Aizejot Deilijs durvīs sadūrās ar Mekhileriju. Bredoka personīgo sekretāru pavadīja Hartijs ar lielu cūk- ādas portfeli.
— Misters Bredoks lūdza nodot jums mūsu atradumu, — Mekhilerijs iesāka bez jebkāda ievada. — Sakarā ar to, ka mūsu vidū ielavījies Felano aģents, misters Bredoks pavēlēja — tas, protams, paliks starp mums — uzstādīt mūsu darbinieku istabās telefonam pieslēgtus noklausīšanās aparātus. Tā ir mana ideja, Es, piedodiet, misters Bredoks un es, ceram, ka agrāk vai vēlāk aģents piezvanīs vai nu pašam Felano, vai viņa sakarniekam un mēs viņu tādā veidā noķersim. Aparatūru uzstādot, uzgājām slēpni. Hartija palīgs ieraudzīja tajā kaut ko ļoti interesantu. .. Pasniedziet man portfeli! — Mekhilerijs atvēra portfeli un, nolicis uz galda burciņu, atskrūvēja vāku. — Ja jūs, mister Mūn, neesat
kļūdījies, tā ir tā pati sprāgstviela, kas iznīcinājusi abas lidmašīnas.
Mūns, tāpat kā kādreiz Svens, iebāza pirkstu patīkami smaržojošā, iedzeltenā masā un aplaizīja to. 2eleja bija ar uzkrītoši rūgtenu piegaršu.
— Kur to atradāt? Konstruktoru birojā?
— Nē. Sekretāres istabā.
— Pie Mērijas? To jau varēja sagaidīt. — Mūns norūca. — Vai misters Bredoks jau spēris kādus soļus?
— Protams. Hartija palīgam un pašam Hartijam izsniegta prāva atlīdzība.
— O, jā! — Nerunīgais Hartijs pamāja. — Misters Bredoks maksā pieklājīgi.
— Tad klausieties! — Mūns teica. — Lai misters Bredoks nekavējoties sazinās ar Federālā biroja direktoru. Kaitrā ziņā jāpanāk, lai no galvaspilsētas atsūta detektīvus ar neierobežotām pilnvarām un orderi Mērijas Grimšo apcietināšanai. Aizsūtiet viņiem pakaļ speciālu lidmašīnu… Lai dievs dod, ka viņi neierodas par vēlu .. .
— Labi, — Mekhilerijs piekrita. — Misters Bredoks pavēlēja, lai Hartijs paliktu apsardzībai.
— Kas viņam jāapsargā?
— Protams, sprāgstviela. Tiesā tā būs visiespaidīgākais pierādījums.
— Liekas, man pašam ne mazāk vajadzīga apsardzība, — Mūns pasmaidīja. — Bet mistera Hartija modrajā paspārnē gan es, gan burciņa būsim pilnīgā drošībā.
Mekhilerijs aizgāja. Mūns pavadīja viņu līdz liftam, lai vēlreiz piekodinātu, cik svarīgi apcietināt Mēriju.
Tā arī nesagaidījis Deiliju, Mūns kopā ar Hartiju aizbrauca pie sprāgstvielu eksperta. Laboratorijas analīze pilnīgi apstiprināja Mūna domas. Taču eksperts atkal kategoriski paziņoja, ka bez detonatora šis spridzeklis tikpat bīstams, cik bezzobaina indīga čūska.
Mūns piezvanīja Bredokam.
— Misters Bredoks pēc pusstundas personīgi izlidos uz galvaspilsētu, — Mekhilerijs ziņoja.
Mūns ar smagu nopūtu ielika burciņu atpakaļ portfelī. Stāvoklis bija ļoti nopietns. Kaut kur šajā pilsētā pašlaik atradās dzīvs spridzeklis ar briesmīgu iedarbību, un Mūnam bija tāda sajūta, ka viņš pats ielicis tajā detonatoru. Sprādziens varēja notikt jebkurā brīdī.
