"Jo-to-to-vi ir mana sieva kā Medus Rasa. Klausieties, es esmu Ai-Kuts. Jo-to-to-vi ir mana sieva kā paipala, mana sieva kā stirna, mana sieva kā augu sula, kas dzimusi no siltā lietus un veldzes pilnās zemes. Viņa ir dzimusi no maigās zvaigžņu gaismas un trauslās rīta blāzmas, kad saule vēl nav uzlēkusi, un viņa man Vienigā sieva, visu sievu daiļums un burviba."
Atkal tā aizvēra acis un brītiņu gulēja klusu. Viņa gribēja dziļāk elpot, bet sāka klepot.
"Pūlies neklepot," Diks teica.
"O-Vei, panāc šurp un nostājies, lai varu tevi redzēt."
Ķīniete paklausīja, bet iedama tik stipri grīļojās, ka Robinsons paņēma viņu pie rokas un veda.
"Ardievu, O-Vei. Tu vienmēr biji tik laba pret mani, bet es gan varbūt pret tevi vienmēr tik laba nebiju. Es to nožēloju. Neaizmirsti, ka mans virs allaž būs tev tēva un mātes vietā… Visus manus jaspisus ņem sev." Viņa atkal aizvēra acis. Tātad īsā audience beigusies.
Atkal viņu sāka mocīt klepus, kas kļuva aizvien ļaunāks.
"Dik, es esmu gatava," viņa vājā balsi teica, aizvien vēl pievērtām acīm. "Tagad es gribu gulēt. Vai doktors jau var? Panāc tuvāk un paturi manu.roku, kā toreiz."
Viņa paskatījās uz Greiamu, un Diks novērsa acis, zinādams, ka šis pēdējais skats būs mīlas pilnas, tāpat tas būs, kad tā pēdējoreiz raudzīsies acis arī viņam.
"Reiz man vajadzēja gulties uz operācijas galda," viņa teica Greiamam, "un es liku Dikam nākt man līdzi operācijas istabā turēt manu roku, kamēr biju zem hloroforma. Nemaz nebija tik briesmīgi."
Klusēdama viņa skatījās uz Greiamu, tad novērsa savu skatu uz Diku, saspieda tā pirkstus un acim māja, lai pieliek savu ausi pie viņas lūpām.
"Sārtais Mākon," viņa čukstēja. "Tevi es vairāk milu. Un esmu lepna, ka tik ilgi biju tava."
Viņa saspieda vēl ciešāk pirkstus un vēl tuvāk pievilka to pie sevis. "Žēl, Sārtais Mākon, ka nebija bērnu."
Viņa palaida vaļā tā pirkstus, lai varētu paskatīties uz vienu no viņiem, tad uz otru.
"Divi krāšņi viri! Ardievu, abi krāšņie vīri! Ardievu, Sārtais Mākon!"
Kamēr ārsts pavilka viņas piedurkni uz augšu pāri elkonim, lai iedurtu adatu, iestājās gaidu pilns klusums.
"Gulēt — gulēt —" viņa klusi čukstēja, čivinādama kā noguris putniņš. "Doktor, esmu gatava. Savelciet ādu labi stingri. Jūs zināt, ka negribu, ka.dara sāpes. Turi mani, Dik."
Robinsons saskatījās ar Diku, viegli un ātri iedūra adatu cieši savilktajā ādā, stingru roku piespieda virzuli un ar lielo pirkstu viegli paberzēja iedūruma vietu, lai morfijs ātrāk izdalītos.
"Gulēt — gulēt — jauki gulēt," pēc brītiņa viņa čukstēja.
Viņa pagriezās uz sāniem, savija vaļīgo roku uz spilvena līkumā, uzlika galvu uz tās un, mazliet sarāvusies, aizmiga savā iemīļotā pozā, kuru Diks tik labi pazina.
Pēc laba laiciņa viņa tikko dzirdami nopūtās un aizgāja mūžībā tik viegli, ka neviens pašu nāves mirkli nemanīja. Klusajā istabā atskanēja tikai kanārijputniņu čivināšana un strūklakas šļaksti, bet tālumā bija dzirdami Kalnu karaļa saucieni, kuriem atbildēja Foteringtonas princeses sidrabaini gaišie zviedzieni.
Džeks Londons LIELĀS MĀJAS MAZĀ SAIMNIECE
Redaktore E. Sprince. Māksi, redaktors A. Krēsliņi Tehn. redaktore E. Gurska. Korektore Z. Stikute Vāku zim. V. Gronis
Valsts izdevniecība "Zvaigzne", LV 1013, Rīgā, K. Valdemāra ielā 105. Reģistr. Nr. 000304186. Izdevu. Nr. 8519/KS-834. Formāts 60x88/16. 11,27 uzsk. iespiedi., 15,31 izdevn. I. Izdevums sagatavots datorsalikumā izdevniecībā "Zvaigzne". Operatore M. Zirne-Zirnite. Iespiests valsts uzņēmumā tipogrāfija "Rota", L.V 1011, Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pašūt. Nr.
[1] amerikas lucerna, viens no labākiem lopbarības augiem. Tulk. piezīme.
[2]
Z. Kroderes atdzejojums (Red. piezīme)