Nepievērsdams uzmanību viesiem, policijas priekšnieks izņēma no galda apcietināšanas orderi un slīpiem burtiem ierakstīja: «Mērija Grimšo.»
— Kas noticis? — Mūns vaicāja.
— Ņemu savus vārdus atpakaļ, mister Mūn. Šoreiz jums bija taisnība… Noticis vēl_viens noziegums. Čarlijs Grimšo nogādāts slimnīcā. Ārsti konstatējuši saindēšanos ar svinu … Bez tam Mērija Grimšo atzinusies, ka nogalinājusi Stīvensonu.
Atgriezies viesnīcā, Mūns sastapa salonā Deiliju un Svenu. Viņi pētīja kādu bumbiņu rieksta lielumā. Ieraudzījis Mūnu, Deilijs pagāja viņam pretim.
—> Pateicu visu, kā likāt… Atliek tikai nogaidīt rezultātus.
— Viss kārtībā! — Mūns atbildēja. — Viņa jau ir apcietināta.
— Kas? — Svens kliedza.
—- Mērija. Viņu apvaino vīra noindēšanā un . . .
Bet Svens jau bija izskrējis no istabas.
— Nekā nesaprotu! — Deilijs sacīja.
— Padomājiet, Deilij, vai tad pēdējie notikumi laupījuši jums domāšanas spējas? Ko parasti dara slazdā iedzīts noziedznieks? Viņš nogalina vai nu sevi, vai citus.
— Man padomā kas cits, — Deilijs atgaiņājās. — Nesaprotu, kā šeit nokļuvusi šī miniatūrā austiņa. — Deilijs norādīja uz bumbiņu. — īekāms devos zem dušas, rūpīgi pārbaudīju visas telpas. Ja nebūtu nejauši apgāzis krēslu, nekad to nebūtu uzgājis. Vai redzat piesūkli? Šai radioērcei pietiek ar platību kniepadatas galviņas lielumā.
— Zem kura krēsla atradāt?
Deilijs norādīja uz krēslu, kurā bija sēdējis Hartijs.
— Braucam pie Bredoka!
Pats Bredoks jau bija aizlidojis. Bet Mūnam un Deilijam veicās. Viņi ieradās tieši tajā brīdī, kad Hartijs beidza pārmeklēt Bredoka kabinetu. Pārmijis ar Mūnu dažus vārdus par Stīvensona nāvi, viņš aizgāja. Pēc pusstundas atnāca īpaši cilvēki no Pinkertona aģentūras. Vēl pusstundu viņi bez kādiem rezultātiem iztaustīja katru kaktu. Beidzot Mūnam ienāca prātā atvērt alegoriskās klusēšanas figūras muti. Pie tās metāla zobiem bija piesūcies tieši tāds pats riekstiņš, kādu Hartijs bija atstājis viesnīcas istabā.
■— Atsakos saprast, — Mekhilerijs žēlabaini teica. — Misteru Bredoku tas satricinās pat vairāk nekā Stīvensona slepkavība. Kādēļ viņš to darīja?
— Sakiet, Mekhilerij, ko darītu misters Bredoks, ja viņam kāda valsts piedāvātu par viņa lidmašīnām divreiz vairāk nekā mūsējā?
— Protams, pārdotu. Viņš taču nav vājprātīgs!
— Lūk, visa morāle.
— Es tomēr atsakos saprast, — Mekhilerijs iespītējās. — Es, piemēram, savu mūžu nenodotu misteru Bredoku! .. . Pagaidiet. . . Man tikai tagad ienāca prātā . .. Tad jau iznāk, ka Felano aģents bija Hartijs!! Nu, protams! Atceros! Misters Stīvensovs savā nāves dienā zvanīja no mājām, viņš meklēja Hartiju. . . Nekā nesaprotu! Hartijam bija daudz vairāk iemeslu nogalināt Stīvensonu nekā Mērijai!
28
Mūna guļamistaba bija pilna laikrakstiem. Visas pirmās lappuses aizņēma materiāli par priekšāstāvošo tiesu. Virsraksti dažādojās atkarībā no avīzes orientācijas un rakstura:
Vēlēšanu ģenerālmēģinājums: Bredoks vai Felano?
Mērijas Grimšo pēdējais upuris. Vai Čarlijs paliks dzīvs?
Tiesa senāta komisijas vietā. Stīvensona līķis palīdzēs izdibināt patiesību.
Nāves želeja. Detonators joprojām nav atrasts.
Apsūdzības galvenais liecinieks — misters Mūns.
Mistera Bredoka lidojošie zārki. Grēkāža lomā Mērija Grimšo.
Psihiatriskās slimnīcas skaistākā paciente. Misis Stīvenšone zaudējusi prātu.
Apdrošināšanas polise par četrdesmit tūkstošiem noved uz apsūdzēto sola.
Mistera Stīvensona divkāršais noslēpums. Mūns noslēpumaini klusē.
Mērijas Grimšo cenu rādītājs. Cik viņa saņēmusi par katru cilvēka dzīvību?
«Bultas» vairs nekritīs okeānā. Galvenā vaininiece aiz restēm.
Mērijas Grimšo advokāts paziņo: viņa kritusi par upuri briesmīgai sazvērestībai.
Bulvāru lapās prāva, līdzīgi milzīgai žņaudzējčūskai, bija aprijusi ne vien pirmo, bet arī otro un pat daļu trešās lappuses. Abas Bredoka finansētās avīzes bija izlaidušas bagāti ilustrētus ekstra izdevumus, kurus aizpildīja viens vienīgs autors — Svens Krāgers. Līdzās reportāžai «Finišs bija paredzēts haizivs rīklē», varēja lasīt jauno — «Kopā ar mums lidoja nāve».
Attēlu skaits dažādos laikrakstos bija atkarīgs vienīgi no fotoreportieru izdarības. Gadījās pavisam unikāli. Piemēram, misis Grimšo vāra slaveno greipfrūtu želeju. Taču visas avīzes obligāti ievietoja desmit foto- sižetus. Mērija cietuma kamerā. Čarlijs slimnīcas gultā. Krēslā gulošais Stīvensons un revolveris blakām. Divi sanitāri tur trakojošo misis Stīvensoni. Felano uzstājas ar vēlēšanu runu. Bredoks skatās uz savas rūpnīcas panorāmu. Mūns smēķē cigāru. Deilijs ieraksta autogrāfu sava detektīvtalanta pielūdzējai.
Vairumā laikrakstu bija skatāmi vēl divi dienas varoņi. Divi smaidoši pusmūža plikpauri spiež viens otram roku. «Sanarisko Chronical» šo attēlu komentēja sekojošiem vārdiem:
«Draudzīgs rokasspiediens pirms nežēlīgas ciņas. Šodien viņi smaida, bet rīt Henrijs K. Tomass un viņa cienīgais pretinieks Džo Kohens uzvilks boksa cimdus un izies ringā. Par ringu izraudzīta milzīga zāle «Divdesmitais gadsimts», kur pēc vadošo televīzijas sabiedrību pieprasījuma noritēs Mērijas Grimšo prāva. Vai viņa ir superslepkava vai nevainīgs upuris? Tas noskaidrosies tikai pēc desmitā raunda.