Mūns pielietoja ne visai oriģinālu paņēmienu. Aizbraucis līdz ielu krustojumam, pēkšņi piebremzēja. Ar lielu ātrumu joņojošās policijas mašīnas vadītājs nepaguva tik ātri reaģēt un aizdrāzās garām. Mūns nogriezās sānielā, vēlreiz strauji pagrieza stūri un, iebraucis kādas tirdzniecības noliktavas atvērtajos vārtos, nokļuva pagalmā stāvošo mašīnu aizsegā.
Pēc pusminūtes sadzirdēja sirēnas kaucienu. Gar vārtiem aizzibēja un ātri nozuda policijas mašīna. Kaucieni pamazām attālinājās. Pēc minūtes Mūns, jautru motīvu svilpodams, atkal izbrauca uz ielas. Veikli gan viņš tos piemānījis! Bet prieki bija pāragri. Savas viesnīcas tuvumā viņš atkal sadzirdēja aizmugurē sirēnas kaucienus. Mūns atskatījās. Mašīna neatradās pārāk tālu, varēja redzēt vadītāja seju. Tas bija cits šoferis. Tā bija cita mašīna.
— Izskatās pēc masveidīgām medībām! — Mūns ironiski nodomāja. — Ko viņi grib no manis?
Iela aizstiepās pavisam taisni. Mūns noprata, ka viņam neizdosies atrauties. Tomēr piedeva gāzi un aizdrāzās ar rāvienu uz priekšu. Viņam izdevās nobraukt tikai pusjūdzi. Pretim traucās policijas mašīna. Tā jau bija trešā. Tiešām — īstas medības! Sirēna priekšā, sirēna aizmugurē. Bet ielas abās pusēs apstājušies garāmgājēji, lai noskatītos, kā gūsta bīstamu noziedznieku. Jo nevienam neienāca prātā, ka konvērā, kuru pūlējās ielenkt apdullinoši kaucošas policijas mašīnas, sēž pats Mūns, dienas varonis, cilvēks, kas saņēmis divsimt tūkstoš dolāru lielu honorāru.
Mūns bremzēja. Gandrīz vienlaicīgi apstājās sekotāji. Pakaļējā mašīna tikko neiebrauca konvēra bagāžniekā, otra cieši piespiedās blakus. Atstatums bija tik niecīgs, ka inspektoram Olšeidam, kurš sēdēja pie stūres, vajadzēja atvērt durvis no otras puses. Sirēnu kaucieni tūdaļ apklusa. Olšeids pieskrēja pie Mūna.
— Mēs meklējam jūs pa visu pilsētu!
— Kas noticis?
— Jūs vēlas redzēt misters Felano.
— Redzu, ka tiešām esat atguvuši humora izjūtu.
— Es nejokoju. Tas ir ļoti svarīgi.
- Saprotams, ja jau esat mobilizējis šīm medībām vismaz desmit mašīnas.
— Astoņdesmit! . . . Ceru, ka tagad apjēdzat, cik tas svarīgi! Braucam!
— Man tagad nav laika, — Mūns atteica. — Ļoti steidzos!
— Uz kurieni?
— Uz kino. Filma četrās sērijās «Četru kontinentu šausmas». Uz katru kontinentu pa vienai sērijai. Nu, un pēc tam, paši saprotat, būšu no šausmām tik noguris, ka vajadzēs nekavējoties likties uz auss. Tātad pasakiet misteram Felano, ka satiksimies rīt no rīta tiesā.
Olšeida seja pietvīka tumši sarkana.
— Jūs vēlaties, lai mani atlaiž no darba? . . . Vispirms apvedāt mani ap stūri ar Mērijas Grimšo apcietināšanu . .. Domājat, nesaprotu, ka jūs to darījāt tīšām, lai nostādītu mani muļķīgā stāvoklī. . . Bet tagad vēl atsakāties braukt!
Mūns neklausījās. Viņš saspringti domāja. Pēkšņi radusies doma guva arvien skaidrākus apveidus. Pagriezies pret Olšeidu, viņš teica:
— Lai iet, braucam! Bet, ņemiet vera, daru to tikai jūsu dēļ.
Felano sagaidīja Mūnu ar plaši atplestām rokām un čeku par divdesmit tūkstošiem.
— Nu, redzat, vai man nebija taisnība? Teicu taču, ka jūs agrāk vai vēlāk kļūsiet par manu sabiedroto. Apsveicu sevi un, galvenais, jūs! Pirmšķirīgs spēlētājs labā komandā — tas ir allaž iepriecinošs skats.
— Vai tādēļ bija vērts dzenāt pa pilsētu simt mašīnu?
— Mans draugs — policijas priekšnieks, protams, mazliet pārcentās, — Felano pasmaidīja. — Lūdzu viņu izrādīt man mazu laipnību . . . Bet viņš uzņēma to kā pavēli. Tagad, kad visiem- jau skaidrs, ka būšu gubernators, tas no viņa puses pilnīgi saprotami.
—• Pagaidām jūs vēl neesat gubernators.
— Pēc jūsu šodienas uzstāšanās tiesā vairs nevar būt šaubu … Es, protams, centīšos izspiest no tās visu, ko vien var . . . Ezra, parādiet misteram Mūnam savu grandiozo ideju!
— Nu nē, Džek, tas nav taisnīgi, — Ezra plati smaidīja. — Šoreiz tā ir jūsu ideja, pie tam, jāsaka, pirmšķirīga. Bet lai misters Mūns pats spriež! — Ar burvju mākslinieka žestu Ezra attina papīra rulli.
Mūns izbrīnā soli atkāpās. Rullim attinoties, viņš pamazām pazina savu daudzkārtīgi palielināto fizio- nomiju. Vēlēšanu plakāts visā savā krāšņumā gulēja uz galda. Mūns, uzņemts lieciniēku tribīnē zvēresta nodošanas brīdī. Virs viņa galvas zelta burtu gaismogs: «Godīgums pāri visam!» Bet šķērsām bībelei, uz kuras atdusējās roka, gluži kā Sinajas akmenī iecirsts bauslis, aicinājums: «Balsojiet par Felano!»
— Nu, kādas ir jūsu domas? — Felano jautāja.
— Ļoti iespaidīgi, bet, manuprāt, priekšlaicīgi. Es tiešām zvērēju runāt patiesību un tikai patiesību, bet, kā zināt, man nav ļāvuši to darīt.
— Tieši tādēļ gribēju jūs satikt.
— Baidos, ka Bredoks neļaus man uzstāties . . . Tiesa atbalstīs viņu. Esmu pārāk sakompromitēts. Visa mana reputācija pie velna! — Mūns bēdīgi nopūtās.
Felano nomierinoši uzlika savu mīksto roku uz Mūna ceļgala.
— Neuztraucieties! Ar tādu sabiedroto kā es jūs nekad nepazudīsiet. . . Klausieties uzmanīgi! Rīt jūs uzstāsieties tiesā … kā mans galvenais liecinieks! Jūsu reputācija tiks spīdoši reabilitēta. Jūsu godīgums piedzīvos īstu triumfu … Bet tagad paņemiet čeku!