Выбрать главу

—    Vēlēšanu ģenerālmēģinājums: Bredoks vai Fe­lano? — vaicāja burti.

Aiz kadra atskanēja diktores balss:

—    Vairākas dienas visa zeme ar neatslābstošu uz­manību vēroja, kā Džo Kohens un Henrijs K. Tomass apmainījās lieliskiem sitieniem. Taču mēs zinām, ka aiz viņu muguras stāvēja īstie pretinieki — misters Bre­doks un misters Felano. Mistera Mūna sensacionālā lie­cība ienesusi skaidrību jautājumā par aviācijas kata­strofu cēloņiem un vaininieku. Bet nenoskaidrots paliek cits, vēl svarīgāks jautājums. Kurš uzvarējis šajā div­kaujā — Bredoks vai Felano? Nolēmām, ka vislabākais veids, kā izšķirt šo jautājumu, — ataicināt viņus abus uz mūsu studiju.

Uz ekrāna parādījās Felano smaidošā seja.

—■ Esmu lietišķs cilvēks. Teorija mani ne visai in­teresē. Novērtēju mistera Mūna uzstāšanos no tīri praktiskā viedokļa. Kāpēc gājuši bojā «Zelta bultas» un «Sarkanās bultas» pasažieri? Tāpēc, ka šo noziegumu bija sekmējuši mistera Bredoka konstruktori. Čarlija Grimšo spridzeklis nebūtu sprādzis, ja lidmašīnām ne­būtu paaugstināta vibrācija. Tūlīt redzēsim, kādas šaus­mīgas sekas bijušas šim apstāklim!

Ekrānu aizņēma «Sarkanās bultas» pasažieru baiļu iz­kropļotās sejas. Liesmojošs salons. Uguns mēles laiza grāmatas vāku ar nosaukumu «Slepkava mūsu vidū». Tie bija kadri, kurus paguva nofilmēt Svens. Tiem se­koja citi, lidlaukā uzņemti. Degošā lidmašīna nolaižas. Pa lidlauku trakā ātrumā traucas ugunsdzēsēji un ātrā palīdzība. Sanitāri iznes ievainotos un mirušos. Slimnī­cas palātas. Mūmiju galvām līdzīgas, visnotaļ pārsēju- miem klātas sejas. Seši zārki, tajos pussadeguši līķi. .. Sirdi plosošas rekviēma skaņas. . . Un atkal Felano smaidošā seja.

—• Jūs jautājāt — kas uzvarējis? Taisnība! Izcila loma bija misteram Mūnam, viņa godīgumam un neuzpērka- mībai. Šīs īpašības pelna atlīdzību. Tādēļ misteram Mū­nam tiks pasniegts šis čeks.

Felano svinīgi izvilka no kabatas čeku. Tuvuzņē- mumā — skaitlis divdesmit tūkstoši.

—    Gadās gan brīnumi! — Deilijs teica. — Sāku izjust simpātijas pret Felano. Ar šo čeku viņš galīgi iznīcinājis Bredoku.

—    Klusāk! — Mūns apsauca.

Uz ekrāna visā savā augumā stāvēja Bredoks. Tā bija pirmā reize, kad Mūns viņu redzēja bez Mekhile- rija.

—   Uzskatu, ka mistera Felano ļaunprātīgie izdomā­jumi pelna tikai vienu atbildi — ledainu klusēšanu. Jd tomēr runāšu, tad tikai tāpēc, ka mani senči bijuši skotu bruņinieki. Misters Stīvensons miris no nekrietna slep­kavas rokas. Viņš nav spējīgs sevi aizstāvēt. Bet es ne­ļaušu nevienam aptraipīt viņa vārdu, spīdoša konstruk­tora un goda vīra vārdu . . . Kāpēc nevienam neienāk prātā apsūdzēt automobiļa konvērs konstruktorus? Ja misters Felano uzdrošinās nosaukt manas «Bultas» par lidojošiem zārkiem, tad šīs automašīnas ar daudz lielā­kām tiesībām saucamas par palēninātas iedarbības bum­bām.

No ekrāna nozuda Bredoka sarauktās uzacis un sakniebtās lūpas. Cits citu nomainīja autokatastrofu skati. Konvērs joņo pa šoseju, taisnu kā bulta. Pagrie­ziens. Mašīna sasveras uz sāniem un apgāžas. Vēl viens konvērs. Pagrieziens. Mašīna uzdrāžas citai. Liesmojošs konvērs iznirst aiz pagrieziena. Un katru reizi sanitāri, nestuves ar sakropļotiem un nosistiem, bēru gājieni…

Sēru maršam skanot, uz ekrāna atkal parādījās Bre­doka bargā seja.

—    Misters Felano teica, ka teorija viņu neinteresējot. Šajā ziņā esam līdzīgi. Mistera Mūna uzstāšanās prak­tiski ļauj secināt tikai vienu: vibrācija pati par sevi pil­nīgi nekaitīga. Ja nebūtu tāda briesmoņa kā Čarlijs Grimšo, sešdesmit viens cilvēks, kuru priekšlaicīgo nāvi apraud visa zeme, būtu dzīvi. Tagad jautājums, kurš uzvarējis šajā strīdā, ir izšķirts. Uzvarējusi patiesība! Bet nenoskaidrots palicis vēl viens jautājums: vai bojā gājušie krituši par upuri sadistiskam slepkavam vai sve­šas gribas aukstasinīgam izpildītājam? Atbildi atradī­siet paši, ja pateikšu jums, ka Čarlijs Grimšo bija mis­tera Felano slepenais aģents. Man atliek tikai publiski pateikties misteram Mūnam, kas atvēris visai pasaulei acis uz briesmīgā nozieguma īstajiem vaininiekiem! Misters Mūns godīgi nopelnījis viņam apsolīto hono­rāru. Lūk!

Bredoka seju aizklāja tuvplānā parādīts čeks par des­mit tūkstošiem dolāru.

—    Bez tam uzskatu, ka mistera Mūna godīgums un neuzpērkamība pelna sevišķu atzinību. Tāpēc lūdzu viņu pieņemt no manis šo nelielo dāvanu.

Uz ekrāna paradljas gluži jauna, niķelī un laka zai­gojoša konvēra attēls.

—    Bredoks nav nemaz tāds muļķis! — Deilijs piezī­mēja. — Bumba ar palēninātu iedarbību ir piemērota atlīdzība par mūsu pakalpojumiem . .. Skatieties!

Tas attiecās uz diktori, kura bija nomainījusi Bredoku. Smaidīdama simtprocentīgu patentētu smaidu, viņa ko­ķeti sacīja:

—    Nupat bijām liecinieki tam, ka abas puses godi­nāja dienas varoni misteru Mūnu. Apsveicam viņu mūsu trīsdesmit miljonu skatītāju vārdā! Bet tagad laiks iepazīstināt jūs ar otro dienas varoni — Čarliju Grimšo.

Diktores slaidā figūra atvirzījās. Tagad kļuva re­dzams, ka viņa atrodas cietuma kamerā. Tuvuzņēmumā parādījās restes, pēc tam blakus diktorei iznira Čarlijs.

—    Mister Grimšo, atļaujiet uzdot jums delikātu jau­tājumu? — diktore koķetēja, cik vien prazdama. •— Mūsu skatītājus interesē, kāpēc nogalinājāt savu māti? Var­būt jums bija kāds komplekss attiecībā uz viņu?

—    Nē, nekādu kompleksu. Māte tikai bija ļoti veca, viņai šā vai tā būtu drīz jāmirst. Man, protams, žēl, ļoti mīlēju viņu . . .