"Šovakar sieviete patiesi atradusi savu Sv. Juri," Greiams piekrizdams teica. "Man, Teo, tīri jānosarkst aiz kauna. Es te mierīgi sēžu, bet jūs viens pats nebīstaties ciņas ar veseliem trim pūķiem."
"Un vēl kādiem pūķiem!" Paola iesaucās. "Ja jau viņi galīgi apdzirdīja kritika kungu, ko gan neizdarīs ar jums, Teo?"
''Nekādi pūķi visā pasaulē nevar iedvest bailes istam mīlas bruņiniekam," Diks teica. "Bet šai gadījumā, Teo, visinteresantākais ir tas, ka pūķiem daudz vairāk taisnības, nekā jūs domājat, un tomēr jums vairāk taisnības nekā viņiem."
"Te, draugs Teo, tev būs viens pavisam labsirdīgs pūķis," Terenss teica, uz sevi rādīdams. "Šis pūķis atkrīt no saviem nepieklājīgiem draugiem, pāriet tavā pusē, un no šī brīža es saukšos tikai par "svēto Terensu". Un šis ticībā atgrieztais pūķis vēlas tev uzstādīt vienu interesantu jautājumu."
"Vispirms atļauj, lai izkliedzas pūķis, kas sēž te," Arons viņu pārtrauca. "Teo, visa tā skaistā un brīnišķā vārdā, ko sevī slēpj mīla, es tev jautāju: kādēļ tik bieži gadās, ka virietis aiz greizsirdības nonāvē sievieti, kuru mīl?"
"Tādēļ, ka viņam sāp, tādēļ, ka viņš vai prātu zaudē," Teo atbildēja. "Un arī tādēļ, ka tas bijis nelaimīgs, jo liktenis lēmis iemīlēt tik zemisku sievieti, kas varējusi uzmodināt greizsirdību vīrietī, kas mīl."
"Nē, Teo, dažreiz mīla mēdz arī aizmaldīties," Diks viņu pārtrauca. "Jums jāatbild noteiktāk, pārliecinošāk."
"Dikam taisnība," Terenss piekrita. "Visaugstākās attīstības cilvēkiem mīla bieži maldās, un tad tūdaļ var parādīties greizsirdība. Iedomāsimies, ka vispilnīgākā sieviete, kāda vien iespējama, vairs nemīl cilvēku, kas vinu nav sitis, iedomāsimies, ka viņa iemīl kādu citu, kas to mīl un arī nesit, kas tad iznāk? Neaizmirstiet, ka visi tris ir augstākās attīstības cilvēki. Nu, izvelciet savu zobenu un cērtiet pūķiem galvas nost!"
"Tas pirmais nenonāvēs viņu, un arī neapvainos," Teo noteikti sacīja, "jo citādi viņš nebūtu tāds cilvēks, kādu tu tēlo, viņš būtu zemāka tipa cilvēks."
"Tas ir, — jūs domājat, ka viņam klusi jānozūd?" vaicāja Diks, grozīdams pirkstos papirosu, lai nebūtu nevienam acīs jāskatās.
Teo ļoti nopietni palocīja galvu.
"Ne vien pats klusi nozudīs, bet arī viņai pašķirs ceļu, būs pret viņu laipns un sirsnīgs."
"Pamēģināsim mūsu vispārīgos spriedumus attiecināt uz konkrētiem cilvēkiem," Hankoks teica. "Iedomāsimies, ka tu esi iemīlējies misis Forestā, ka arī viņa mii tevi, un jūs aizbēgat abi vienā lielā automobilī."
"Bet es to nekad nedarītu!" jauneklis degošiem vaigiem izsaucās.
"Paklausieties, Teo, tas nu man vairs nav nekāds glaims," Paola teica, it kā pamudinādama, lai jauneklis izsaka savu spriedumu plašāk.
"Mēs jau to iedomājamies tikai teorētiski," Arons viņu mierināja.
