Viņš izdzina veselīgās domas no smadzenēm un ļāvās svētlaimīgām atmiņām, atkal maigi pieskardamies rokām pie sava ceļa un juzdams uz lūpām viņas liego elpu. Viņš pat uz brītiņu apturēja Selimu, lai paskatītos uz savu roku, kura apskāva viņas vingro stāvu.
Greiams tikai pie pusdienas galda atkal redzēja Paolu, bet viņa nemaz nebija pārvērtusies. Pat viņa skatiens, kas šais pārdzīvojumos bija kļuvis daudz asāks, nemaz nemanīja, ka viņas skatienā būtu jaužams, kas šodien notika. Nebija nekas palicis ari no niknuma, kāds pēc tā mirkļa iedegās viņas acīs un kādēļ viņas vaigi kļuva bāli — cik trūka, ka viņa būtu tam iecirtuši ar pātagu. Viņa'bija tā pati Lielās Mājas mazā saimniece. Arī kad viņi nejauši saskatijās, Paolas acis bija skaidras, tur nebija ne mazākās mulsas, nebija jaužams nekāds noslēpums. Bija ļoti patīkami, ka pie galda sēdēja atkal jauni viesi, — vairākas sievietes, viņas un Dika paziņas, kuras oija atbraukušas pāris dienas paviesoties.
Nākošā ritā Greiams Paolu un viņas viesus satika koncertzālē pie klavierēm.
"Vai jūs, mister Greiam, nedziedat?" viena no viešņām, kāda Sanfrancisko sieviešu laikraksta redaktore, mis Hofmane, viņam vaicāja.
"Burvīgi," viņš jokodamies atteica. "Vai nav tiesa, misis Foresta?"
"Pilnīgi pareizi," Paola smaidīdama sacīja. "īsts artists, kaut vai tai ziņā, ka augstsirdīgi spēj savaldīt savu balsi, lai manējā pavisam nepazustu."
"Vārdu sakot, nekas cits mums neatliek kā pierādit, cik mūsu vārdi dibināti," viņš izaicinādams teica. "Nesen mēs dziedājām kādu duetu…" Viņš vaicādams paskatījās uz Paolu, "tas manai balsij bija sevišķi izdevīgs," viņš pabeidza un zagšus atkal paskatījās uz Paolu, bet viņa nelikās ne zinis un nekā neatbildēja. "Notis ir viesistabā, es iešu un atnesišu," viņš tomēr neatlaidās.
"Tā ir Čigānu klaidoņu dziesma, spilgta, strauja melodija," tās dzirdēja, kā viņa paskaidro viešņām. rn '
Viņi nedziedāja ar tādu sajūsmu kā tovakar, pirmoreiz, un viņu balsis tre tuvu ne^kaņēja tik dedzīgi un kaislīgi; toties pats dziedājums bija plašāks, mūzikai un komponista idejai tuvāks, bez kādiem tīri subjektīvu pārdzīvojumu piejaukumiem.'Bet dziedādams Greiams domāja, — un zināja, ka Paola domā tāpat, — ka viņu sirdīs skan kāds cits duets, par kuru visas šīs sievietes nezina nekā; kad dziesma bija nodziedāta, viņas visas tiem sirsnīgi aplaudēja.
"Varu vai saderēt, ka jūs nekad neesat labāk dziedājusi," viņš teica Paolai.
Jo tas sadzirdēja viņas balsī jaunu skaņu. Dziedājums bija pilnīgāks, vijīgāks, kuplāks, arī krāšņāks, taisni tāds, kā varēja domāt, skatoties uz viņas daiļo, spēcigo kaklu.
"Es zinu, nevienai no jums nav ne jausmas, kas ir paterans, tādēļ pastāstīšu to," viņa sacija…
22
"Nu, mans mīļais Dik, tavi uzskati pavisam saskan ar Karleila spriedumiem," Terenss Mak-Fens tēvišķi teica.
Filozofi sēdēja pie galda, un kopā ar Paolu, Diku un Greiamu pie galda bija septiņi cilvēki.
"Kādu stāvokli skaidri nosaukt vēl nenozīmē to noliegt," Diks pretojās. "Ļoti labi ir dievināt varoņus. Es nerunāju kā sholastiķis vien, bet ari kā praktisks lopkopis, kas mācijies pazīt sugu krustojumus."
"Un man jāizsaka secinājums," Hankoks iesaucās, "ka hotentots ne par matu nav peļamāks par kuru katru balto, vai ne?"
"Jūs runājat kā dienvidnieks," Diks smaididams teica. "Aizspriedumi, ko neesat vis mantojuši, bet ieguvuši no agrās bērnības, dzīvojot zināmā apkārtnē, ir tik liels spēks, ka visa filozofija to nevar satricināt. Bet man liekas, ka varēšu mazliet tuvāk paskaidrot savus uzskatus. Viduvējs hotentots vai melanēzietis diezgan maz atšķiras no viduvēja baltās rases cilvēka. Starpība tikai tā, ka hotentotiem un nēģeriem viduvējo cilvēku ir daudz vairāk, bet ļoti liela daļa balto pārsniedz viduvējos. Tos es saucu par vadošiem cilvēkiem; viņi ir tie, kuri rauj uz priekšu arī visus viduvējos. Neaizmirstiet, ka viņi nespēj pacelt viduvējo cilvēku garīgās spējas, tikai labāk viņus apbruņo ar gara ieročiem, lai tie var izdevīgāk piemēroties apkārtnei, tie dod viduvējiem ļaudim iespēju padarīt intensīvāku, tā sakot, paātrināt visas ļaužu sadzives tempu. Dodiet indiānim loka un bultu vietā moderno šauteni, un viņš jums samedīs daudzreiz vairāk zvēru un putnu. Bet pats indiānis no tā nemaz nepārvērtīsies. Tikai visa indiāņu rase radījusi tik ļoti maz augstāk attīstītu cilvēku, ka pa visiem desmit tūkstošiem gadu indiāņi nav varējuši tikt pie modernās šautenes."
"Turpiniet, Dik, attīstīt tālāk savu ideju," Terenss viņu skubināja, "es sāku nojaust, kurp jūs virzāt savas domas, un drīz vien jūs būsiet pavisam uzveicis Aronu ar viņa rasu aizspriedumu teorijām, jo viņam vairāk nekā nav kā iedomāta pārākuma muļķīgā uzpūtība."
"Pāri viduvējībai attīstīti cilvēki ir visi izgudrotāji — būvētāji, vārdu sakot — viņi valda. Rase, kurai tādu nav daudz, pieskaitāma pie zemākām. Tā joprojām iet medībās ar bultām un stopu. Tā nav pietiekoši bruņota. Nu, pāriesim uz viduvēju baltās rases cilvēku: viņš ir gluži tāds pats lopiņš, — stulbs, nekustīgs, aprobežots, attīstības nespējīgs, — taisni kā viduvējs mežonis. Tomēr viduvējs baltais ir žirgtāks, darbīgāks, bet pats svarīgākais,,ka baltajiem ir daudzreiz vairāk vadošo personību, kuras apbruņo, organizē visu rasi, rada viņai likumus. Vai hotentoti, piemēram, devuši kādu ģeniālu, lielu personību, tas ir, kādu no tiem, kas spēj rasi vadīt? Havajieši devuši tikai vienu tādu, — Kameamsu. Nēģeri devuši divus — Bukeri Vašingtonu un Dibuā, bet viņos abos ritēja arī balto asinis."