Nedrīkstēja vilcināties. Hartija pavadībā Mūns devās uz policiju. Policijas priekšnieks kritiski aplūkoja burciņu un diezgan prasmīgi notēloja izbrīnu. Mūnam visu laiku bija tāda sajūta, ka policijas priekšniekam šis atradums nebūt nav pārsteigums.
— Mister Mūn, jūs pats vēl nesen bijāt policijas inspektors. Jums jāsaprot mani. Neesmu visuspēcīgs. Ja vēlāk sacīs, ka esmu apcietinājis nevainīgu cilvēku, mani viens divi izmetīs no šī kabineta.
— Runa ir nevis par jums, bet par Mērijas Grimšo apcietināšanu. Par to, lai aizkavētu jaunus noziegumus. Uzņemos visu atbildību. Ja izdosies pierādīt, ka Mērija nav vainīga, no tā cietīs tikai mana reputācija. Par mani varat neuztraukties, es zinu, ko daru.
— Atbildēšu jūsu pašu vārdiem, mister Mūn. Runa ir nevis par jums, bet par to, lai apcietinātu cilvēku, kura vaina līdz šim ne ar ko nav pierādīta. Jūs man parādījāt šo burciņu. Labprāt ticu, ka tās satura pietiek, lai saplosītu mūs visus gabalos. Bet jūs man nekādi nevarēsiet pierādīt, ka burciņas Mērijas Grimšo somā saturēja tieši šo elles virumu, nevis īstu greipfrūtu želeju.
— Izsauciet par liecinieku Svenu Krāgeru. Viņš to ir garšojis. Manuprāt, specifiski rūgtena garša ir pietiekams pierādījums.
— Izdarīsim mazu eksperimentu. — Izņēmis no bāra pudeli un citronu, policijas priekšnieks piepildīja glāzītes. — Lūdzu, vispirms bez citrona … Rūgti, vai ne? Tagad nogaršojiet citrona šķēlīti un pēc tam izdzeriet . . . Liekas daudz saldāks, vai tā nav? Pie tam garšas izjūta atkarīga no noskaņojuma. Kad man rūgtums sirdī, piemēram, pēc ķīviņa ar sievu, pat mājas torte liekas piepildīta ar sinepēm.
— Tas ir ļoti pamācoši, — Mūns ironiski teica. — Bet atgādināšu, kamēr jūs te nolasāt lekciju kulinārijā, var notikt jauns noziegums. Teikšu atklāti: jūsu arguments ož nevis pēc loģikas, bet pēc mājas virtuves.
— Tādā gadījumā arī es būšu atklāts. Misters Bredoks ieinteresēts pārliecināt sabiedrisko domu par savu konstruktoru nekļūdīgumu. Bojā gājušas trīs «Bultas».
No tām tikai «Oranžās bultas» katastrofas cēlonis noskaidrots. Tajā tiešām bijusi elles mašīna. Bet izņēmums neapgāž vispārēju likumu.
— Esmu to jau dzirdējis.
— No kā?
— No senatora Felano.
— Un tad? Man tas ļoti glaimo, ka, pats to neapjauz- dams, citēju tik izcilu cilvēku. Vārdu sakot, nenoliedzu, ka burciņa atrasta Mērijas Grimšo istabā. Taču nav zināms, kas viņu tur nolicis, — pati Mērija vai arī Bredoks.
— Jūs esat nelabojams. Šis arguments arī ož pēc virtuves, šoreiz pēc mistera Felano virtuves.
Iezvanījās tālrunis. Policijas priekšnieks ar nevīžīgu kustību nocēla klausuli. Pamazām viņa seja aizvien vairāk sadrūma. Beidzot viņš izgrūda caur zobiem:
— Inspektor Olšeid, jūs dzirdat mani? .. . Man vispirms jāapspriežas ar … — Uztvēris Mūna skatienu, viņš pietvīka. — Jūs sakāt, reportieri jau saoduši? … Būs skandāls? … Tādā gadījumā aizbāziet viņiem rīkles … Jā, nekavējoties! … Orderi izrakstu .,. Nelikumīgi? … Bleķis! … Lai pamēģina iepīkstēties!