar būt nekādu pretenziju pret mani, jo ideja nav patapināta no viņa vēlēšanu programmas. Tā ir mana paša! Ar tās palīdzību man varbūt galu galā izdosies viņu nožmiegt. Vismaz vēlēšanās . . . Mainu kursu par simt astoņdesmit grādiem. No stingrā uz mīksto! Kāpēc gan ne? Ļaudis visumā vēlas mieru. Pie mums daudzi negrib saprast, ko esam zaudējuši Vjetnamā… Cita lieta Kuba. Kuba ir tuvu … Tātad, Mekhilerij, sākot ar šodienu, mūsu programma mainās. Divi, katram saprotami, precīzi lozungi: «Kuba jāsatriec!» — «Lai vjetnamieši paši tiek galā ar savām darīšanām!» . . . Skaidrs, Mekhilerij?
Mekhilerijs piecēlās kājās.
— Sapratu! Strādāt kopā ar jums ir bauda!
— Jūs gribējāt teikt — kalpot man?
— Pilnīgi pareizi! Ticiet man, jūs reiz kļūsiet par prezidentu!
— Komplimenti man nav vajadzīgi, — Bredoks atgaiņājās no sava sekretāra vētrainās sajūsmas. — Man vajadzīgs darbs! Rīt pilsētā jābūt izlīmētiem plakātiem. Ideju esmu jums devis. Noformējumu izgudrojiet pats… Bet tagad attiecībā uz mani prezidenta lomā. Jūs laikam cerat, ka aicināšu jūs par valsts sekretāru?
Mekhilerijs nosarka.
— Nav ko sarkt. Godkārība piemīt daudziem, un ne vienmēr godkārīgie ir muļķi . .. Bet es neesmu godkārīgs. Man daudz svarīgāk kļūt par gubernatoru, satriekt Felano un «Viskomu un dēlu» … Un, pats par sevi saprotams, dabūt pasūtījumu «Bultām» un «Zibeņiem». Pateicoties … — Bredoks pamāja Mūnam.
— Misters Bredoks gribēja sacīt, ka, pateicoties jums, var uzskatīt, ka valsts pasūtījums mums jau rokā, — Mekhilerijs ātri aizpildīja pauzi ar savu komentāru.
— Mekhilerij, neesmu lūdzis jūs komentēt mani. Jūs zināt mūsu norunu — vai nu klusēju es un jūs runājat. Vai nu runāju es pats, toties jums jāklusē. Jūsu tēvs bija mācītājs. Jums jāzina, ka tā dieva kunga vārdus iztulko visādi, bet tikai tad, kamēr viņš pats klusē.
— Bet jūs taču neesat dievs tas kungs … — Mekhilerijs iesāka.