Dreboša un sakumpusi viņa gulēja uz grīdas, apģērbusies pilnā mednieka kostimā, tikai mazos bronzas piešus turēja rokās izmisusī un spēkus zaudējusī ķīniete, izbailēs nometusies uz ceļiem pie savas kundzes.
Viņš to lielā steigā apskatīja. Paola bija zaudējusi samaņu, bet vēl elpoja. Lode no kreisās puses bija izšauta taisni cauri krūtīm. Viņš skrēja pie telefona, un, kamēr gaidīja, lai pašu stacija savieno, ar ko jārunā, viņš karsti lūdzās, kaut Henesijs būtu zirgu stallī. Atsaucās staļļa puisis, un, kamēr tas skrēja pēc veterināra, Diks lika, lai O-Džois paliek pie telefona un O-Mais tūliņ steidzas Šurp. i
Caur pieri skatīdamies, viņš redzēja, kā Greiams iedrāzās istabā un steidzās pie Paolas.
"Henesij!" Diks pavēlēja. "Steidzieties šurp, cik jaudas! Paņemiet līdzi visu, kas vajadzīgs, lai sniegtu pirmo palidzību. Pāršautas plaušas vai sirds, vai arī abi. Nāciet tūliņ šurp. Bet aši!"
"Neaizskariet viņu," viņš Greiamam asi teica. "Jūs varat stāvokli padarīt ļaunāku, var sākt stiprāk asiņot."
Un O-Džoiam viņš teica:
"Sakiet, lai Kalahans ar ātro auto steidzas uz Eldorado. Sakiet, ka pa ceļam viņš satiks doktoru Robinsonu, lai ved viņu šurp, cik ātri vien iespējams. Piekodiniet, lai viņš drāžas tā, it kā pats velns tam pakaļ dzītos. Sakiet, ka misis Foresta ievainota un, ja viņš steigsies, varbūt var vēl glābt viņas dzīvību."
Ar telefona klausuli pie auss viņš pagriezās paskatīties uz Paolu. Greiams vēl arvien bija noliecies pie viņas, bet neskāra to. Viņi saskatījās.
"Forest," viņš teica, "ja jūs to esat izdarījis —"
Bet Diks ļoti nozīmīgi paskatījās uz ķīnieti, kura. aizvien vēl stāvēja ar' piešiem rokā un nezināja, ko darīt. •
"Vēlāk!" viņš īsi teica un atkal pagriezās pret aparātu.
"Doktors Robinsons?.. Ļoti labi! Sievai pāršauta sirds vai plaušas, vai arī kā viens, tā otrs. Kalahans brauc jums pretim ar auto. Brauciet, cik ātri vien varat, kamēr satiksiet viņu. Uz redzi!"
Kad Diks atkal pienāca pie Paolas, Greiams atgāja nost. Diks nometās ceļos un noliecās pie viņas, tad paskatījās uz Greiamu, pakratīja galvu un sacīja:
"Ļoti bīstami viņai pieskarties, mēs viegli varam izdarīt ko ļaunu."
Tad teica ķīnietei:
"Nolieciet piešus un atnesiet dažus spilvenus. Evans, jūs no tās puses piepalīdziet! Celiet uzmanīgi un lēni. O-Vei, palieciet spilvenu! Lēnām, — lēnāk!!"
Nejauši paskatījies, viņš ieraudzīja O-Maiu, kas gaidīja, ko viņam liks darīt, bet neteica ne vārda.
"Palūdz, lai misters Bonbraits paliek O-Džoia vietā pie telefona," Diks teica, "un O-Džois lai paliek turpat viņa tuvumā, lai izpildītu visas pavēles. Pasakiet viņam, lai sasauc kopā visus kalpotājus un. lai pavēles izpilda vienā mirklī. Tiklīdz atbrauks Sanders un misters Bišops ar visu savu kompāniju, lai O-Džois to uz vietas sūta atpakaļ uz Eldorado pārliecināties, vai Kalahanam nav gadījusies kāda nelaime. Lai viņš sameklē Mensonu un Pīstu un citus
vadītājus, kuriem ir mašīnas, un pasaka, ka tiem tūliņ jāsteidzas šurp un jāgaida pie mūsu mājas. Pasaki O-Džoiam, lai Bišopu ar viņa kompāniju iekārto kā allaž viesus. Un tu nāc šurp, esi pie rokas, lai varu tevi pasaukt, tiklidz būs vajadziba."
Diks teica kalponei:
"Un nu izstāsti, kā tas notika."
Viņa pakratija galvu, rokas vien lauzīdama.
"Kur tu biji, kad atskanēja šāviens?"
Asaras rīdama, viņa rādīja uz garderobes istabu.
"Tālāk, ātri!" Diks asi pavēlēja.
"Kundze lika atnest piešus. Biju tos pavisam piemirsusi, tādēļ steigšus skrēju pēc tiem. Uzreiz dzirdēju šāvienu, metos šurp, cik vien ātri varēdama, un…"
Viņa pamāja uz Paolu, rādidama, ko atradusi šeit.
"Un šautene?" Diks vaicāja.
"Bija kaut kas samaitājies. Laikam aizsērējusi. Misis Foresta ņēmās ap viņu minūtes četras piecas.
"Vai'viņā'palika pie šautenes ari. kad jūs aizskrējāt pēc piešiem?"
Viņa palocīja galvu:
•: "Es vēl teicu, ka varbūt O-Džois var izlabot. Bet kundze atteica, — nekas, jūs ;izlabošot, -—;ūņ : riplikā šauteni pie malas. Tad atkal paņēma un pati mēģināja, un -tai brīdī viria.marti aizsūtīja pēc piešiem. Un atskanēja šāviens."
. Ieņāča HertesijS, urt Diks.mitējās izvaicāt. Viņš neapskatīja Paolu ilgāk kā Diks, tad paskatījās uz to un kratīja galvu.
"Mister Forest, es tur nedrīkstu skarties klāt. Asins noplūdums apstājies pats no sevis, acīm redzot, asinis paliek iekšā. Vai pēc ārsta aizsūtījāt?"
"Jā, pēc Robinsona. Par laimi viņš vēl bija mājā. Jauns, labs ķirurgs," viņš teica Grēiarnam. "Drošs un veseliem nerviem šādā gadijumā. Es viņam vairāk uzticos'nekā kādam vecim ar ļoti skanīgu vārdu. Kā jums liekas, mister Henesij? Vai ir kādas cerības?"
"Liekas, stāvoklis ļauns, kaut neņemos spriest, jo mana specialitāte ir — zirgu un govju slimības. Robinsons uzreiz redzēs. Mēs varam tikai gaidīt."
Diks iegāja sievas guļamverandā un dzirdēja, kā drāžas auto, ar kuru izbrauca Kalahans. Ienāca ari Greiams.
"Piedodiet, Forest," viņš teica. "Es tai mirkli nekā vairs nesajēdzu. Ieraudzīju te jūs un nodomāju, ka bijāt klāt, kad tas notika. Acīm redzot, — nelaimes gadījums?"
"Jā! Nabaga meitenīte!" Diks viņam piekrita. "Un kā viņa aizvien lepojās, ka ar ieročiem vienmēr apejoties uzmanīgi."
"Es apskatiju šauteni," Greiams teica, "bet viss ir pilnīgā kārtībā."
"Tā jau ir tā lieta. Kas nebija kārtībā, to viņa izlaboja, un droši vien tai bridi gāja vaļā šāviens. Citādi tas nevarēja notikt."