Bija žēl skatīties, cik ļoti jauneklis samulsa un apjuka; viņa balss drebēja, bet, pagriezies pret Diku, viņš stingri noteica:
"Uz šo jautājumu jāatbild Dikam."
"Varu atbildēt," Diks sacija. "Es Paolu nenonāvētu. Ari jūs, Teo, es nenonāvētu. Spēlei ir jābūt godigai, no riska nedrikst bīties. Ko es jūtu savā sirdi, tā būtu mana darišana, bet jums es teiktu: "Dievs lai jūs svēti, bērni." Tomēr…" Viņš aprāva vārdus, un no ironiskām krunkām acu kaktiņos visi gaidija, ka viņš palaidis kādu joku, "tomēr pie sevis es nodomātu, ka Teo gauži maldās, jo viņš taču nepazīst Paolu."
"Viņa tam neļautu līdz zvaigznēm aizsapņoties," Terenss jokoja.
"Nē, nē, Teo, jūs varētu sapņot mierīgi, es jums to neliegtu," Paola pasmējās.
"Velti jūs to apsolāt, misis Foresta, tik un tā neizturētu," Terenss apgalvoja. "Bez tam tas taču būtu jūsu svēts pienākums. Un, beidzot, lai man atļauts teikt, zināmā mērā kā autoritātei šais lietās, — kad es biju jauns un iemīlējos, es sapņoju par sievieti, vēros zvaigznēs, bet mana vislielākā laime bija, ja sieviete', pēc kuras tvīka mana dvēsele, man liedza sapņot par zvaigznēm un ļāva ciešāk pieglausties pie viņas pašas."
"Pielūkojiet, Terens, ja jūs sāksiet runāt par tik jaukām lietām," Paola izsaucās, "es ņemšu un automobilī aizbēgšu jums abiem līdzi."
"Bet kas tad jums to liedz? Es esmu ar mieru!" Terenss galanti attrauca. "Tikai starp jūsu daiļām lupatiņām atļaujiet vietu arī dažām grāmatām par zvaigznēm, lai mums'ar Teo būtu ko brīvajos brīžos darīt."
Vārdu karš par Teo ierosinātiem jautājumiem pamazām novirzījās no paša Teo, un Dar-Hials ar Aronu nu pievērsās Dikam.
"Ko jūs gribējāt teikt ar vārdiem, ka spēlei jābūt godīgai?" indietis vaicāja.
"Es gribēju teikt to pašu, ko pateica Teo," Diks atbildēja. "Spēlē vienmēr ir zināms risks, nevajag izvairīties, bēgt." Viņš ļoti labi zināja, ka Paola sen vairs negarlaikojas un nenervozē, ka viņa klausās gandriz vai ar kāru uzmanibu. "Man liekas," viņš turpināja, "ka ar'savu temperamentu es nekā briesmīgāka nevarētu iedomāties, kā skūpstit sievieti, kura tikko pacieš manu skūpstu."
"Bet iedomāsimies, ka vina izliekas un skūpsta jūs tikpat kaisli kā agrāk — vai nu aiz paraduma, vai arī lai neskumdinātu jūs, vai varbūt aiz līdzcietības?" Hankoks urbās tālāk.
"Es uz to skatītos kā uz nepiedodamu grēku," Diks atbildēja. "Tad jau viņas spēle vairs nebūtu godīga. Es nevaru iedomāties, ka varētu kādas ērmotas taisnības vai paša patikas dēļ kaut vienu mirkli ilgāk turēt pie sevis mīļu sievieti, nekā viņas sirds ļauj. Teo ir pilnīgi taisnība. Piedzēries strādnieks var savas dumjās laulātās draudzenes milu pamodināt un uzturēt ar dūrēm. Bet augstākās attīstības cilvēks, vīrietis daudzmaz ar prātu, ar garīgu nojēgu nekad nespēs mīlai pieskarties rupjām rokām. Taisni tā, kā teica Teo, — ar visiem spēkiem pašķirtu ceļu sievietei un būtu pret viņu laipns un sirsnīgs."